Jelgavā strādājam kopš 1995. gada. Sākumā bija Mācību centrs, līdz kļuvām par Daugavpils Universitātes filiāli.
Jelgavā strādājam kopš 1995. gada. Sākumā bija Mācību centrs, līdz kļuvām par Daugavpils Universitātes filiāli. Piedāvājam nepilna laika profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” un ar pagājušo gadu – “Pamatizglītības skolotājs” ar tiesībām pasniegt no 1. līdz 9. klasei. 8. septembrī mācības turpinās 102 studenti. Šogad neuzņēmām. Tas notiek ik pēc gada.
Iestājoties vērtējam atestātu un, ja ir, centrālo eksāmenu rezultātus. Neuzņemam, ja kādā priekšmetā ir nepilnīgs vērtējums.
1995., 1996. gadā speciālā izglītība pirmsskolā vēl nebija tik svarīga, taču tad paziņoja, ka no septembra skolotāji bez šīs izglītības vairs nevarēs strādāt. Sākās studējošo bums un lieli izlaidumi. Pie mums nāca mācīties tie, kam 40, 50, pat 60 gadu. Rēķinājāmies, ka šie cilvēki būs jelgavnieki, tāpēc radījām viņiem labvēlīgus apstākļus un studijas organizējām divas reizes nedēļā darbadienās pēc nodarbībām skolā un bērnudārzā. Taču darbavietām tas kļuva neizdevīgi – viņi prasīja, lai strādājam sestdienās, kas nu arī notiek. Tomēr sestdienās jebkurš grib būt kopā ar ģimeni – apmeklējums vairs nav tāds kā iepriekš.
Bet nu šķiet, ka visi, kam tas bija vajadzīgs, būs izglītojušies. Pēdējā izlaidumā 40 bija pirmsskolas izglītības un tikai divi sākumskolas pedagogi. Vēl iepriekš studijas beidza 64 un 74 pirmsskolas skolotāji.
Tā sanācis, ka pirmsskolas izglītības sistēmā Jelgavā gandrīz visus pazīstu. Parēķināju, ka vienai iestādei esam sagatavojuši pusotru štatu, tomēr šo pedagogu nav. Pirmsskolas izglītībā trūkst darbinieku, notiek pārvilināšana. Taču izglītības iestādēs algas visiem tiek maksātas pēc viena principa. Ar ko vēl var ieinteresēt? Mazākām prasībām vai ko? Acīmredzot augstākajām institūcijām jāsāk domāt par attieksmes maiņu pret strādājošajiem skolotājiem, kuri mācās.
