Šīs Lieldienas Latvijā atšķiras ar to, ka vairāk ir cilvēku, kuri grib saskatīt labas cerības, gaismu tuneļa galā. Man liekas, ka gandrīz visi sev jautājam: «Kad tiksim ārā no ekonomiskās krīzes? Kad tas viss beigsies?» Līdzīgā izmisumā bija apustuļi Lielajā Piektdienā, kad viņi redzēja, ka Kristus miris un guldīts kapā. Kristus mācekļi noslēdzās sevī un pat ieslēdzās vienā istabā, no kuras negribēja iet ārā un kaut ko darīt. Taču tad apustuļiem parādījās augšāmcēlies Kristus, un viņš mudināja rīkoties. Līdzīgi ir šodien. Mēs nedrīkstam ierauties sevī un redzēt tikai savu bēdu. Mums jāiet un jādarbojas arī tad, ja darba it kā nav. Man palicis atmiņā kāda lauku pagastveča sacītais: «Naudas nav, bet trūkumcietējiem pašvaldība var palīdzēt, iedalot zemi. Tādējādi cilvēkam ir iespēja strādāt un audzēt to, kas citādi būtu jāpērk.» Jūtam līdzi tiem, kuri nāk uz baznīcu, lai saņemtu bezmaksas zupu (šajā pašvaldības finansētajā trūkumcietēju atbalsta pasākumā katru nedēļas dienu zupa tiek dalīta citā dievnamā – red.). No janvāra līdz 1. aprīlim katoļu draudze izsniegusi 1650 porciju. Trešajās Lieldienās, kad atkal ir katoļu kārta barot trūkumcietējus, mēs izsniegsim ne vien zupu, bet arī olas, kādu smalkmaizīti – lai katrs jūt svētkus, ka noticis Kristus augšāmcelšanās brīnums. Mēs aicinām ticēt Dievam, būt cerību pilniem un izpalīdzīgiem citam pret citu. Ticība, kā saka pāvests Benedikts XVI, nav kāda vienkārša zināšanu un informācijas sistēma, bet gan savā būtībā satikšanās ar Kristu. Šis pavasaris īpašs vēl ar to, ka tuvojas Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas. Baznīcai nebūtu pareizi atbalstīt vienu vai otru partiju, taču mēs lūdzam Dievu, lai vēlētāji savas balsis atdod par labāko, lai tiek godātas kristīgās, cilvēciskās vērtības – dzīvība, izglītība, tiesības uz darbu. Lai pūpolu zari mums atgādina vajadzību būt drosmīgiem, turēties pie Kristus, būt uzvarētājiem pārbaudījumos, ko sniedz dzīve!
