Ar lielu interesi «Zemgales Ziņās» sekoju līdzi katrai publikācijai par to, kā Jelgavu padarīt pievilcīgāku. 31. janvāra numurā bija lasāma kārtējā atbilde par atkritumu urnu nepiemēroto novietošanu Māras un Asteru ielas stūrī.
Ar lielu interesi “Zemgales Ziņās” sekoju līdzi katrai publikācijai par to, kā Jelgavu padarīt pievilcīgāku. 31. janvāra numurā bija lasāma kārtējā atbilde par atkritumu urnu nepiemēroto novietošanu Māras un Asteru ielas stūrī.
Bieži esmu gājusi garām šīm urnām un vērojusi iedzīvotāju attieksmi. Nez kāpēc atkritumi tiek samesti blakus tvertnēm. Varbūt bērni mazā auguma dēļ nespēj atkritumus iebērt tajās, varbūt tas tiek darīts slinkuma vai citu iemeslu dēļ, un atkritumus ber tur, kur tajā brīdī “izdevīgāk”.
Šo atkritumu urnu nepievilcība kruscelēs sagādā raizes, bet bez kreņķiem vairāku gadu laikā veidojusies patvarīga izgāztuve Asteru ielas galā pāri Atmodas ielai kupliem krūmiem un lieliem kokiem apaugušā zemes pleķī. Tur cits pie cita cītīgi tiek krauti atkritumu maisiņi. Arī akas piemestas ar mēsliem, jo tām jau gadiem nav metāla vāku. Tagad, tumsā ejot, vismaz mīkstāka krišana nekā agrāk, kad dziļā akā varēja iekrist bērni. Un iekrita arī. Par laimi, viss beidzās labi, jo māte žigli paspēja mazuli no akas izvilkt.
Nepatīkami, ka pie pilsētas autobusu pieturām nav izvietotas urnas, kur varētu izmest dažādus sīkus atkritumus. Piemēram, pie pieturas “Ganību iela” izveidojusies “atkritumu pļaviņa”. Ganību un Satiksmes ielas krustojumā iedzīvotāji, gaidot autobusu, našķējušies ar veikalā nopirkto un atstājuši preču iepakojumus.
Sākums piedrazotajai pilsētai ir kultūras trūkums jau no tā brīža, kad vecāki savam mīlulim pasniedz konfekti papīriņā vai saldējumu. Vieglu roku mazais iepakojumu nomet un tipina tālāk, bet pieaugušie tādam sīkumam nepievērš uzmanību un nepaņem, piemēram, papīrīti, no sava mazuļa, lai iemestu to nelielā urnā ielas malā vai iebāztu kabatā un izmestu mājās atkritumu spainī.
Tad nu sētniekam nākas līkņāt un savākt citu drazas. Var jau ik pa laikam runāt par sadzīves atkritumu tvertnēm un to izvietošanas īsto vietu meklējumiem, bet man šķiet, ka ar to vien Jelgava tīrāka nekļūs. Cauri pilsētai katru dienu brauc tūkstošiem automašīnu, to vadītāji piemēto ceļu un šoseju malas ar tukšām pudelēm un daudz ko citu.
Pavasarī visi “nedarbi” nāks saulītē. Tad bezdarbnieki drazas no grāvjiem zvejos laukā. Šo nodarbi uzskatu par pazemojošu, bet acīmredzot vainīgie gluži kā mazie mīluļi to uzskata par normālu lietu.
Tikai visi kopā varam savu pilsētu radīt pievilcīgu un sakārtotu bez liekiem izdevumiem.
Radīsim prieku sev un citiem.
Vecmāmiņa Silvija