Biedrība «Tautas izglītības un attīstības centrs «Agape»» Svētē pavisam drīz svētku tortē iedegs vienu svecīti.
Biedrība “Tautas izglītības un attīstības centrs “Agape”” Svētē pavisam drīz svētku tortē iedegs vienu svecīti. Devāmies lūkoties, kas gada laikā izdevies, lai pagasta lielie “bērni”, mūžizglītības iedvesmoti, varētu pieņemties jaunās zināšanās un gudrībā.
Izzināt un realizēt sabiedrības prioritātes un vajadzības, rast iespēju tautas attīstībai – tā skan viens no mērķiem, ko biedrības dalībnieces izvirzīja pērn, apņemoties domāt un darīt, lai veidotu sava pagasta dzīvi labāku. Neilgā laikā “Agapes” meitenes Anita Hmeļņicka, Aiga Orņika, Inese Roznere, Solveiga Alksne un Anita Bengere sapulcēja stabilu sekotāju pulku (ap 30 cilvēku), lai kopā Labdarības mēnesī sarūpētu svētku prieku ļaudīm ar īpašām vajadzībām un bērniem bāreņiem, pirms tam Adventes laikā rosoties radošās darbnīcās. Tad un apkopojot anketu rezultātus, tapa skaidrs, kādas interešu grupas dibināt. “Agape” atjaunoja arī Bēbīšu skolas tradīcijas un iekustināja Bērnu attīstības un interešu centra darbību.
Mēģinām veltīt laiku sev
Drīz vien pēc biedrības dibināšanas Svētē sākās vingrošana ar jogas elementiem. “Sievietes darbā pie datoriem nosēdējušās – gribēja iztaisnoties un izstaipīties,” stāsta I.Roznere, kas “ir iekšā” visās aktivitātēs. Nodarbību vadītāja S.Alksne, kam notiekošais ir sirdslieta, teic, ka cenšas arī pastāstīt, kam vingrojums vajadzīgs, ko tas dod veselībai, ķermenim un prātam: “Vienkārši mēģinām atpūsties un veltīt laiku sev.” Sākumā bijušas vien dažas vingrotājas. Nu jāsāk domāt, vai pagasta Padomes zālē visiem pietiks vietas.
“Agapes” iespaidā Svētē sāka pulcēties arī grupa “Mans dārzs, mana dzīves telpa”. “Tas bija februāris, kad vietējie uzņēmēji Guntis Vītoliņš un Ilze Vēja sāka vadīt pirmās teorētiskās nodarbības. Pavasarī katrs dalībnieks saņēma sēklu paciņu, bet maijā Zaļajā tirgū varēja mainīties ar stādiem. Pulcējamies arī dārza svētkos,” stāsta S.Alksne. “Interesanti paskatīties, kā katrs iekārto savu apkārtni, kā izvēlas kompozīciju. Varbūt dārzs nav veidots ļoti profesionāli pēc noteikta standarta, bet ar dvēselīti,” pārliecināta I.Roznere.
Ziemā sākās arī vēderdeju nodarbības, kuras ļoti iecienījušas kundzes labākajos gados. “Nu gribas izjust sievišķīgo šarmu,” teic Inese, paužot gandarījumu par profesionālo pedagogu, kas ierodas pagastā no Jelgavas.
Šīs aktivitātes turpināsies arī šogad – vingrotāju un vēderdejotāju nodarbības sākās 11. septembrī, bet dārzkopji jaunās sezonas Dārza svētkos pulcēsies 28. septembrī.
Mudinās spēlēties ar krāsām
Šo trešdien “Agape” aicināja pagasta ļaudis iepazīt krāsas, floristiku, zīda un stikla apgleznošanu. “Ceram iemācīt, kā veidot telpu dekorus, un parādīt, ko var izdarīt ar audumu,” stāsta S.Alksne, kas vadīs nodarbības, jo kabatā ir mājturības un floristikas speciālistes diploms. “Svarīgi cilvēku iedrošināt. Reizēm mūs pārņem vēlme kaut ko uzlikt uz papīra, bet nobīstamies, ka neizdarām ko nepareizu. Nodarbībās vēlos iedrošināt, lai dalībnieks klāj laukumu un redz, kā krāsas spēlējas. Katram ir savi kompleksi, bet varbūt cilvēks var izdarīt citādi nekā pārējie,” pārliecināta grupas “Krāsas manā mājā” vadītāja.
Savukārt otrdien Svētē tiekas Teātra studija režisores Lūcijas Ņefedovas vadībā. “Režisores pieredze ir milzīga – ikviens no tās kaut mazliet var pasmelt sev,” mudina I.Roznere, īpaši uz teātra spēlēšanu aicinot stiprā dzimuma pārstāvjus, jo sievietes piedalās visur.
Iespējams, zēnus, jauniešus un vīrus gados vairāk aizraus pašaizsardzības nodarbības. Durvis uz tām būs atvērtas arī daiļajām būtnēm.
“Nupat atkal pienācis brīdis, kad cilvēki vēlas kaut ko savu, paša veidotu, nevis veikalā pirktu,” atzīst Solveiga, izsakot cerību, ka Svētē drīzumā varētu sākties arī rokdarbu nodarbības – jāatrod vien kvalificēts pedagogs. Bet nedaudz tālākā nākotnē “Agape” raugās Jēkabnieku virzienā. Noticis jau pirmais mazais forums, kur jaunās māmiņas ar maziem bērniem, jaunieši un seniori atklāja savas vēlmes, lai dzīvi bagātinātu un uzlabotu ar jaunām zināšanām un iespējām.
***
Uzziņai
Pētījuma “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā” rezultāti
• Lielākā daļa – 51 procents aptaujāto – tuvākajā laikā neplāno turpināt izglītību vai apgūt ko jaunu.
• 22 procenti paredzējuši mācīties nākamajos 12 mēnešos, bet 15 procenti respondentu norādījuši, ka iegūt izglītību cer turpmākajos trīs gados.
• Sievietes (25 procenti) biežāk nekā vīrieši (18 procenti) plāno mācīties tuvākā gada laikā.
• Salīdzinot atbildes dažādos reģionos, visvairāk no vidējā atšķiras Zemgale, kur gada laikā apgūt ko jaunu iecerējuši 29 procenti respondentu.
• Jo lielāki mājsaimniecības ienākumi uz vienu cilvēku ģimenē, jo vairāk aptaujāto drīzumā cer mācīties.
• Salīdzinot dažādās nozarēs strādājošos, visvairāk cilvēki plāno izglītoties tādās jomās kā operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība, kā arī veselība, sociālā aprūpe, izglītība un zinātne.
