«Bērniem draudzīga skola» – tā sauc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas šogad sākto projektu, kurā iesaistījušās lielākā daļa pilsētas un rajona skolu. Ceturtdien un piektdien Rīgā notika šā projekta pirmā posma noslēguma konference.
“Bērniem draudzīga skola” – tā sauc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas šogad sākto projektu, kurā iesaistījušās lielākā daļa pilsētas un rajona skolu. Ceturtdien un piektdien Rīgā notika šā projekta pirmā posma noslēguma konference.
Kā atzīst Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Līvija Vilcāne, bērniem nedraudzīgas skolas vispār nevarētu būt. Tomēr apspriest un noskaidrot, kādi ir draudzīgas skolas kritēriji, pēc projekta dalībnieku domām, ir svētīgi. To, ka viss tomēr nav vajadzīgajā kārtībā, apliecina, piemēram, fakts, ka ik gadu Latvijā aug to skolēnu skaits, kuriem ir uzvedības traucējumi. Otrgadnieku skaits vispārizglītojošās dienas skolās sasniedzis 8485, bet atskaitīto skolēnu ir vairāki tūkstoši gadā.
Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Laila Rieksta – Riekstiņa akcentē, ka draudzīgās skolas kritērijus var iedalīt trijās daļās. Proti, skolas fiziskā un psiholoģiskā vide, kā arī izglītības kvalitāte. Tādēļ šie jautājumi ir jārisina, apvienojot skolēnu, viņu vecāku, skolotāju un pašvaldību spēku. Projekta otrajā posmā, kas turpināsies nākamgad, tiks spriests, kā bērniem draudzīgās skolas kritērijus ieviest dzīvē.
No Jelgavas konferencē piedalījās septiņu projektā iesaistīto skolu audzēkņi. Viņi strādāja gan darba grupās, gan rosīgi iekļāvās paneļdiskusijās. Starp konferences dalībniekiem bija arī jelgavnieks Latvijas Vecāku apvienības vadītājs Kārlis Boldiševics. Jelgavas 1. sanatorijas internātskolas pedagoģe Ginta Strade spriež, ka bērniem tā dzīvē bija pirmā reize, kad viņus uzklausa augsti ierēdņi, vadošie pašvaldību pārstāvji un citi sabiedrībā zināmi cilvēki.
