Rādās, tiem, kas uzskata, ka pasaules gals drīz būs klāt, ir taisnība.
Rādās, tiem, kas uzskata, ka pasaules gals drīz būs klāt, ir taisnība. Februāra vidū līst dūšīgāk kā pa Jāņiem, pērn vasaras svelme pārspēja simtgadu rekordu, un to, kas šopavasar sagaida Jēkabpils puses ļaudis, zina tikai pats visuvarenais. Mēs paši visas šīs dabas kataklizmas labprāt piedēvējam mistiskiem spēkiem vainojam «Kristus bērnu» Elnino, pūlamies pie debesjuma saskatīt ozona caurumu, runājam par ziemeļpolā kūstošiem aisbergiem, kuru dēļ drīzumā dzīvosim kā lecektī. Pieļaujam pat domu, ka dabas ačgārnībās vainojami kosmosa kuģi. Nekādi negribam saskatīt dabas postīšanas baļķi paši savā acī.
Trīs dūšīgi skursteņi stumj Jelgavas debesīs ķimikālijas, kas paliek pāri pēc mazuta sadedzināšanas katlumājās. Ekoloģiski mazāk bīstamo dabas gāzi nevaram atļauties kurināt naudas trūkuma dēļ. Katru dienu no ārzemēm Latvijā un Jelgavā tiek ievesti pamatīgi nobraukti «vāģi», kas Vāczemē vairs nav kalpotāji, jo to dzinēji nav noregulējani atbilstoši dabas aizsardzības prasībām. Pie mums šie kūpošie vectētiņi kalpos vēl dažu labu gadu. Liela daļa Jelgavas privātmāju īpašnieku pašvaldības neizbūvēto kanalizācijas trūkumu kompensē, ierīkojot tiešo cauruļvadu starp «brilli» un kaimiņu grāvi. Iztekas galu piesedz ar velēnu, un asenizācijas jautājums ir «atrisināts».
Gleznains meža ceļš savieno Rīgas Jelgavas šoseju ar LLU zirgaudzētavu Cenu pagasta Mušķos. Bet mežmala pielūžņota ar atkritumiem. Polietilēns, stikla pudeles, krāsu un konservu bundžas. Ļoti gribētos ieskatīties acīs tam motorizētajam «dabas draugam», kas nav bijis slinks, lai šos mēslus atvestu no Jelgavas vai Ozolniekiem. Maz ticama ir versija, ka Jelgavai tuvējās mežmalas piesārņo dobelnieki vai olainieši.
Lai kaut nedaudz līdzsvarotu situāciju dabas aizsardzības bilancē, kurā pašlaik dominē postīšanas un sārņošanas tendence, Jelgavas dome jau trešo gadu plāno rīkot tā dēvēto Zaļo nedēļu. Tad tiks kopti zaļumi un iestādīti aptuveni 500 jaunu koku. Zaļajā fondā, kurā gada laikā tiek krāta nauda, kas tiek iemaksāta par izdotajām koku ciršanas atļaujām pilsētas teritorijā, ir ieskaitīts aptuveni tūkstoš latu. Tos galvenokārt izlietos stādāmā materiāla iepirkšanai. Pirmā Zaļās nedēļas organizatoru darba grupas sanāksme notika 20. februārī. Ieskicējām galvenos darbības virzienus. Puslīdz droši var teikt, ka stādīsim kokus Vaļņu un Mātera ielas skvērā iepretim bērnudārzam. Ja uzdevumu augstumos būs 1. namu pārvalde, varbūt beidzot suņu pastaigu laukums pārvērtīsies par labiekārtotu vidi pagalmā aiz Satiksmes ielas 31. un Ganību ielas 58. mājas. Sarosīties liksim Latvijas Lauksaimniecības universitātei, jo pagalms aiz Ekonomikas fakultātes pēc siltumtrases maiņas pagājušajā rudenī ir stipri izrakņāts. Sanāksmē samiegojies izskatījās dzelzceļa namu pārvaldes pārstāvis, kas neizrādīja nekādu iniciatīvu zaļumu atjaunošanā sava resora teritorijā. Bet strādāt vajadzēs pamatīgi. Pārmetumi no namu pārvalžu puses izskanēja par siltumtīklu neieinteresēto attieksmi zaļās zonas sakopšanā pēc veco siltumtrašu nomaiņas. Bēdīga aina ir Lielās ielas 32. un 34. mājas un Katoļu ielas 6. mājas pagalmā.
Pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas mežniecība» vadītājs Vēvera kungs apņēmies sniegt priekšlikumus koku atjaunošanā iepriekšējo gadu zaļo talku stādījumu vietās. Daļa koku ir nokaltusi, daļa iznīcināta pašu pilsētnieku rokām. Šos postījumus likvidēsim 4. namu pārvaldes vadībā. Iespējams, šogad vajadzēs slēgt tirdzniecības punktu rindu Driksas ielā netālu no autoostas, jo jau labu laiku netiek pildīts 1997. gada domes lēmums par pagalma labiekārtošanu aiz Pasta ielas 41. mājas. Šo teritoriju galvenokārt lieto puķu kiosku īpašnieki, pievedot preci, māju iedzīvotājiem atliek noraudzīties dubļu peļķēs. Šāda situācija turpināties nedrīkst.
Jauno koku stādīšanā atkal ceram uz skolu vadības atsaucību un skolēnu čaklumu. Padomu lūgsim Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistiem no Mežu fakultātes. Ļoti gaidu jelgavnieku priekšlikumus par aktuālākajām sakopšanas vietām. Nākamā stādīšanas darba grupas sanāksme domē notiks 6. martā.
