Kas tik nav rakstīts uz makšķerauklu iepakojumiem: superizturīga, superstipra, monofilaments, neilons, kofilaments, kopolimērs, apstrādāts ar teflonu, karbonu, silikonu un tā tālāk!
Kas tik nav rakstīts uz makšķerauklu iepakojumiem: superizturīga, superstipra, monofilaments, neilons, kofilaments, kopolimērs, apstrādāts ar teflonu, karbonu, silikonu un tā tālāk! Papildus pievienoti vēl citi uzraksti, kas paredzēti pircēja ticībai nemainīgām vērtībām un bieži vien asociējas gan ar modernām tehnoloģijām, gan valsti, kurā brāķi nevarot izgatavot. Tomēr šie uzraksti ne vienmēr atklāj auklas kvalitāti.
Ražojumus aizsargā
Slavenākās firmas cenšas aizsargāt savu produkciju, gan regulāri mainot to klāstu, gan izmantojot specifiskus tehniskus paņēmienus. Piemēram, oriģinālās auklas, kuru marķējumā ietver nosaukumu “Platil”, ļoti precīzi uztin uz spoles. Šim procesam nepieciešamas speciālas un dārgas iekārtas, kas viltošanu padara ekonomiski neizdevīgu. Cits piemērs ir firma “Salmo”, kas savu Latvijā izgatavoto produkciju marķē ar hologrāfiskām uzlīmēm, jo Krievijā sāka kopēt “HI – TECH” auklas, taču tās bija apšaubāmas kvalitātes un tika pārdotas lētāk, tādējādi graujot oriģinālražotāja reputāciju.
Vienota marķējuma stila nav
Marķējot parasti norāda diametru, stiprību, garumu, auklas marku, dažreiz arī firmas nosaukumu un izcelsmes valsti. Pasaules tirgū nav marķējuma normu, piemēram, ka jānorāda diametrs, tāpēc arvien grūtāk atrast auklu, kurai tas būtu precīzs. Pieredzējušie makšķernieki dara tā: ja nepieciešamais auklas diametrs ir 0,20 milimetru, meklē to starp tām, kuras marķētas ar 0,18 milimetriem. Faktisko diametru ļoti precīzi var izmērīt ar parasto skrūves mikrometru. Tā precizitāte, kas ir līdz 0,01 milimetram, pilnībā apmierinās makšķernieka prasības.
Līdzīgi ir ar stiprību. Jāņem vērā, ka visi ražotāji marķē ar rādītāju, kas mērīts sausai auklai. Nonākot ūdenī, tās īpašības mainās, un stiprība samazinās. Turklāt dažādām auklām atšķirīgi. Diemžēl precīzu ziņu par stiprības izmaiņām tām, kas ir Latvijas tirgū, nav.
Pārbauda paši
Lai gan auklas stiprības pārbaude ir sarežģītāka nekā diametra kontrole, tomēr mājās to var veikt jebkurš. Pārbaudot monoauklas izturību, jāievēro, ka makšķerēšanas praksē, kad svarīgākais izvilkt zivi, faktisko sistēmas aukla – āķis pārraušanas stiprību nosaka tās vājākais posms, proti, mezgls. Tāpēc auklai piesien āķi, piekar precīzu svaru un palielina to tik ilgi, līdz aukla trūkst. Tādējādi iespējams iegūt pietiekami precīzu informāciju.
Līdzīgu pārbaudi var veikt arī ar slapju auklu, turot to kādu laiku ūdenī. Der atcerēties, ka atšķirīgas auklas uz mezgliem reaģē dažādi. Stiprākās lielākoties ir relatīvi stīvākas un jutīgākas pret to konstrukciju un siešanas kvalitāti. Mezglam jābūt gan pareizi izvēlētam, gan precīzi uzsietam. Mīkstākās auklas šajā ziņā nav tik kaprīzas, taču pie lielākas slodzes nepareizs mezgls atraisās.
Aukla jāglabā vēsā, tumšā vietā. Lietojot tās īpašības mainās, īpaši to ievērojami noslogojot. Piemēram, “nokausējot” lielu zivi, mēģinot izraut vizuli no zālēm un līdzīgās situācijās. Auklu var ātri sabeigt arī, ja makšķerei vai spiningam bojāti caurlaides riņķi. Ieteicams regulāri pārbaudīt, kā mainījušās tās īpašības.
Atšķiras ar izturība
Arvien populārākas kļūst tā sauktās pītās auklas. Pašas par sevi tās nav nekas jauns, kādreiz lietotās zīda arī bija pītas no atsevišķiem pavedieniem. Vēl joprojām plaši izmanto vītas auklas, kas izgatavotas no neilona vai citām šķiedrām. Tās izceļas ar ļoti augstu stiprību. Piemēram, parastās 0,1 milimetru diametra kopolimēra auklas stiprība ir 1 – 1,2 kilogrami, bet pītajai tā var būt pieci seši kilogrami. Taču šo auklu ražošana ietver sevī tādu sarežģītu darbietilpīgu un lēnu procesu kā pīšana, tāpēc šie produkti ir dārgi. Jo labāk aukla darināta, jo dārgāka tā kļūst. Ievērojot, ka, pinot auklu, tās cena strauji aug, daži ražotāji sāka lietot citu tehnoloģiju – nevis pina, bet mikrošķiedru kūli pārklāja ar termoplastisku apvalku, proti, šķiedras tajā iekausēja.
Taisna kā diegs
Pītās auklas no monoauklām galvenokārt atšķiras ar stiprību un to, ka pītās gandrīz nestiepjas. Tās ir ļoti mīkstas, un tām praktiski nav paliekošas deformācijas – aukla, tīta no spoles, līdzīgi parastam diegam ir pilnīgi taisna. Viena no pozitīvajām šo auklu īpašībām ir to izcilā stiprība. Salīdzinājumā ar parastajām monoauklām, lai pārrautu līdzīga diametra pīto, jālieto 2,5 – 3 reizes lielāks spēks.
Vairākas priekšrocības
Šāda starpība dažās situācijās dod ievērojamas priekšrocības. Piemēram, spiningojot vietās, kur ir daudz tā saukto “ķērāju”, agrāk bija jārēķinās ar ievērojamiem vizuļu zaudējumiem. Šādās vietās, lietojot pīto auklu, makšķernieks var atļauties vairāk riskēt, un galvenokārt cieš tikai āķi. Turklāt tievāka aukla sniedz iespējas vizuli efektīvāk vadīt un manipulēt ar to tur, kur ir spēcīga straume. Pītā ir jauks un efektīvs rīks arī karpu un citu lielo un uzmanīgo zivju makšķerniekiem. Viņi var lietot tievāku auklu un mazāk uztraukties, ka uzķērusies karpa, izvēloties ceļu pa zāļu biezokņiem, to pārraus. Par negatīvu pīto auklu īpašību uzskata tās spēju sagandēt caurlaides riņķus. Mūsu ūdeņi nav tīri, piemēram, smilšu daļiņas nosēžas uz auklas nelīdzenās virsmas, un tā pārvēršas par zāģi, kas bojā kāta riņķus. Tie, kas bieži spiningo, zina, ka ar pīto auklu spininga kāta riņķus, pat ja tie ir no vienkāršās keramikas (alumīnija oksīda), var sabojāt vienā sezonā. Tieši tāpēc, izmantojot šo auklu, ieteicams izvēlēties spininga kātus ar visaugstākās kvalitātes caurlaides riņķiem, piemēram, no silīcija karbīda.
***
Fakts
Moderno auklu pirmsākums ir 1938. gadā, kad amerikāņu firma “Du pont” izgudroja sintētisko šķiedru neilonu, lai izmantotu kā dabīgā zīda pavediena aizstājēju. Makšķerēšanā to sāka lietot tikai pēc Otrā pasaules kara. Pirmās to darīja amerikāņu firmas “Shakespeare” un “Berkley”, bet vēl šodien ASV tirgū populārās amerikāņu auklas “Stren” un “Trilene” ir pazīstamas jau kopš 1957. – 1958. gada.
