Laimas slimību izraisa baktērijas – borēlijas spirohetas, kas galvenokārt lokalizētas ērces zarnu traktā. Izpētes rezultāti liecina, ka vidēji 20 – 40 procentu inficētas ar borēlijām.
Laimas slimību izraisa baktērijas – borēlijas spirohetas, kas galvenokārt lokalizētas ērces zarnu traktā. Izpētes rezultāti liecina, ka vidēji 20 – 40 procentu inficētas ar borēlijām.
Latvijā ik gadus ar Laimas boreliozi sasirgst 200 – 600 iedzīvotāju. Slimība ir plaši izplatīta gan ASV, gan Kanādā, Austrālijā, gan ļoti ievērojami Eiropā un dažās Āzijas valstīs.
Arī Jelgavas pilsētas un rajona iedzīvotāji slimo ar šo kaiti: 2006. gadā – 12 cilvēku, šā gada septiņos mēnešos – 2 .
Laimas slimība tika aprakstīta jau 1975. gadā, kad ASV Konektikutas štata Laimas (Lyme) pilsētā un tās apkārtnē novēroja plašu poliartrīta epidēmiju bērniem, kuri pavadījuši vasaras brīvdienas lauku mājās. Viņiem tur bija piesūkušās ērces, un daudziem koduma vietā izveidojies ādas apsārtums ar gaišāku centru. 1981. gadā amerikāņu ārstam Vilijam Burgdorferam no bojātas ādas izdevās izdalīt baktēriju, kuru par godu tās atklājējam sāka dēvēt par Borreliu Burgdorferi.
Atšķirībā no ērču encefalīta, kad vīruss tiek ievadīts tieši asinīs, borēlijas no piesūkšanās vietas izplatās cilvēka organismā pēc vairākām diennaktīm.
Izplatītākais Laimas boreliozes simptoms ir ādas apsārtums, kas parādās ērces piesūkšanās vietā pēc 1 – 4 nedēļām. Tas mēdz būt trīs četru centimetru diametrā un pēc kāda laika pazūd. Retāk vērojami simptomi, kas liecina – skarta nervu sistēma, locītavas un atsevišķos gadījumos arī sirds. Tie ir zīme, ka borēlijas izplatījušās tālāk par ērces koduma vietu. Nervu sistēmas traucējumu simptomi var izpausties kā nogurums, galvas sāpes, nelabums, svara zudums, neliela temperatūra vai sāpes roku un kāju locītavās, pakausī vai mugurā. Pieaugušajiem iespējama daļēja sejas paralīze. Ja skartas locītavas, visbiežāk novērojamas periodiskas sāpju lēkmes un uztūkums tajās. Visvairāk tiek skartas ceļu, potīšu, elkoņu un plaukstu locītavas. Vairākus gadus pēc inficēšanās var parādīties ādas bojājumi sarkanzilu laukumu veidā, kas līdzinās veciem apsaldējumiem. Tie visbiežāk sastopami uz rokām un kājām, un to skartajās vietās iespējamas trulas sāpes vai nejūtīgums. Laimas boreliozes diagnozi nosaka pēc klīniskām pazīmēm, kā arī laboratoriski, veicot asins un spinālā šķidruma analīzes. Apstiprinātu Laimas boreliozi ārstē ar antibiotikām. Ja pēc ērces piesūkšanās parādījies ādas apsārtums vai citi neskaidri simptomi, vienmēr nepieciešams konsultēties ar ārstu. Pēc pārslimotas boreliozes neiestājas imunitāte un var inficēties atkārtoti. Pagaidām Latvijā vēl nav iespējams vakcinēties pret Laimas boreliozi.
Svarīgi ievērot individuālās profilakses noteikumus.
Cilvēks, kas mīl dabu, mežu, laukus, nedrīkst aizmirst, ka jānodrošinās pret ērču piesūkšanos. Šajā nolūkā tiek izmantoti speciāli apģērbi, repelenti (ērču atbaidītāji) un savstarpēja apskate.
Ejot mežā, ieteicams valkāt noteikta tipa apģērbu: tas var būt kombinezons, viegls sporta, speciāli šūts vai pielāgots tērps. Tam jābūt ērtam, cieši aizpogājamu apkakli, garām piedurknēm, cieši rokai piegulošām aprocēm. Kreklu malas sabāž biksēs, arī to galus – zeķēs un tad uzvelk zābakus. Ieteicams lietot gumijas zābakus, jo tie apgrūtina ērces pārvietošanos. Ap vidukli nepieciešama plata un elastīga josta, kas neļauj tām pa apģērba krokām tuvoties ķermenim. Kā galvassegu izvēlēties lakatu, cepuri, kapuci, to nostiprinot ar elastīgu lentu.
Repelentus parasti lieto neilgi pirms došanās mežā, piemēram, Autan Aerosol R, Anti-Tick spray aerosols. Lietojot tos, obligāti jāaizsargā acis, mute, gļotādas un svaigi ādas bojājumi.
Izmantojot individuālās aizsardzības līdzekļus, pastāv iespēja, ka ērce nokļūst uz apģērba, bet nepaspēj piesūkties. Tāpēc, atrodoties mežā visu dienu, divas trīs reizes jāveic paša vai savstarpējā apskate. Ērces, nokļuvušas uz apģērba, rāpo ilgi un piesūcas tikai, cilvēkam esot miera stāvoklī, parasti naktīs. To nonākšana dzīvojamā telpā iespējama ar apģērbu, ziediem, koku un krūmu zariem un citiem zaļumiem. Ērces mājās var ienest arī grauzēji un mājdzīvnieki.
Atrodot piesūkušos parazītu, tas nekavējoties jānoņem ārstniecības iestādē.
Sabiedriskās profilakses metodes galvenokārt saistītas ar dabas perēkļa likvidēšanu.
Šīs darbības pamatmetode ir dzīvnieku (ērču barotāju) skaita samazināšana. Lai saruktu peļu, žurku skaits infekcijas perēklī, pirmkārt jāveic deratizācijas pasākumi, kā arī jālikvidē tiem labvēlīgie vairošanās apstākļi. Liela nozīme ir meža sanitārai tīrīšanai apdzīvoto vietu, atpūtas bāzu, lauku sētu tuvumā. Mežu masīvi pareizi jāattīra no sausiem kokiem, trūdošiem celmiem, vēja lauztiem zariem. Jāuztur kārtībā parki, kapi un citas iedzīvotāju biežāk apmeklētas vietas.
