Lai iesaistītu zinātniekus “Covid-19” pandēmijas seku ierobežošanā, pērn maijā Ministru kabinets apstiprināja piecu miljonu vērtu pētījumu programmu, kurā īstenoti desmit projekti. Vienā no tiem – “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes” – iesaistīti pētnieki no vairākām zinātniskajām institūcijām, tostarp LLU, un viņu atbildības lokā bija pētījumu virziens “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”.
Šī virziena vadītāja LLU rektore Irina Pilvere paskaidro, ka pētījuma virziens ir vērsts uz to, lai pārtikas ražotāji pēc iespējas mazsāpīgāk pārvarētu krīzi un valsts tiktu nodrošināta ar vietējo pārtiku arī tad, ja robežas tiktu slēgtas vai arī pārtikas piegāžu plūsma būtu traucēta. Pētījuma mērķis ir izstrādāt krīzes un pēckrīzes apstākļiem pielāgotus risinājumus lauksaimniecības un pārtikas nozarēm.
Par dzīvi neprognozējamu pārtikas cenu apstākļos
“Pārtikas nozare valstī ir ļoti nozīmīga. Tās ir gandrīz simts tūkstoš darba vietas laukos un apmēram 22 procenti no Latvijas eksporta apjoma,” piebilst I.Pilvere. “Lai gan šķiet, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana nav “Covid-19” pandēmijas būtiski ietekmētas, jo pārtikas produkti taču ir pirmās nepieciešamības preces, tomēr šāds uzskats ir mānīgs. “Covid-19” pandēmijas radītā ietekme uz tautsaimniecību turpinās, un nenoteiktība saglabājas pietiekami augsta, tāpēc arī šīm nozarēm nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem: straujām pieprasījuma izmaiņām globālajā tirgū, neprognozējamām cenu svārstībām, cilvēkresursu trūkumu, patērētāju uzvedības izmaiņām,” raksta rektore.
Viņa paskaidro, ka pētījumā iesaistījās trīsdesmit LLU un Dārzkopības institūta pētnieku komanda, kurā tika iekļauti gan zinātnieki, gan studenti – pārtikas tehnoloģijas inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi. Viņu darbam valsts piešķirtais finansējums deviņu mēnešu laikā (no 2020. 1. jūlija līdz 2021. gada 31. martam) ir 128,4 tūkstoši eiro, vidēji vienam pētniekam mēnesī izmaksāti un plānots izmaksāt 295 eiro.
Ābolu pietiek deviņiem mēnešiem
Runājot par vietējo un globālo pārtikas piegādes ķēžu noturību “Covid-19” krīzes laikā un pēc tās, rektore I.Pilvere atzīst, ka dažāda situācija ir labības audzēšanas un pārstrādes sektorā, kur Latvija ir labības eksportētāju desmitniekā Eiropas Savienībā. Nav problēmu nodrošināt ar maizi, makaroniem un citiem labības izstrādājumiem savus iedzīvotājus, ja piepeši robežas tiek slēgtas. Citādi tas ir dārzeņu, augļu un ogu ražošanā un pārstrādē, kur Latvija, piemēram, ar āboliem var sevi nodrošināt gadā deviņus mēnešus. Labāka situācija ir ar bietēm, kāpostiem, gurķiem. Kopā šajā pētījumā izvērtētas 27 dārzeņu un 19 augļu sugas. Izvērtēta arī piena, gaļas, olu un zivju produktu ieguve un ražošana.
“Covid-19” pandēmijas pieredze parādīja, ka cilvēki pastiprināti pievērš uzmanību augu izcelsmes izejvielām, kam piemīt antioksidantu un pretvīrusu īpašības, tostarp smiltsērkšķiem. Rektore akcentē, ka “projekta laikā tika veikts zinātnisks pētījums par zaļo tehnoloģiju izmantošanu, analizējot smiltsērkšķu dažādu frakciju eļļu (mīkstuma, spiedpalieku, sēklu, mizas) bioaktīvo savienojumu klātbūtni”.
Kolektīvajā pētījumā ir noteikti iespējamie risinājumi dārzkopības produkcijas apjomu palielināšanai un realizācijas perioda pagarināšanai. Tas saistās ar esošo stādījumu ražības, kā arī augļu, ogu un dārzeņu kvalitātes celšanu (lai varētu konkurēt ar ārzemnieku piedāvāto un aizstāt importu), platību palielināšanu (it sevišķi ilggadīgajām kultūrām), svaigu augļu, ogu un dārzeņu glabāšanās termiņu pagarināšanu, vides saudzēšanu un klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanu, piegāžu dažādošanu pandēmijas apstākļos. Līdzās tam ieteikta arī inovatīvu pārtikas produktu izstrāde, kas ļautu maksimāli saglabāt produktu bioķīmisko un uzturvērtību. Nav mazsvarīga arī videi draudzīgu iepakojuma materiālu izstrāde, kas pagarinātu produkcijas realizācijas laiku.
Pārtikas pakas ar zinātnisku pamatojumu
I.Pilvere piezīmē, ka jau pandēmijas sākumā pērn pavasarī pašvaldības saskārās ar izaicinājumiem nodrošināt skolēnus ar veselīgu pārtiku. Epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ skolu ēdnīcas tika slēgtas, kā arī mācības notika attālināti. Šajā jomā nebija vienotu vadlīniju, un katra pašvaldība lika šajās pakās diezgan dažāda satura un vērtības produktus, ko atzina par pieejamiem. Tādā situācijā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki nāca klajā ar priekšlikumu izstrādāt zinātniski pamatotas pārtikas pakas 1.–4. klašu skolēniem pusdienu nodrošināšanai.
Profesore Inga Ciproviča stāsta, ka Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieku izstrādātais četru nedēļu pārtikas paku modelis siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos nodrošina bērniem nepieciešamo uzturvielu un enerģijas daudzumu, pārtikas produktu daudzveidību un to kvalitāti atbilstoši zinātniski pamatotām rekomendācijām. Izstrādē ņemts vērā arī vienas pusdienu porcijas izmaksu limits 1,42 eiro, kā arī produktu uzglabāšanas nosacījumi atbilstoši telpas temperatūrai un tirdzniecībā pieejamo produktu svars/tilpums. Tika piedāvāti videi draudzīgi pārtikas paku iepakojuma risinājumi.
Profesore I.Ciproviča atzīmē, ka visiem ēdieniem ir laboratoriski analizēti uzturvērtības rādītāji, nosakot olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku un atsevišķu uzturā nozīmīgo minerālvielu – kalcija, dzelzs un joda – saturu.
Pētījumu “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” martā plānots publicēt portālā llu.lv. Saistībā ar to ir sagatavotas rekomendācijas Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un citām institūcijām un organizācijām. Ar pētījuma rezultātiem ir iepazīstinātas pārtikas nozares sabiedriskās organizācijas, kuru pārstāvji piedalījušies pētījuma norisē – intervijās, diskusijās, semināros.
Vecāki par līdzšinējām skolēnu pārtikas pakām
Baiba, vairāku skolēnu mamma
Labākais, ko no skolēnu pārtikas pakām esam saņēmuši, ir četru graudu pārslas, burkāni un vispār augļi un dārzeņi. Vienreiz bija vārītas pupiņas vakumā. Bija gardas, bet droši var likt arī nevārītas. Bērniem ļoti garšo rozīņu un riekstu maisījums jeb tā sauktās “Studentu brokastis”, kausētie sieri. Runājot par nederīgo, citēšu meitu Annu, kas ir 8. klases skolniece. Viņa saka: “Gaidu to brīdi, kad tie, kuri gatavo pakas, sapratīs, ka gaļas konservus mums nevajag.” Mūsu mājās ēdienu gatavo no svaigas gaļas. Pakās ieliktos gaļas konservus atdodam bezpajumtniekiem. Skolēnu paku saturu izmantojam, gatavojot maltīti visai ģimenei. Bērni katrs no savas pakas privatizē tikai to, kas ir ielikts kārumam. Varētu pievienot, piemēram, žāvētas dzērvenes, dateles, citronus, svaigu gurķi, kukurūzas putraimus, vājpiena biezpienu, žāvētu gaļu vakuma iepakojumā, sīpolus, ķiplokus, kādu zāļu tēju.
Aija, vairāku skolēnu mamma
Ko dod, to ņemam par labu. Protams, bērni ēd mājas ēdienu, kas ir veselīgs un tiek gatavots visiem. Nav taču tā, ka es tieši no pakas atsevišķi skolēnam gatavošu. Protams, var domāt par piedevām, ko ēdienam pielikt tajās mājās, kur aug skolēni. Par to, manuprāt, vajadzētu piedomāt zinātniekiem.
LLU pētījumu ārzemju eksperti novērtējuši pozitīvi
“Ja paskatāmies, kā Latvijas Lauksaimniecības universitātē apgūti 200 tūkstoši eiro pētījumam par “Covid-19” krīzes pārvarēšanu, sakopējot arī receptes, tas neiet kopā ar veselo saprātu.”
(no žurnālistes Agneses Margevičas jautājuma intervijā ar premjermistru Krišjāni Kariņu laikrakstā “Diena”, 18.01.2021.)
Izglītības un zinātnes ministrijas atbilde “Ziņām”:
“Deviņiem no desmit valsts pētījumu programmas ““Covid-19” seku mazināšanai” projektiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam bez papildu finansējuma piešķiršanas ir dots pagarinājums rezultātu nostiprināšanai (septiņiem līdz 30. martam un diviem līdz 20. jūnijam), tostarp publicēšanai un komunikācijai ar sabiedrību. Zinātniskā progresa izvērtējums notika, pamatojoties uz 1. decembrī iesniegto informāciju par projektu rezultātu progresu. Neatkarīgu ārvalstu zinātnisko ekspertu vērtējumā par rezultātu izpildes progresu, vienam no programmas projektiem definētais mērķis vēl nebija pilnībā sasniegts objektīvu iemeslu dēļ, jo tas ir saistīts ar neprognozēto “Covid-19” otro vilni. Šis projekts nav saistīts ar LLU.”
Secinājums: LLU ir novērtēts pozitīvi, un projekta pilnveidei piešķirts pagarinājums līdz 30. martam. LLU rektore Irina Pilvere uzskata, ka augstskolas nomelnojums, kas redzams arī laikraksta “Diena” publikācijā, radies pārpratuma dēļ.
