Ar Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas nodaļas veikumu pagājušajā gadā «Ziņu» lasītāji jau ir iepazinušies.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Jelgavas nodaļas veikumu pagājušajā gadā «Ziņu» lasītāji jau ir iepazinušies. Piedāvājam plašāku sarunu ar dienesta direktoru Juriju Tereņčenko par nodokļu inspekcijas aktualitātēm.
Valsts ieņēmumu dienesta pieminēšana cilvēkos parasti izraisa respektu. Taču daudziem tas iedveš arī bailes. Ko jūs par to domājat?
No mūsu dienesta nevajag baidīties. Protams, ja uzņēmums nemaksā nodokļus vai tam ir citi pārkāpumi, piemēram, ar muitu saistītos jautājumos, tad gan ir jābaidās. Atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes paredzēta 100 250 latu soda nauda, arī preču konfiskācija, licences atsaukšana vai pat uzņēmējdarbības apturēšana. Tie ir pasākumi, kas uzņēmējus mudina uz nodokļu maksāšanu. Taču ir uzņēmumi, kas labāk samaksā soda naudu un turpina nelikumības.
VID konsultācijas attur no riskantas rīcības. Katrai juridiskai personai pēc uzņēmuma oficiālas izveides tas desmit dienās jāreģistrē Nodokļu maksātāju reģistrā. Pēc dokumentu nokārtošanas izsniedzam dokumentu paketi, kur izskaidroti būtiskākie ar nodokļu maksājumiem saistītie jautājumi.
Nodokļu inspektori (katra pārziņā ir 150 200 uzņēmumu) pieņem katru darbdienu līdz pulksten 17, bet pirmdienās līdz pulksten 19.
Ja uz neskaidro jautājumu nav iespējams sniegt atbildi uzreiz, to noskaidrot cenšas konsultante Sarmīte Malēja. Viņa nenodarbojas tikai ar teorētiskiem jautājumiem, bet piedalās arī pārbaudēs, lasa lekcijas, veic inspektoru izglītošanu, organizē mūsu darbinieku zināšanu pārbaudes. Nolūkā, lai dienestā strādātu zinoši cilvēki, līgumus ar darbiniekiem slēdzam uz pusgadu. S.Malēja konsultantes amatam ir īsti piemērota, jo ir ne tikai laba speciāliste nodokļu jomā, bet savas zināšanas prot nodot citiem. Finansu aprindās tas nav bieži novērojams.
Jūs izglītojat arī uzņēmumu grāmatvežus. Vai kādreiz valdošo rezervēto attieksmi pret semināriem tagad nav nomainījusi ieinteresētība?
Cenšamies izglītot. Bet kā to izdarīt, ja cilvēkam nav speciālās grāmatveža izglītības? Darbiniekiem, kam par šo nozari nav priekšstata, kaut ko iemācīt ir ļoti grūti, šim darbam nav nozīmes.
Tā kā vidēji dienā pieņemam aptuveni 200 cilvēku, katram apmeklētājam nevaram atļauties veltīt stundu vai divas elementāru zināšanu mācīšanai. Tas galvenokārt attiecas uz individuālajiem jeb tā dēvētajiem ģimenes uzņēmumiem. Vīrs, negribēdams, lai vēl kāds svešs cilvēks pārzinātu uzņēmuma iekšējo virtuvi, dokumentus liek kārtot sievai, piemēram, skolotājai… Likumdošanā attiecībā uz SIA un individuālajiem uzņēmumiem būtu vajadzīgi grozījumi, kas grāmatveža amatā neatļautu nodarbināt cilvēkus bez speciālās izglītības.
Semināri, ja tie ir par maksu, sevišķu atsaucību grāmatvežos neizraisa. Informāciju cenšamies sniegt ar preses starpniecību. Lai sekmētu nodokļu maksātāju informētību, dienesta telpās iekārtosim informācijas stendus. Drīz darbosies kiosks, kur varēs iegādāties dokumentu veidlapas.
Nemitīgi atgādinu ja negribat domstarpības ar Ieņēmumu dienestu, nāciet biežāk pie sava inspektora, muitniekiem, deklarantiem un interesējieties par visu neskaidro. Esam izstrādājuši anketu ar 10 12 jautājumiem par to, kas nodokļu maksātājus mūsu darbā un nodokļu politikā apmierina un kas ne. Diemžēl atsaucība bijusi minimāla apakšstāva kastītē nonākušas tikai divas atbildes.
Vai sarežģījumu gadījumos grāmatveži jūsu iestādei iet ar līkumu, vai arī saņemas un ierodas nebūšanas nokārtot?
Dažādi notiek. Daudz atkarīgs arī no inspektora. Piemēram, pēc auditpārbaudes viens tikai sausi norāda uz likumu, bet otrs konstatēto faktu uzņēmējam cenšas nopietni pierādīt un pārliecināt, ka vairs nav, kur sprukt, un uzrēķināto summu vajadzēs maksāt. Protams, uzņēmējam 30 dienu laikā ir tiesības uzrādīt papildu dokumentus, lai apstrīdētu inspektora slēdzienu.
Galvenokārt amatpersonas nāk pie dienesta vai nodaļu priekšniekiem un «raud». Tiek norādīts arī uz mūsu darbinieku nekorekto uzvedību un tamlīdzīgi. Tad saucam otru pusi un runājam. Man kā vadītājam patīk, ka izdodas atrast kompromisu, ka cilvēki no šejienes aiziet apmierināti.
Nereti uzņēmuma pārstāvji aktam piekrīt un to paraksta, bet tad pārdomā. Varbūt kāds samāca rīkoties citādi.
Pārkāpumu ir daudz. Kuri ir raksturīgākie?
Nodokļu maksātāji galvenokārt pārkāpj likumu par grāmatvedību, neiegrāmato ierakstus kādā žurnālā. Daudzi izmanto nepilnības likumos. Zinot, ka grāmatvedības dokumenti nav pilnīgā kārtībā, policijai tiek uzrakstīts iesniegums par mašīnas apzagšanu un dokumentu pazušanu. Mēs uzdodam uzņēmumam atjaunot uzskaiti un uzliekam soda naudu (pamatā 150 latu) par nespēju uzrādīt dokumentus. Ar to viss beidzas. Tiesa, pastāv arī citas iespējas noteikt uzņēmuma nodokļu apmērus, izanalizējot citu analogu uzņēmumu vidējos rādītājus.
Šādam nolūkam dienestā izveidota analītiskā daļa. Ilgi domājām par tās lietderību, taču dziļa un vispusīga analīze ir ļoti vajadzīga.
Grāmatvedība, nav noslēpums, daudzviet ir dubulta. Uzņēmēji, kas godīgi maksā visus nodokļus, brīnās: kā jūs tā nevarat pieķert blēdībās un uzlikt sodu? Diemžēl dokumentācija ir kārtībā. It kā jūtam, bet noķert… Līdz ar stingrās uzskaites pavadzīmju ieviešanu daudzreiz atklājam, ka firma izmanto veidlapas, kas tai nepieder, acīmredzot pirktas pie Rīgas darboņiem. Protams, šīs veidlapas nāk tūkstošiem un visas pārbaudīt gluži fiziski nav iespējams. Liela nozīme ir sadarbībai ar citiem rajoniem. Audita daļā ir cilvēks, kas apkopo informāciju par firmām, kas reģistrētas citā rajonā, bet darbību veic arī mūsējā.
Ir samazinājusies nesertificēto cigarešu un alkohola pārdošana oficiāli reģistrētās tirdzniecības vietās. Nesenais tirgū atklātais pārkāpums ir gandrīz vai brīnums. Tas nenozīmē, ka šāda tirdzniecība nenotiek, tā vienkārši aiziet pagrīdē. Notika pat tā, ka dzelzceļa stacijā ar alkoholu aplēja mūsu inspektorus.
Savu pilnvaru ietvaros nodarbojaties arī ar preču konfiskāciju. Kur tās paliek?
Konfiscētajām mantām ir sava noliktava, ir izveidota komisija. Par realizāciju noslēgts līgums ar vairākiem tirdzniecības uzņēmumiem. Pēc realizācijas nauda tiek pārskaitīta uz speciālu valsts budžeta kontu, mēs savukārt sekojam, lai tā tik tiešām notiktu. Cigaretes pēc izmaiņām noteikumos vairs neiznīcina kā agrāk. Gadās, ka mūsu lēmumus par konfiskāciju pārsūdz un konfiscēto nākas atdot atpakaļ.
Ko darāt ar firmām, kas nepilda kredītsaistības?
Tās sūdzam tiesā, lai atzītu maksātnespēju. Pērn iesniegtas 25 lietas par 142000 latu. Šiem uzņēmumiem pamatā nav arī ne mantas, ne naudas, ko atmaksāt kreditoriem un ar ko segt administrēšanas izdevumus. Tāpēc administratora pienākumus papildus tiešajiem darbiem uzņemas mūsu parādu piedziņas daļas inspektori. Viena pārziņā ir pieci seši uzņēmumi.
Tiesu lietas ir ilgstošs process. Mantu realizējam ar izsoļu palīdzību. Tajās nonāk galvenokārt ļoti vecas mantas. Izsoles iznāk rīkot pa diviem trim lāgiem, lietas pārcenot, un arī tad tās vēl nepērk. Šobrīd, cik zinu, likumdevēji strādā, lai šo procesu vienkāršotu. Viņnedēļ savus priekšlikumus izteicām arī Saeimas deputātiem. Proti, ieviešami stingrāki kritēriji, lai, dibinot uzņēmumu, nepieļautu iespēju konkrētajam cilvēkam bez jebkādām saistībām atstāt vairākus uzņēmumus ar nodokļu parādu. Ir jāseko arī mantiskā ieguldījuma atbilstībai tā fiksētajai vērtībai.
Cik uzņēmumiem manta ir aprakstīta?
Mantas aprakstīšana nenozīmē uzņēmuma darbības pārtraukšanu. Protams, tā ir nepatīkama lieta, taču noteikti paātrina iekavēto maksājumu kārtošanu. Daļa saistības tiešām arī nokārto. Pēc tam arests mantai tiek noņemts. Daudz aprakstām automašīnas, lai tās nevarētu pārdot. Ja tas nelīdz, sniedzam prasību tiesā. Pagājušajā gadā tiesās iesniegti 36 pieteikumi par vairāk nekā pusotra miljona latu nodokļu parādu piedziņu.
Pagājušajā gadā manta aprakstīta 66 uzņēmumiem 436042 latu apmērā, 1996. gadā šī prakse nebija tik izvērsta manta aprakstīta Ls 14713 apmērā. Notiek arī skaidrās naudas izņemšana pērn policijas klātbūtnē tādā veidā izņemti 6043 lati. Tas nav daudz, bet pasākums ir samērā efektīvs. Šinī ziņā valstī starp Ieņēmumu dienesta nodaļām esam pirmajā piecniekā. Pieņemam arī saistību rakstus un ļaujam uzņēmumiem segt parādus labprātīgi. Tiklīdz fiksētie nosacījumi netiek ievēroti, saistību rakstu anulējam.
Kādā stadijā šobrīd ir sociālā nodokļa administrēšanas pārņemšana?
Esam sākumposmā. Mūsu dienestā papildus darbā pieņemti seši darbinieki. Uzturam pastāvīgus kontaktus ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas filiāli. Pārskati par sociālo nodokli tiek nodoti mūsu dienestā. Līdz šim nebija normāli, ka viena iestāde piedzen, piemēram, apgrozījuma nodokli, otra sociālo un abas savā starpā konkurē. Nu šis jautājums ir atrisināts. Tā kā sociālais nodoklis ir samērā liels, līdz ar to ļoti lieli ir tā parādi un daudz pūļu ir jāvelta piedziņai.
Savulaik runas par ierēdņu augstprātību un nelaipnību bija visai izplatītas. Kā situāciju varētu raksturot šobrīd?
Nesen nejauši satiku uzņēmēju, kas veic gan eksporta, gan importa operācijas. Patīkami bija dzirdēt viņa vērtējumu par Jelgavu. Proti, mūsu dienestā jebkurā gadījumā esot iespējams saņemt atbildi. Kaut negatīvu, taču cilvēks netiek sūtīts uz citām instancēm.
Pēc sociālā nodokļa administrēšanas pārņemšanas nācies uzklausīt no Pasta ielas nama atsūtītus cilvēkus, kam sociālā nodokļa nenomaksāšanas dēļ liegta iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu. Lai gan šo nodokli administrējam tikai no šāgada janvāra, pie mums sūta arī agrāko maksājumu sakarā. To izdarīt ir ļoti vienkārši. Tanī pašā laikā ļaudis, kam jau tā nav iztikas līdzekļu, tiek dzīti vēl lielākā izmisumā.
Tiklīdz sociālajā vai citā jomā rodas sarežģījumi, saņemam sūdzības par aploksnēs izmaksātām algām. Katru dienu ienāk viena divas šāda satura žēlabas, ko noteikti fiksējam. Bet kur šie cilvēki bija agrāk, kāpēc paši atbalstīja nodokļu slēpšanu?
Dažkārt firmu darbinieki nāk sūdzēties par savu kolēģu neatbilstību ieņemamajam amatam. Tamlīdzīgas lietas nav mūsu kompetencē. Sūdzas par kases aparātu čekiem, ieņēmumu orderiem. Arī konkurējošās firmas, tiklīdz kaut kas nepatīk, zvana vai katru dienu.
Bet čekus arī paši pircēji var aktīvāk pieprasīt!
Jā. Ir valstis, kur soda gan to cilvēku, kas čeku neizdrukā, gan to, kas nepieprasa. Mūsu dienesta pārstāvjiem pie katra kases aparāta nav iespējams izstāvēt. Jau tā šinī ziņā vidēji katru darbadienu sastādām vienu protokolu jeb vairāk nekā 250 gadā. Lai kaut ko sasniegtu, visiem jābūt vienotai nostājai.
Jūsu dienests lielāko daļu informācijas traktē kā konfidenciālu. Kas īsti pie šīs kategorijas pieder?
Likums mūsu darbiniekiem par jebkuru nodokļu maksātāju aizliedz izpaust jebkādu informāciju, kas tam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Bez maksātāja atļaujas drīkstam informēt Finansu ministriju, citu nodokļu administrācijas pārstāvi, izmeklēšanas institūcijas un tiesu iestādes un pašvaldības (tikai par pašvaldību nodokļiem). Izņēmums vienīgi ir lielie nodokļu parādnieki.
Tātad, ja darbinieks vēlas uzzināt, cik uzņēmums, kur viņš strādā, nomaksājis nodokļos, tas nav iespējams?
Nē. Varu vienīgi pateikt: «Jā, uzņēmums nodokļus maksā.» Vai arī: «Uzņēmumam ir parādi. Diemžēl…» Ir bijis tā, ka strādājošie atnāk sūdzēties, ka vadītājs nemaksā algas sakarā ar to, ka tiek maksāti nodokļi, bet algām nepietiekot. Visādi brīnumi notiek.
