Manot cilvēku, viņi visi sāk riet un ņaudēt, cits par citu skaļāk. «Pievērš sev uzmanību un domā, ka viņiem atnākuši pakaļ,» paskaidro dzīvnieku kopēja Mārīte.
Manot cilvēku, viņi visi sāk riet un ņaudēt, cits par citu skaļāk. “Pievērš sev uzmanību un domā, ka viņiem atnākuši pakaļ,” paskaidro dzīvnieku kopēja Mārīte. Kaķēni ir pabaroti, aprūpēti un siltumā, bet lielākie suņi savas dienas vada nožogojumā laukā. Kaķabērni marta sākumā izolatorā nav atrodami, bet mazi suņuki gan. Katrs ar savu likteni un bēdustāstu. Varbūt jums kāds no šiem likteņa pabērniem būs noderīgs un lolojams? Viņi joprojām pacietīgi gaida dzīvnieku izolatorā Helmaņa ielā 8.
Kaķenīte Murīte noķerta Ozolnieku pansionāta apkaimē. Drīz viņai piedzims mazuļi. Topošā māmiņa vēl ir jauna un laba peļu ķērāja. Kažoks pūkaini ruds, pēc rakstura mīlīga un jauka.
Pieaugusī kaķu meitene ar rudas, baltas un melnas krāsas sajaukumiem kažokā noķerta klaiņojam un tagad meklē sev jaunas mājas.
Šī bezšķirnes pelēkā kaķenīte apveltīta baltu krūtiņu, pavēderi un kājām, jauniņa. Mīlīgi glaužas gar būrīti un murrā. Viņas draugs, ar kuru kopā minci noķēra policijas vīri, jau aizceļojis uz jaunām mājām, nu pienācis laiks tās atrast arī dāmai.
Rudais bezšķirnes runcis noķerts pansionāta apkaimē Ozolniekos. Staltajam jauneklim ir savainots kakls un auss, traumas gūtas pavasara cīņās ar citiem runčiem. Tagad viņa brīvība laupīta, un kaķis gaida jaunas mājas, kurās būs mīlēts. Pie labiem saimniekiem rētas ātri sadzīs un acīs parādīsies dzīvesprieks. Ne vienmēr traumas guvuši dzīvnieki paliek izolatorā, piemēram, nesen labi cilvēki paņēmuši aprūpē kaķēnu ar lauztu ķepu.
Šī jauktenīte ir nepilnu gadu veca, tikko tai nomainījušies zobi. Viena austiņa izslējusies spica kā svecīte, bet otra – kā novītis zieds. Kucīte būs neliela. Tai palaimējies, jo labi cilvēki sunīti savlaicīgi atraduši piesietu pie koka un nogādājuši izolatorā. Sākumā viņa bija ļoti bailīga, bet nu jau atguvusi cilvēku uzticību un kļuvusi drošāka.
Suņuks Ričo līdz šim turēts pie ķēdes un jau pieradis pie tās. Viņa deguntiņš ir melni brūns, bet pārējo ķermeni klāj arī balti plankumi. Dzīvnieka purniņš ir garens un spics – līdzīgs afgāņu kurtam. Sunim nav astes, bet tas netraucē lieliski izskatīties!
Šie divi brālīši un vēl piecas māsiņas, kas cita pie citas saspiedušās tup būrītī, dzimuši 29. janvārī, tādēļ vēl neziņā, kāpēc palikuši vieni bez mammas un saimnieka mīlestības. Kucēnu mammīte ir jauktenīte, bet tētis – Austrumeiropas vilku suns. Kad mazie izaugs, būs liela auguma un labi sargi.
Stafords Breids ir divus gadus vecs suns spicām ausīm. Saimnieki ar to kontaktējušies krieviski, diemžēl viņi miruši, un tagad nav neviena, kas Breidu aprūpē. Dzīvnieks ir tumši brūnu svītrojumu, ļoti labu raksturu. Ar citiem suņiem var konfliktēt, bet cilvēkiem ir labs draugs.
Rogu ceļā 11 klaiņojam noķerts šis bezšķirnes rudais suņuks. Neliela auguma, vidēji garu asu spalvu, zodu rotā neliela bārdiņa. Suns ir mierīgs, bet savu īpašumu sargā un uz svešiem droši uzrūc.
Māmiņa ar pulciņu tikko dzimušu mazuļu. Mazie ir dzīvespriecīgi un ļoti kustīgi, bet mamma – uzmanīga un gādīga. Ļoti drīz kucēniem būs jāmeklē jaunas mājas. Suņuki varētu būt līdzīgi mammai – vidēja auguma un gaiši.
Šai suņu meitenei ir īpaši skumji, jo vakar šķīrās no brālīša. Kucīte būs liela auguma, smagnējām ķepām, nedaudz līdzīga Vidusāzijas vai Kaukāza aitu sunim. Cilvēki, kas atnesa suņukus uz izolatoru, stāsta, ka mazie skraidījuši Rīgas un Strazdu ielas krustojumā.
Jau kādu laiciņu patversmē sērīgs dzīvo bezšķirnes vilka jauktenis, kas atrasts guļam uz tilta. Suns ir pavecs, ļoti mierīgs un prātīgs. Viņa žēlīgās acis raisa pārdomas…
Bezšķirnes vilku kucīte ir melna, gaišu spalvu, noļukušiem ausu galiņiem. Pieklīdusi dārziņos Viesturos, jauka un labestīga. Iesaukta par Džīnu.
Nepilnu gadu vecais bezšķirnes suns augumā padevies ražens, gaiši brūns, baltu astes galiņu. Līdz šim dzīvojis piesiets ķēdē pie veca vīra dārziņu mājā. Kaut arī dzīvnieks ir mierīgs, saimnieks netika ar lielo suni galā. Suns klausījis komandas krievu valodā.
