Pagājušajā nedēļā kādā daudzdzīvokļu mājā Rīgā, Mirdzas Ķempes ielā, notika traģisks ugunsgrēks.
Pagājušajā nedēļā kādā daudzdzīvokļu mājā Rīgā, Mirdzas Ķempes ielā, notika traģisks ugunsgrēks. Tajā, glābjoties no liesmām, pa astotā stāva logu izlēca ģimene ar trijiem bērniem. Māte, tēvs, desmitgadīgais dēls un sešgadīgā meita pēc notikušā no gūtajām traumām mira, bet vēl viens puisēns smagā stāvoklī atrodas slimnīcā. Pēc šīs traģēdijas izvērtās plaša diskusija par to, kurš vainīgs. Vieni vaino ugunsdzēsējus, citi – nesakārtotību. Bet kāda ir patiesība? Vai ikvienam no mums nepastāv risks iekrist ugunsslazdā, no kura izkļūt vairs nav iespējams?
Pēc informācijas par ugunsgrēku Mirdzas Ķempes ielā gandrīz visos plašsaziņas līdzekļos tika lamāti ugunsdzēsēji, kas it kā pārāk lēni iesaistījušies ģimenes glābšanas darbos, daudz mazāk uzmanības tika pievērsts tam, kāpēc nelaime izcēlās un kā ģimene nonāca tādā situācijā. Par mirušajiem pieņemts sliktu nerunāt, tomēr situācija prasa to izanalizēt, jo, kas zina, varbūt tā izdosies pasargāt dažu labu cilvēku no līdzīga dzīves noslēguma.
Darbojas tikai 20 procentu
Jelgavā ir četras 12 stāvu mājas – Krišjāņa Barona ielā 12, Pasta ielā 34, 36 un 38 –, situācija tajās ir diezgan traģiska, proti, ugunsdrošības sistēmas ir novecojušas, no tām darbojas apmēram 20 procentu. Komplekso pārbaudi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes darbinieki šajās ēkās veica 2002. gadā, bet 2004. un 2005. gadā notikušas kontroles pārbaudes.
“Māju apsaimniekotājiem, kam jāatbild par ugunsdrošību dzīvojamās ēkās, esam iesnieguši priekšrakstus ar problēmām, kuras nepieciešamas sakārtot, taču būtisku uzlabojumu nav. Saprotams, ka tam nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, tāpēc pagaidām sodu neesam piemērojuši. Tomēr ir dažas elementāras lietas, kas būtu izdarāmas,” “Ziņām” skaidroja VUGD Jelgavas brigādes ugunsdzēsības inspektors Dainis Zemgalnieks.
Deviņstāvu māju mūsu pilsētā ir krietni vairāk, bet tās ugunsdzēsējiem nav pastiprināti jāpārbauda. Taču arī tur situācija, kā novēroja “Ziņas”, ir kritiska – ugunsdrošības skapji sabojāti, dūmu detektori norauti, nemaz nerunājot par ugunsdzēsēju šļūtenēm, kurām būtu jāatrodas katrā stāvā. Ugunsdzēsēji par vienu no svarīgākajām problēmām šajos namos uzskata ugunsgrēkus atkritumu vados un pagrabos. Šādos gadījumos, it sevišķi, ja deg pagrabs, ir ļoti augsta temperatūra, tāpēc var notikt pat dzelzsbetona paneļu nobīde, kā tas bijis pēc kāda ugunsgrēka daudzdzīvokļu mājā Cenu pagastā. Tāpēc iedzīvotājiem pagrabus vajadzētu atbrīvot no nevajadzīgām lietām.
Iekāro pat metāla zagļi
Visas divpadsmit stāvu mājas Jelgavā celtas PSRS laikos, un ugunsdrošības sistēma tajās ir pārdomāta. Ja tā darbotos, bažu par cilvēku drošību būtu krietni mazāk, atzīst D.Zemgalnieks.
Katrā ēkas kāpņu telpā jābūt ugunsdzēsības signalizācijai, taču tā lielākoties ir aprauta vai nedarbojas kādu citu iemeslu dēļ. Signalizācija ar dūmu detektoriem savienota ar automātiskām dūmu novadīšanas lūkām, kurām, saņemot impulsu ugunsgrēka gadījumā, būtu jāatveras un jāizlaiž dūmi skurstenī, tādējādi pasargājot dzīvokļus no piedūmojuma. Taču arī lūkas lielākoties nedarbojas.
Daudzdzīvokļu namos paredzēti tā saucamie nepiedūmojamie balkoni, kas domāti, lai cilvēki no ugunsgrēka varētu paglābties svaigā gaisā. Durvīm, kas ved uz šiem balkoniem, vajadzētu būt aprīkotām ar atsperi, lai tās pēc ieiešanas uzreiz aizvērtos. Diemžēl apsaimniekotāji par to īpaši nerūpējas, turklāt, ja atspere tiek uzlikta, nereti to nozog.
Katrā stāvā jābūt izvietotiem arī ugunsdzēsības krāniem, šļūtenēm un stobriem, taču visbiežāk no visa minētā pāri palikuši vien krāni, turklāt tādā stāvoklī, ka diez vai nepieciešamības gadījumā tos varētu atgriezt. Dažviet saglabājušās šļūtenes, taču tās ir vecas, līdz ar to neizmantojamas, bet alumīnija stobri kļuvuši par īpaši gardu kumosu krāsainā metāla vācējiem.
“Situācija Jelgavā nav ne labāka, ne sliktāka kā Rīgā, atliek tikai cerēt, ka tamlīdzīgs ugunsgrēks mūsu pilsētā nenotiks, jo sekas varētu būt vēl traģiskākas,” piebilst D.Zemgalnieks. Pārsvarā darbojas tikai ūdens piegādes sistēma. Pie tās nepieciešamības gadījumā iespējams pieslēgties, taču tās efektivitāte mazinās, jo šļūteņu un stobru kastēs tik un tā nav, līdz ar to dzēst iedzīvotāji var tikai ar ūdens spaiņiem.
“Ziņas”, aplūkojot vairākas daudzdzīvokļu mājas, konstatēja, ka ugunsdzēsības kastes vairumā gadījumu ir izdemolētas un sabojātas, citviet pat aizsistas ar naglām vai aizskrūvētas. Vēl bēdīgāka situācija ir ar dūmu novadīšanas lūkām – arī tās daudzviet aizsistas, acīmredzot, lai koridorā neļautu iekļūt aukstumam.
Izmaksas ļoti augstas
Par ugunsdrošību daudzdzīvokļu mājā atbild tās apsaimniekotājs. Divpadsmit stāvu namu apsaimniekotājs Jelgavā ir SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP). NĪP direktora vietnieks Uldis Lazdiņš “Ziņām” pastāstīja, ka patlaban notiek māju pārbaude, lai novērtētu situāciju.
“Nenoliedzu, ka ugunsdrošība ir liela problēma – ne tikai divpadsmit, bet arī piecu stāvu ēkās. Diemžēl iedzīvotāji iebilst, ja šajā jomā kaut ko vēlamies uzlabot. Viņi uzstāj, lai vispirms tiktu nomainīts jumts un ūdensvada caurules, lai gan uzskatu, ka ugunsdrošība ir galvenais,” paskaidroja U.Lazdiņš.
Veco signalizācijas sistēmu saremontēt gandrīz nav iespējams, to vajadzētu uzstādīt no jauna. Ugunsdrošības signalizāciju izmaksas ir ļoti augstas, turklāt cilvēku rīcība – neatbilstoša. Tas apstiprinājies, kad kaut kas uzlabots, piemēram, uzliktas ugunsdzēsības šļūtenes. Nākamajā rītā tās bija pazudušas.
Iedzīvotāji apdraud paši sevi
Viena no būtiskākajām problēmām, kas parādījās ugunsgrēkā Mirdzas Ķempes ielā, bija lodžijas lūkas, kas paredzētas nokļūšanai no viena stāva uz cita krīzes situācijās, piemēram, ugunsgrēka gadījumā. Taču tās nereti tiek aizmetinātas vai aizkrautas ar nevajadzīgām mēbelēm vai citiem krāmiem, tādēļ nav izmantojamas. Savukārt kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz lūkai, nereti ir demontētas.
“Paredzēts, ka šādām lūkām jābūt, sākot ar sesto stāvu, taču situācija ir pavisam citāda. Iedzīvotāji, aizbildinoties ar sava īpašuma sargāšanu no zagļiem, nepadomā, ka riskam pakļauj gan sevi, gan kaimiņus, kas nepieciešamības gadījumā nespēs izkļūt no sava dzīvokļa,” skaidro VUGD Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis.
Diemžēl ugunsdzēsēji šo situāciju nespēj mainīt, jo iedzīvotāji bieži vien atsakās viņus ielaist dzīvokļos, lai profesionāļi novērtētu, vai ar lūkām viss kārtībā. Taču Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka aizliegts norobežot un aizkraut evakuācijas ceļus, par ko šīs lūkas ir uzskatāmas, līdz ar to vainīgos varētu sodīt.
“Nezinu, vai vajadzētu piespiedu kārtā ar policijas palīdzību censties iekļūt dzīvoklī, lai to pārbaudītu. Gribu likt pie sirds iedzīvotājiem, lai viņi novērtē, kādā stāvoklī ir lūka – vai tā nav aizkrauta, vai ir atverama. Turklāt būtu nepieciešams pārliecināties, vai kaimiņi uz tās nav uzlikuši kaut ko smagu,” piebilst A.Feldmanis.
Izglābt ir sarežģīti
Runājot par ugunsdzēsēju darbību ugunsgrēkā Mirdzas Ķempes ielas, A.Feldmanis uzsver, ka saprot, kā ir šādās situācijās. “Laiks spēlē pret ugunsdzēsējiem, svarīga var būt katra sekunde. Katrs šķērslis samazina iespēju izglābt cilvēkus laikus,” tā A.Feldmanis.
Jelgavā situācija ir traģiskāka tādēļ, ka ugunsdzēsējiem nav kāpņu, ar kurām var nokļūt augstāk par trešo stāvu. Iepriekšējās kāpnes tika norakstītas, jo bija kritiskā tehniskā stāvoklī, bet, kad varētu būt tikt iegādātas jaunas, neviens nezina.
“Cerēt uz rīdzinieku palīdzību ir pat muļķīgi, jo, lai nokļūtu Jelgavā, nepieciešama gandrīz stunda. Tas nozīmē, ka rīdzinieki atbrauktu tikai noslaucīt pelnus ugunsgrēka vietā,” pārliecināts komandieris.
Vienīgā iespēja, kā nokļūt augšējos stāvos, ir pa nama kāpnēm, stiepjot aprīkojumu uz pleciem. Dzēšanas darbi tur iespējami tikai no iekšpuses. Ko darīt, ja deg kāpņu telpa un augšā tikt nevar, ugunsdzēsēji cenšas nedomāt. Sit pie koka galda un cer, ka nekas tāds nenotiks.
Var jau runāt par to, kāpēc ugunsdzēsēji neizlika piepūšamo brezentu, lai cilvēki varētu nolēkt uz tā, bet, kā teic A.Feldmanis, “piepūšamo brezentu redzējis tikai filmās, jo Latvijas ugunsdzēsēju rīcībā tāda glābšanas rīka nav”. Tiesa, ja tāds arī būtu, vajadzētu speciālu transporta līdzekli, lai to nogādātu notikuma vietā, turklāt brezenta uzstādīšana un piepumpēšana prasītu daudz laika.
Ugunsdzēsējs maksā sodu
Ugunsgrēkā Mirdzas Ķempes ielā par traucēkli operatīvo dienestu darbā tika minētas privātpersonu atstātās automašīnas. “Ziņas” novēroja, ka arī Jelgavā šādā situācijā piekļūšana daudzdzīvokļu namiem būtu apgrūtināta, jo automašīna novietotas tā, ka lielo gabarītu ugunsdzēsības tehnika pie tām nemaz nevar piebraukt.
“Reiz kāds ugunsdzēsējs, naktī vadot vairāk nekā astoņus metrus garo automašīnu, aizķēra kādu šaurā pagalmā novietotu vieglo spēkratu. Bojājumi bija niecīgi, taču policiju izsaucām. Likumsargi ugunsdzēsējam uzlika soda naudu. Ir muļķīgi runāt par to, ka ekstremālās situācijās var grūst mašīnas malā, jo pašiem vien nāksies segt zaudējumus,” apbēdināts A.Feldmanis.
Ārvalstīs šī situācija tiek risināta, izvietojot speciālas zīmes un operatīvajiem dienestiem iekārtojot piebrauktuves, kuras nedrīkst aizšķērsot, taču mūsu valstij līdz tādai situācijas izpratnei vēl jāaug.
Ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus pārdomāt, vai izdarīts viss, lai pasargātu sevi ugunsgrēka gadījumā, kā arī izsvērt, kas ir svarīgāks – iespējama zagļu iekļūšana dzīvoklī, aizkraujot avārijas izejas lūku ar kādu vecu krāmu, vai ģimenes locekļu dzīvība.
Sagatavoja Inga Karlinska
***
Kā rīkoties, lai pasargātu sevi
Iegādāties dūmu detektorus (to cena ir līdz desmit latiem). Tie jāizvieto katrā telpā vai vismaz tajās vietās, kur var izcelties ugunsgrēks. Dūmu detektors laikus ar spalgu skaņas signālu ziņos par piedūmojumu un brīdinās par ugunsgrēku. Dūmu detektori darbojas ar baterijas barošanu, tāpēc tās nedrīkst aizmirst pārbaudīt.
Ja mājā ir krāsns apkure, nedrīkst tās tuvumā kārt vai novietot viegli uzliesmojošus priekšmetus. Krāsns tuvumā vai pie tās durtiņām nekādā gadījumā nedrīkst novietot malku, bet uz grīdas jābūt metāla plāksnei, lai nejauši izkritusi dzirkstele neizraisītu ugunsgrēku. Jāuzrauga, lai krāsns aizbīdnis netiktu aizvērts par ātru. No tā ugunsgrēks gan neizcelsies, taču mājas iemītnieki var saindēties ar tvana gāzi un pat nosmakt.
Liekot logiem restes, jāraugās, lai tās no iekšpuses varētu atvērt. Pretējā gadījumā izkļūt no telpām pa logu nav iespējams, tas ugunsgrēka gadījumā var beigties letāli.
Pirms likt dzelzs durvis, jāizsver, vai tas tiešām ir vajadzīgs, jo ugunsgrēka gadījumā tas liedz izkļūt no dzīvokļa, kā arī apgrūtina ugunsdzēsēju iekļūšanu dzīvoklī.
***
Kā rīkoties
Televizorā vai kino rādītam ugunsgrēkam parasti raksturīgas liesmas un gaisma. Īsts ugunsgrēks rada tik daudz dūmu, ka telpa dažu minūšu laikā kļūst pilnīgi tumša: tu nevarēsi ieraudzīt pat savu roku. Pamēģini izkļūt no mājas vai dzīvokļa aizvērtām acīm! Ja tas liksies grūti, pamēģini iedomāties, kā tas būs īstā ugunsgrēkā, kad visapkārt valdīs tumsa, karstums un panika.
Ugunsgrēka upuru vairākums iet bojā nevis sadegot, bet gan nosmokot dūmos. Degot gultas veļai, apģērbam, plastmasai un mēbelēm, telpu piepilda indīgi dūmi. Briesmīgākais ir tas, ka tu nepamodīsies, bet iemigsi vēl ciešāk. Oža ir pirmā sajūta, ko cilvēks zaudē iemiegot, un pēdējā, kas atjaunojas pamostoties. Ugunsgrēka dūmi ir sajaukti ar tvana gāzi. Ieelpojot to, cilvēks parasti zaudē samaņu, tad ieslīgst dziļā miegā, un tas parasti beidzas ar nāvi.
Karstums var nonāvēt dažos mirkļos. Ugunsgrēkā strauji paaugstinās temperatūra telpā. Karstums apdedzina elpošanas ceļus. Ja nebūs aizsargāta galva, tu vari zaudēt samaņu.
Daudzi kļūdaini domā, ka ugunsgrēka gadījumā viņiem būs vismaz piecas minūtes laika, lai pamodinātu kaimiņus vai paņemtu vērtīgākās mantas. Tā nav. Tavā rīcībā būs ne vairāk par 90 sekundēm, lai atbilstoši reaģētu – nodzēstu uguni vai izkļūtu no telpas.
Pats galvenais: nekrist panikā. Objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielina tavas iespējas izglābties. Ja pamosties un konstatē, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelies pāri gultas malai un rāpo uz durvju pusi. Necelies sēdus, jo tad vari nokļūt stāvoklī, kurā bīstami elpot. Turoties tuvāk grīdai, tev būs iespēja paglābties no bojāejas. Rāpo uz istabas durvju pusi. Mēģini tās sataustīt. Necenties paņemt kādas drēbes vai vērtslietas. Šajā situācijā tu un tavi tuvinieki esat vienīgās glābjamās vērtības. Ja, sataustot durvis, jūti, ka tās ir karstas, never tās vaļā. Aiz durvīm plosās uguns! Atverot durvis, liesmas strauji iekļūs istabā. Aizvērtās durvis var kalpot par aizsegu no uguns un pasargāt tevi, kamēr ierodas palīdzība. Ja telpas durvis nav karstas, mazliet paver tās un pārliecinies, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Kad atstāj istabu, aiztaisi durvis. Tas mazinās uguns izplatību un aizsargās tavu īpašumu. Neaizmirsti paņemt atslēgas. Ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un nevarēsi pamest ēku, tev vajadzēs atslēgu, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kļūs par drošāko patvēruma vietu. Ja durvis ir karstas, aizbāz spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas. Noderēs arī palagi, drēbes. Rāpo pie loga. Mazliet atver to. Atverot logu pilnīgi, radīsies caurvējš, kas veicinās dūmu pieplūdi istabā. Turies zemu pie loga. Tas ļaus tev elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu. Tikai galējas nepieciešamības dēļ atver logu pilnīgi vai izsit stiklu. Tādā gadījumā dūmi var iekļūt istabā arī no mājas ārpuses. Turklāt stikls būs izsists, un tev vairs nebūs iespēju logu aiztaisīt. Ja atrodies pirmajā stāvā un vari izkļūt drošībā pa logu, dari to. Ja atrodies augstāk par pirmo stāvu, labāk atturies no lēmuma izlēkt. Ja nevari izkļūt no istabas, mēģini radīt troksni, lai pārējie zinātu, kur tu esi. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu, nevis kliedzot. Jo ir svarīgi taupīt elpu. Arī vicinot pa logu dvieli vai palagu, izmetot kādu sadzīves priekšmetu pa logu, tu pievērsīsi uzmanību savai atrašanās vietai. Ja iespējams, aizsedz degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu, tas filtrēs dūmus un elpot būs vieglāk. Nekavējies kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt. Pamet māju pēc iespējas ātrāk. Tev jāzina, kuri mājas gaiteņi ved strupceļā, centies izvairīties no tiem. Vienmēr izmanto tikai kāpnes. Nekādā gadījumā neizmanto liftu. Lifts var tevi aizvest uz stāvu, kurā izcēlies ugunsgrēks, vai apstāties. Lifta šahta var būt stipri piedūmota. Rēķinies ar to, ka visapkārt būs panika. Tāpēc turies pie kāpņu margām. Tas palīdzēs tev noturēties, ja kāpņu telpā būs drūzma. Ja nav iespējams dzīvokli atstāt, paliec tajā un gaidi norādījumus no ārpuses. Kad esi nokļuvis drošībā, ja iespējams, piezvani ugunsdzēsējiem. Neuzskati par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds kaimiņš. Nenoliec klausuli, kamēr ugunsdzēsēji nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju. Neej atpakaļ mājā, kamēr ugunsdzēsēji nav atļāvuši.
Ja aizdegšanās platība ir neliela, tu pats vari nodzēst uguni ar ūdeni vai apslāpēt liesmu ar blīva audekla gabalu, segu, galdautu. Atceries, ka tavā rīcībā būs ne vairāk par 90 sekundēm, lai nodzēstu liesmas. Nekad neizmanto miltus uguns dzēšanai, tie var uzliesmot vai pat radīt eksploziju. Ja aizdedzies televizors vai kāda sadzīves elektroiekārta, vispirms atvieno to no elektrotīkla un apslāpē liesmas ar blīvu audekla gabalu, segu vai galdautu.
Ja tev aizdegas drēbes, nekrīti panikā un nevicini rokas, jo tas veicinās liesmu izplatīšanos. Šādā gadījumā apstājies, nogulies zemē un sāc vārtīties uz priekšu un atpakaļ. Ja pie rokas ir sega, aptin to sev apkārt. Nelieto pūkainu sintētisku segu! Tā degs vai kusīs. Ja ieraugi – kādam citam aizdegušās drēbes –, nepieņem par pašsaprotamu, ka šis cilvēks zina, kā rīkoties. Vispirms paziņo, ka viņam deg drēbes, tad nogrūd viņu zemē un ripini uz priekšu un atpakaļ, kamēr liesmas apdziest. Rīkojies ātri. No ķermeņa vidusdaļas līdz galvai uguns pa drēbēm var izplatīties desmit sekundēs. Cilvēkam, kuram deg apģērbs, nedrīkst ietīt galvu, jo degot izdalās gāzes un iespējams nosmakt. Līdz ārsta atbraukšanai uz apdegumiem jāuzliek tīrs, sauss apsējs. No apdegušā ķermeņa nedrīkst raut nost apģērbu, tas uzmanīgi jānogriež ar šķērēm un jānoņem.
