Šajos Ziemassvētkos aprit 25 gadi, kopš dibināta Jelgavas politiski represēto apvienība «Staburadze».
25 gadi – tāds laika nogrieznis noiets apvienības vēsturē. Tāpēc vēlos atskatīties, kā tā tapa, atcerēties tās nozīmi daudzu cilvēku traģisko likteņu atklāsmē.
1987. – 1988. gads ievadīja latviešu tautas atmodu. Lai tās dzirksti uzturētu, vajadzēja rosīgus tautas darbiniekus. Tādi radās un apvienojās Latvijas Tautas frontē, savukārt tā izauklēja daudzas nacionālas vienotnes.
Tolaik Tautas frontes grupas organizējās uzņēmumos un iestādēs. 1988. gada sākumā saietā Jelgavas Mūzikas vidusskolā bija ieradušies cilvēki, kas visi bija politiski cietušie, bet bez uzņēmuma vai iestādes. Nolēmu viņus sapulcināt, un 1988. gada Ziemassvētkos varējām izveidot pilnvērtīgu jaundibinājumu, kuram devām nosaukumu «Staburadze».
Mums līdzīgi politiski represēto klubi veidojās visā Latvijā. Nobrieda nepieciešamība apvienoties ar kopēju programmu un statūtiem. Tā 1989. gadā Ogrē tika nodibināta Latvijas Politiski represēto apvienība. Tās valdē visu laiku darbojas arī vismaz divi «Staburadzes» pārstāvji.
Jelgavas politiski represēto apvienības nosaukums nebūt nenorāda, ka tā ir tāds par savu sūro likteni nobēdājies ļaužu bariņš. Tas ir simbolisks visas tautas sēru apzīmējums. «Staburadzes» mērķi bija, ir un būs konstruktīvi un lietišķi. Tā kā jau sākumā tika panākta sapratne un sadarbība ar pilsētas administrāciju, priekšplānā izvirzījās represēto piemiņas zīmju izgatavošana un novietošana. Vispirms prātā nāca laukums pie kultūras nama «Rota». Tur bijušajā Zemgales izstādes laukumā kara gados bija ierīkotas barakas krievu un vēlāk vācu karagūstekņiem, 1945. gada 5. februārī tika savākts apmēram 3000 izsūtāmo ešelons. Tur arī uzstādīta pirmā piemiņas zīme ar vēstījumu: «No šīs vietas sākās tautas ciešanu ceļš.» Ik gadu 5. februārī pie «Rotas» notiek piemiņas brīdis. Tad izskanēja priekšlikums izveidot Svētbirzes piemiņas memoriālu. Ap hektāru lielā vieta bija pārpurvojusies un krūmiem aizaugusi. Pirmie pie Svētbirzes iekopšanas ķērās «staburadzieši». LLU profesore Aija Ziemeļniece izstrādāja parka plānu, Ozolnieku melioratori vietu nodrenēja. Tika nobruģēta pamatne galvenajam ceļam uz piemiņas akmeni, ievilkta elektrība mikrofoniem.
Piemiņas akmeni atklāja un iesvētīja trīs konfesiju garīdznieki 1989. gada 25. martā. Turpmāk piemiņas brīži tur notiek 25. martā un 14. jūnijā katru gadu. Šīs dienas ir kopīgas visām Baltijas valstīm, tāpēc tiek iznesti to nacionālie karogi sēru noformējumā. Plīvo arī «Staburadzes» lielais standarts, kam ir interesanta priekšvēsture. Tajā laikā tā izšuvējas nekur nevarēja sameklēt vajadzīgās krāsas diegus. Palīdzēja gadījums: LLU vīru korim «Ozols» tos izdevās nopirkt Prāgā. Baltijas valstu karogus bez sēru noformējuma «staburadzieši» iznes 23. augustā, kad tiek pieminēta sadoto roku ķēde no Tallinas caur Rīgu līdz Viļnai. Svētbirzē tiek iekurts simboliska «Baltijas ceļa» ugunskurs.
Līdzīgi kā Rīga arī Svētbirzes iekārtošana vēl nav pabeigta. Piemēram, pie ieejas 2009. gadā uzlikts simbolisks dzelzceļa sliežu posms Jelgavas puses izsūtītajiem iedzīvotājiem. To derētu papildināt ar Elzas Ķezberes dzejoli «Aizrestotie ešeloni».
Vairums «staburadziešu» sasnieguši cienījamu vecumu, tomēr viņi centīgi kopj savas tradīcijas. Daudziem ir kustību traucējumi, bet tas nav šķērslis atmiņu rakstīšanai. Ar tiešu represēto līdzdalību tapuši tādi izdevumi kā «VIA Dolorosa», «Es sapni par dzimteni pagalvī likšu» un «Uz ežiņas galvu likšu», ir vairāki personīgie literārie izdevumi. «Staburadzes» darbība ir augstu novērtēta, vairāki tās biedri apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni un barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, daudziem piešķirtas Nacionālās pretošanās kustības krūšu nozīmes, Jelgavas Domes izcilnieku medaļas un Goda raksti.
Turpinās ļoti laba sadarbība ar pašvaldību, īpaši ar aģentūru «Kultūra», esam draugos ar izdevniecībām.
Es ar nodomu neminēju personālijas, jo labo cilvēku ir tik daudz, ka dažs var tikt aizmirsts un nevajadzīgi sarūgtināts. Tāpēc visiem, visiem liela «Staburadzes» pateicība. Lai mums ražens nākamais gads un esam vienoti! ◆
