Jelgavas novada Sociālā aprūpes un rehabilitācijas centra Elejas filiāle sper lielus soļus deinstitualizācijas virzienā.
Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra (SARC) Elejas filiālē vēl «smaržo pēc krāsas» un gaisā virmo ziedu aromāts. Tur tikko svinīgi atklātas rekonstruētās telpas, kā arī labiekārtotā teritorija.
Auklē arī zīdainīšus
Ieguldot vairāk nekā 764 tūkstošus eiro no pašvaldības budžeta līdzekļiem, namā, kur līdzās mājo sociālās aprūpes centrs un pirmsskolas izglītības iestāde «Kamenīte», ne tikai izremontētas vairākas iekštelpas, rekonstruēta iekšējās kanalizācijas, ūdensvada un ugunsdrošības sistēma, ierīkota zibensaizsardzība un videonovērošana, bet arī teritorijā ieklāts bruģis, uzbūvēta nojume, atjaunots žogs, uzlikti soliņi, ierīkots apgaismojums un veikti citi uzlabojumi. Tas ir liels solis, lai centru pēc iespējas pietuvinātu ģimeniskai videi, kas ir būtiski arī deinstitualizācijas (DI) plāna kontekstā, atzīst SARC Elejas filiāles vadītāja Nellija Veinberga.
«Remonts sākās jūlijā un notika ļoti pakāpeniski, bez sarežģījumiem pārvietojoties no telpas uz telpu. Bērniem tas savā ziņā bija interesants piedzīvojums, jo apvienojām grupas un kādiem nācās pagulēt arī uz matračiem,» iespēju piedzīvot vienu no «dzīves mācību stundām» min vadītāja, vēlreiz uzsverot, ka visa centra darbība vērsta uz to, lai īpaši ilgstošajā sociālajā aprūpē esošie bērni «sajustu māju garšu». Tāpēc viņu dzīvošana centrā iekārtota vairākos blokos, kuros ietilpst guļamistabas (līdz astoņiem bērniem), viesistaba, virtuve, kur pašiem gatavot, un plaša dušas telpa, kur novietota veļasmašīna. Turklāt vienas ģimenes brāļi un māsas šajā «dzīvoklītī» dzīvo kopā.
«Ilgstošajā sociālajā aprūpē mums ir bērni no četru līdz 18 gadu vecumam un ilgāk, ja jaunieši turpina mācības. Taču bijuši gadījumi, kad centrā ienāk zīdainīši. Lai viņus nešķirtu no brāļiem un māsām un nevestu uz Rīgu, novada pašvaldība nāca pretī, ka varējām šo aprūpi nodrošināt tepat,» gandarīta N.Veinberga, piebilstot, ka patlaban SARC Elejas filiālē mitinās 30 bez vecāku gādības palikušu bērnu. Vēl četri ievietoti Krīzes centrā, kas nodrošina īslaicīgu (līdz sešiem mēnešiem) sociālās aprūpes pakalpojumu. Piemēram, ja mamma ārstējas slimnīcā, un nav neviena, kas rūpējas par bērniem.
Sperot soli tuvāk patstāvīgai dzīvei, SARC paspārnē darbojas arī «Jauniešu māja», kur patlaban četru darbinieku vadībā sadzīves iemaņas apgūst desmit Elejas «bērnunama» jauniešu no 15 gadu vecuma. Zīmīgi, ka šī «māja» atrodas atsevišķi – Lietuvas ielā 19a. Ceļā uz patstāvību arī fiziskajam attālumam no centra ir liela nozīme, atzīst Elejas filiāles vadītāja.
Cer uz lielāku līdzcilvēku atsaucību
«Ziņas» jau rakstīja, ka DI plāna vīzija ir līdz 2020. gadam pēc iespējas samazināt bērnu skaitu, kas mitinās sociālās aprūpes iestādēs, nodrošinot viņiem iespēju izaugt ģimenē. Savukārt pašas iestādes paredzēts pārveidot par daudzfunkcionāliem centriem nelielam bērnu skaitam, tāpēc aizvien aktuālāks kļūst potenciālo audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju jautājums.
«Tas ir arī mūsu visaugstākais mērķis, ka bērns dzīvotu savā vai audžu ģimenē – institūcijai vajadzētu būt pēdējam variantam, kur viņam nonākt. Tomēr bez šāda centra pavisam nevarēsim iztikt. Tāpēc jau patlaban darām, cik spējam, lai to pietuvinātu ģimeniskai videi,» norāda N.Veinberga. Viņa stāsta, ka jau no nākamā gada paredzēts par desmit samazināt ilgstošajā sociālajā aprūpē esošo bērnu (kuri mitinās Parka ielā 11) skaitu. Tāpat centrā plānots piedāvāt jaunu tā saucamā atelpas brīža pakalpojumu bērnu ar īpašām vajadzībām vecākiem, ja viņi, piemēram, vēlas doties ceļojumā, bet nav kas parūpējas par īpašo atvasīti, kā arī atvērt dienas centru.
Tomēr ar adopciju vēl pagaidām īpaši nevedas. Patlaban SARC Elejas filiālē mājo 14 juridiski brīvu bērnu (lielākoties vecumā no desmit gadiem), bet šogad adoptēti tikai divi, kuri turklāt pie saviem jaunajiem vecākiem aizceļojuši uz ASV. Arī pirmais un šķietami vienkāršākais solis – kļūt par viesģimeni, uzņemot bāreni brīvdienās un svētku dienās, – nav tik raits. Iespējams, tāpēc, ka bērni netiek dalīti un nāk pulciņā pa trim, četriem, bet daudziem tas ir pārāk liels izaicinājums, min N.Veinberga, piebilstot, ka patlaban viesģimenes statuss vairāk tiek noformēts bērnu bioloģiskajām vecmāmiņām un arī mammām, ja bāriņtiesa konstatējusi ģimenes situācijas uzlabošanos.
Deviņos iestādes vadīšanas gados gan vērojams progress audžuģimeņu jomā. «Iniciatīva uzņemties šo misiju vairāk radās ekonomiskās krīzes gados, kad darbu zaudēja arī izglītoti cilvēki. Viņiem radās vairāk brīva laika, lai parūpētos ne tikai par saviem, bet arī sociālā aprūpes centra bērniem,» teic iestādes vadītāja, sagaidot lielāku līdzcilvēku atsaucību.
Seniori kopā ar bērniem
Ģimenisku vidi SARC Elejas filiālē vairāk palīdz veidot arī tas, ka rit jau otrs gads, kad Parka ielā 11 ar pašvaldības Sociālā dienesta lēmumu mājo 17 seniori, no kuriem vecākajam ir 95 gadi (vēl 20 mitinās Lietuvas ielā 19). Vecīši ne vien, cik iespējams, kopā ar bērniem piedalās pasākumos, bet arī pavada laiku kopā ar viņiem, tā stiprinot paaudžu sadarbību.
«Pēc rekonstrukcijas viens no lielākajiem ieguvumiem ir uzbrauktuve klientiem ar kustību traucējumiem. Tas ļauj ne tikai neatliekamajai palīdzībai piebraukt pēc iespējas tuvu, bet arī sniedz iespēju cilvēkiem ērti izkļūt ārā,» priecājas N.Veinberga. Arī telpās ierīkots pacēlājs, kas, piemēram, palīdz senioriem tikt otrajā stāvā, kur atrodas lielā zāle. Liels prieks un atvieglojums tāpat ir jaunā katlumāja, kurā tiek izmantotas granulas un šķidrā degviela. Arī sporta zāle, iestiklotās terases un daudz citu sakārtotu stūrīšu, lai visi justos kā mājās. Tomēr vēl lielāks solis bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ģimeniskas vides virzienā būtu kāda īpaši viņiem iekārtota daudzdzīvokļu māja, nākotnē cerīgi skatās vadītāja. ◆
