Lai veiksmīgi konkurētu, svarīgi nodrošināt produkcijas daudzveidību un kvalitāti, kā arī servisu, – uzsver Latvijas un Vācijas kūdras ieguves un pārstrādes kopuzņēmumā «Laflora», kas sācis vienpadsmito pastāvēšanas gadu.
Lai veiksmīgi konkurētu, svarīgi nodrošināt produkcijas daudzveidību un kvalitāti, kā arī servisu, – uzsver Latvijas un Vācijas kūdras ieguves un pārstrādes kopuzņēmumā “Laflora”, kas sācis vienpadsmito pastāvēšanas gadu. Uzņēmums jūtas stabili, tomēr pašreizējos saimnieciskajos apstākļos tam līdzīgi kā daudziem citiem ir svarīgi, lai valdība iedarbinātu tās rīcībā esošās sviras nodokļu politikas optimizēšanai.
Attīstību desmit pastāvēšanas gados “Lafloras” direktors Uldis Ameriks raksturo kā samērā strauju un pamatīgu. Uzņēmuma apgrozījums no 200 000 latu 1995. gadā audzis līdz vairāk nekā četriem miljoniem latu pērn. Investīcijās šajos gados ieguldīti apmēram trīs miljoni latu. Uzņēmums dod darbu vairāk nekā 300 cilvēkiem, no kuriem 100 – 150 tiek piesaistīti sezonas laikā.
Pilns ražošanas cikls un produkcijas spektrs
Kūdras ieguve desmit gados dubultojusies un sasniedz 100 000 tonnu gadā. Tas Kaigu purvā gan ir padomju laika līmenis. Valstī kūdras ieguves un realizācijas apjomu ziņā “Laflora” ieņem otro vietu aiz dāņu “Pinstrup” grupas uzņēmuma, kas ir liela kompānija ar rūpnīcām Spānijā un Īrijā. Latvijā tā kūdru iegūst vairākos purvos Kurzemē un daļā Pierīgas purva. “Esam iemanījušies ieiet apritē ar lielajiem uzņēmumiem un ar tiem konkurēt,” būdams gandarīts, U.Ameriks uzsver Vācijas partneru nozīmi uzņēmuma attīstībā, noieta tirgus un produkcijas klāsta paplašināšanā.
Būtiski, ka produkcija tiek realizēta pa tiešo, bez starpniekiem. Svarīgi, ka nav jāraizējas par tādām lietām kā produkcijas mārketings ārzemēs – to veic pārdošanas firma, kurā “Laflora” ar Vācijas partneru palīdzību iesaistījusies. Savukārt produkcijas piegādei uz Vāciju turienes partneri izveidojuši loģistikas firmu “Hansa Trans”. Bet galvenais panākums – vietējiem īpašniekiem “Laflorā” izdevies noturēt kontrolpaketi, kas ar vācu partneriem ļauj sadarboties uz līdzvērtīgiem pamatiem, bez kungu un kalpu attiecībām.
Svarīgi, ka uzņēmums apvieno kūdras ieguvi un pārstrādi, tādējādi nodrošinot pilnu ražošanas ciklu un produkcijas spektru, sākot ar izsijātu neitralizēto kūdru un beidzot ar kūdras substrātiem – produkciju ar maksimālu pievienoto vērtību. Savas izejvielas ļauj nodrošināt labu galaprodukta kvalitāti. Substrātus “Laflorā” ražo aizvien vairāk – to apjoms pietuvojies 150 000 kubikmetru gadā un veido gandrīz pusi no pārstrādātās kūdras daudzuma. Tas veicina produkcijas realizācijas kāpumu gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Pēdējos gados tas gadā palielinājies par 20 – 30 procentiem. Vietējā tirgū tiek realizēti desmit procentu no substrātu kopapjoma.
Kūdra un tās substrāti nepieder pie tādām pirmās nepieciešamības precēm kā maize vai piens. Tās noiets atkarīgs no klientu rocības. “Mēs varam konkurēt ar divām galvenajām lietām – produkcijas daudzveidību un kvalitāti –, kā arī ar servisu, produkciju saražojot un piegādājot nepieciešamajā laikā,” uzsver U.Ameriks.
Uzņēmumam ir daudzi pastāvīgie klienti, profesionāļi dēstu, dārzeņu un puķu audzēšanā, kas, ejot līdzi laikam, pastāvīgi modernizē un automatizē savu ražošanu. Tālab, iegādājoties iekārtas un izstrādājot jaunas receptūras, jāattīstās arī substrāta ražotājiem, lai nodrošinātu izaugsmi produkcijas noņēmējiem. “Laflora” pagājušā gada beigās iegādājusies jaunu frontālo iekrāvēju un Kanādā ražotu fasēšanas iekārtu, izbūvējusi angāru tās uzstādīšanai. Attīstībā pērn ieguldīti ap 350 000 latu. Šīs ieceres bija plānots realizēt, piesaistot ES līdzfinansējumu. Taču programmu, uz kuru varēja pretendēt, valdība tā arī neatvēra. Šogad, tiklīdz programmā sāks pieņemt pieteikumus, uzņēmums plāno startēt ar savu projektu, lai iegādātos vēl vienu vai pat divas produkcijas fasēšanas līnijas. Daudzas lietas – piekabes, uzlabojumi kūdras savācējiem – tapuši uzņēmuma darbnīcās.
Ik gadu paplašina substrātu klāstu
“Tā kā orientējamies uz profesionālu dēstu, stādu, dārzeņu un puķu audzētāju tirgu, spējam variēt, piemēroties klientu vajadzībām, nesakām – nav iespējams, cenšamies pilnveidot savu ražotni un iespējas,” stāsta U.Ameriks. Kaigu kūdras substrātu receptes izstrādājis Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta bioloģijas zinātņu doktors Vilnis Nollendorfs.
Vietējā tirgus vajadzībām pašlaik “Laflora” ražo desmit substrātu veidu. Tādējādi stādaudzētājiem un dārzkopjiem nodrošināts plašs spektrs – substrāti mēslojuma prasīgu dārzeņu un puķu dēstu izaudzēšanai, dārzeņu, ogulāju, puķu audzēšanai, sāļu jutīgu un citu pēc mēslojuma mazāk prasīgu kultūru, dažādu istabas puķu audzēšanai. Šogad produkcijas klāsts audzis par četriem substrātiem. Ar jauniem veidiem papildināts meža stādu audzēšanai domātais. Nu tam ir trīs atsevišķi veidi, lai apmierinātu dažādu skuju un lapu koku, rododendru, kadiķu, paciprešu, tūju un citu košumkrūmu un koku prasības un izaudzētu veselīgus stādus. Pirmo sezonu klientiem uzņēmums piedāvā nokarenajām puķēm un dekoratīvajiem augiem podos paredzētu substrātu, kas ilgstoši nodrošina nepieciešamo minerālpiedevu iedarbību. Augsnes struktūras uzlabošanai var izmantot dažādās smalkuma pakāpēs sijātu neitralizētu kūdru un frēzkūdru.
U.Ameriks ir gandarīts, ka izveidojusies abpusēja sadarbība ar Līvbērzes un Kalnciema pašvaldību, kur notiek kūdras ieguve un izvietota pārstrāde. Tas savulaik ļāvis iesaistīties īpaši atbalstāmo teritoriju projektā, būtisks atbalsts no Līvbērzes saņemts ceļa izbūvē, kā arī birokrātijas pārvarēšanai, ko prasījusi zemes transformācijas maiņa, lai varētu paplašināt produkcijas pārstrādes platību. Savukārt uzņēmums ar pašvaldību noslēdzis sadarbības līgumu par izglītības un kultūras aktivitāšu atbalstīšanu.
Uzņēmuma vadītājs kā būtisku vērtē to, ka izmantotajās platībās pēc kūdras ieguves cits uzņēmums – SIA “Arosa” – nopietnos apjomos (vairāku desmitu hektāru platībā) turpinās melleņu audzēšanu. Ar laiku SIA plāno izbūvēt saldētavu, iespējams, tiks veikta ogu pārstrāde. Tādējādi būs pēctecība un apkaime arī turpmāk saglabāsies kā ražošanas zona. Daļa dabas sargu uzskata, ka šīs teritorijas būtu jāappludina un jāatstāj dabai, tomēr, ja reiz tur ieguldīti lieli līdzekļi platību nosusināšanā, infrastruktūras sakārtošanā, uzņēmējdarbībai netradicionālās lauksaimniecības veidā būtu jāturpinās. Jāsaprot, ka mūsu valstī ir jāattīsta konkurētspējīga ražošana. Tās trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki dodas darba meklējumos uz ārvalstīm.
Lai spriedze nepalielinātos, jāiedarbina nodokļu sviras
Pērn bijusi pirmā vasara, kad arī “Laflora” sākusi izjust sezonas darbinieku piesaistīšanas grūtības, kaut gan atalgojums palielināts – vidējā bruto alga pārsniegusi 300 latu. Arī šogad samaksu paredzēts paaugstināt, tomēr pieaugumu “noēd” inflācija. Sezonas darbiem – celmu lasīšanai, nezāļu ravēšanai, kūdras klucīšu kraušanai – plānots piesaistīt skolēnus un studentus. Līdz ar darbaspēka izmaksu celšanos vairāk jādomā par jaunu, ražīgāku iekārtu iegādi, lai vairāk automatizētu un mehanizētu ražošanas procesu. Tiesa, ne visu kūdras ieguves un sagatavošanas procesā spēj paveikt iekārtas.
Valdībai būtu svarīgi izprast saprātīgas nodokļu politikas ieviešanas nozīmi, orientēties ne tikai uz nodokļu iekasēšanu vien, bet izprast arī uzņēmējus. Būtiski palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un iedarbinot citas nodokļu sviras, valsts iegūtu daudz vairāk.
“Laflora” ar strādājošo atalgojumu saistītos nodokļos gadā valstij maksā ļoti lielu summu – vairāk nekā 700 000 latu. Ik gadu par to tiek saņemtas atzinības. Tas, protams, ir patīkami, tomēr ar to ir par maz, strādnieki labprāt izvēlas strādāt tur, kur “uz rokas” nopelna vairāk. Viņus daudz neinteresē, kādā apmērā par viņu nomaksāti nodokļi. Tas pazemina godīgo nodokļu maksātāju konkurētspēju.
Spriežot pēc darbaspēka aizplūšanas, valstī šie jautājumi būtu jārisina bez liekas kavēšanās. Citādi uzņēmumiem, kas produkcijas vai pakalpojumu cenas nevar kāpināt atbilstoši atalgojuma palielinājumam kā zināmā monopolstāvoklī esošie, sāksies aizvien lielāka spriedze. Algu paaugstināšanu nesaistot ar darba efektivitātes un produkcijas noieta kāpumu, var sekot bankroti. Protams, kaut kad arī mēs sasniegsim Eiropas algu līmeni, bet cik uzņēmēju to izturēs? Priekšrocības šajā ziņā ir lielajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, kas spējīgi vairāk ieguldīt attīstībā un modernizācijā.
