Šomēnes astoņas Latvijas melno stārķu mātītes tika aprīkotas ar satelītraidītājiem, lai sekotu to ceļam uz ziemošanas vietām Āfrikā un atpakaļ. Pētījuma mērķis ir noskaidrot mātīšu mirstības iemeslus pēc ligzdu pamešanas un uzzināt, kurās vietās Latvijas melnie stārķi varētu būt saindējušies ar pesticīdiem, kas pēdējos gados konstatēti putnu olās.
Jaunāko pētījumu rezultāti liecina, ka melno stārķu populācija Latvijā nonākusi ļoti tuvu kritiskam stāvoklim. Iepriekšējos gados daudzviet jaunie putni ligzdas atstāja sliktā stāvoklī (pusbadā), turklāt daudz vairāk tiek ietekmētas mātītes. Iespējams, tādēļ 100 dienu vecumu sasniegušo putnu dzimumu attiecība ir 80 procentu tēviņu un 20 procentu mātīšu, nevis apmēram 50:50, kā tam vajadzētu būt. Tas vēlāk nozīmē arī lielu to vientuļo tēviņu īpatsvaru, kuri cīnās par mātītēm, tādējādi izpostot arī daļu citādi sekmīgo ligzdu.
Vienīgais pierādītais faktors, kas negatīvi ietekmē melno stārķu ligzdošanas sekmes, ir mežsaimnieciskās darbības radītie traucējumi, taču iespējams, ka mazuļu sliktā stāvokļa un jauno mātīšu bojāejas cēlonis ir arī saindēšanās ar pesticīda DDT sadalīšanās produktiem, īpaši DDE. Eiropā šī insekticīda izmantošana tika aizliegta 20. gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados, tomēr Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā tas joprojām tiek izmantots malārijas apkarošanai. Visticamāk, melnie stārķi saindējas, ķerot zivis ar DDT piesārņotās Āfrikas upēs, taču daži no iegūtajiem datiem liecina par citu piesārņojuma avotu esamību ligzdošanas rajonos. Veicot Latvijas melno stārķu olu analīzes, kopš 2008. gada DDT vai tā sadalīšanās produkti dažādā koncentrācijā konstatēti visās analizētajās olās.
Melno stārķu izsekošana notiks Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenotā un Latvijas Vides aizsardzības fonda un Maksa Planka Ornitoloģijas institūta (Vācija) atbalstītajā projektā «Prioritārās darbības melnā stārķa aizsardzībai Latvijā». Melno stārķu migrācijai varēs sekot portālā www.movebank.org. ◆
Māris Strazds,
projekta vadītājs, Latvijas Ornitoloģijas biedrība
