Ne velti kāds gudrais teicis, ka rati jātaisa ziemā, bet ragavas – vasarā.
Ne velti kāds gudrais teicis, ka rati jātaisa ziemā, bet ragavas – vasarā. Jāpiekrīt vien būs, jo, šādi rīkojoties, ir pietiekami daudz laika, lai vēsu galvu izvērtētu visus iespējamos variantus un izvēlētos sev pieņemamāko. Šoreiz «Autoparks» aplūkos, kā iespējams parūpēties par to, lai automobiļa dzinējs ziemā «justos» nevis kā ziemā, bet krietni vien labāk. Ziemas sezonā motorā jācirkulē vismaz pussintētiskajai eļļai, bet, izrādās, ir vēl kāda joprojām mazpazīstama ierīce, kas atvieglos motora darbību saltos ziemas rītos un ne tikai.
Dzinēja sildelements
Kas tas ir un vai bez tā nav iespējams iztikt? Ir iespējams. Tikai jāatceras kāda autobraucējiem vispārzināma patiesība, ka viens no izplatītākajiem motora bendēšanas pasākumiem ir auksta motora iedarbināšana. Speciālisti uzskata, ka motora starts gaisa temperatūrā mīnus 20 grādu dzinēja nodiluma ziņā ir līdzvērtīgs 150 kilometru nobraukumam. Labi, 20 grādi zem nulles Latvijā nav bieži sastopama temperatūra pat ziemas laikā, bet vai tāpēc ir pamats uzskatīt, ka, motoru iedarbinot mīnus 10 vai 5 grādos, tas netiek nevajadzīgi deldēts? Vai autoīpašnieki kādreiz aizdomājas, cik daudz degvielas dzinējs «apēd» silstot? Lai kā arī būtu Latvijā, Skandināvijā vairāki miljoni cilvēku ir atzinuši šādas ierīces nepieciešamību saviem auto.
Sildierīces darbības princips ir visai vienkāršs – motora blokā leduskorķa vietā tiek iemontēta sildspirāle (šo darbu vislabāk uzticēt speciālistam), bet tās darbināšanai tiek izmantota speciāla rozete, ko pieslēdz visparastākajam sienas kontaktam. Ja auto stāv pagalmā zem klajas debess, protams, būs problēma atrast tuvumā kontaktligzdu, un izeja ir nodrošināt autonomu elektroenerģijas piegādi vai arī pievērsties tādam mūsdienās mazizplatītam pasākumam kā automašīnas turēšana garāžā. Ja spēkrats tiek turēts stāvlaukumā, tā īpašniekam būtu lietderīgi noskaidrot, vai klientiem ir iespējams vajadzības gadījumā izmantot kontaktligzdu. No «Autoparka» aptaujātajiem vienpadsmit Jelgavas stāvlaukumu darbiniekiem sešos apgalvoja, ka klientiem šāda iespēja esot. Trijos stāvlaukumos tas iespējams tikai ar savu pagarinātāju (respektīvi, kontaktrozete ir tikai dežuranta būdā), vienā stāvvietā, pēc dežuranta teiktā, klientam pilnīgi noteikti nav šādas iespējas, bet vienas stāvvietas darbiniece nezināja, vai šāda ērtība klientiem ir pieejama.
Ja ir vēlēšanās un arī rocība atļauj izvēlēties ne pašu vienkāršāko, bet pilna aprīkojuma komplektāciju, tajā ietilpst arī akumulatora uzlādes ierīce, kas akumulatoru turēs nevainojamā formā jebkuros klimatiskajos apstākļos, salona sildītājs, kas pastāvīgi nodrošinās patīkamu gaisa temperatūru, lai, ziemā iesēžoties mašīnā, nebūtu nepatīkamās drebināšanās, un programmējamais taimers.
Ja automobilim uzstādīta dzinēja sildīšanas sistēma, vislielākā uzmanība jāpievērš dzesēšanas šķidruma līmenim motorā, jo ikvienai spirālei piemīt nejaukā tieksme sadegt, tikko tā nav iegremdēta… Bet citādi – patīkamu braukšanu!
Vai minētās ierīces var izmantot jebkuram motoram? Principā – jā, tikai ar nosacījumu, ka motors ir ejošs (domājams, pat humora cienītāji nemēģinās uzstādīt sildelementu, piemēram, motociklam vai mopēdam). Pozitīvi, ka dzinēju sildsistēmas ir izmantojamas gan benzīna motoriem, gan arī dīzeļmotoriem. Vai maz sastopama otra autobraucēju kategorija, kurai mēdz būt tādas problēmas ar dzinēja iedarbināšanu kā «dīzelistiem»?
Bet kā ar drošību?
Motoru sildsistēmas ir drošas pret elektrošoku, mitrumu, karstumu un citiem nevēlamiem faktoriem. Kā zināms, absolūti drošu lietu vispār nav, taču šajās sistēmās, kā jebkurā modernā ierīcē, negadījuma iespēja samazināta līdz minimumam. Atkarībā no komplektācijas to cenu amplitūda svārstās no Ls 70 līdz pat aptuveni Ls 500. Te liela nozīme ir izgatavotājam. Pie lētākās (bet nebūt ne sliktākās) produkcijas pieder norvēģu «Defa» ražojumi un somu «Calix». Dārgo kategoriju tirgū veiksmīgi pārstāv vācu «Eberspecher» un «Webasto». Var tikai piebilst – izvēle katra paša rokās.
