7. oktobrī pulksten 18 Jelgavas Sv.Annas baznīcā sāksies filmu cikls «Kino garīgās dimensijas» – kā dialogs, pat kalpošana
Reizi mēnesī tiks piedāvātas augstvērtīgas mākslas filmas, kas nes kādu vēstījumu – gan saskaņā ar Svētajiem rakstiem, gan uzdodot eksistenciālus jautājumus, arī – provocē un liek domāt par dzīves jēgu un mūsu uzdevumiem tajā. Nerunā pretī Dieva vārdamKino rašanās sākumā baznīcā pastāvēja skepse par attēlu («Tev nebūs sev darināt nekādu elku tēlu nedz no tā, kas ir augšā debesīs, nedz no tā, kas apakšā zem zemes, nedz no tā, kas ir ūdenī, zem zemes.» 5. Mozus 5:8), vēlāk gan teoloģija no jauna atklāj kinomākslā stāstus un simbolus kā neatsveramas ticības uzskates formas. 24 kadri sekundē nerunā pretī Dieva vārdam, un, kaut dialogs starp baznīcu un kino nav bijis viegls to atšķirīgās valodas dēļ, tieši filma kā viens no izplatītākajiem masu medijiem šodien spēj sniegt lielu ieguldījumu arī ticības nešanā ārpus baznīcas sienām. Labākie kinomākslas paraugi var veicināt šo dialogu un ar savu iedarbības spēku palīdzēt cilvēkam izprast pasauli un atrast savu vietu tajā.Līdz šim kinoforuma «Un Vārds tapa filma…», kas šogad notika jau desmito reizi, programma bija pieejama tikai rīdziniekiem. Taču šoruden, pēc mācītāja Tāļa Rēdmaņa iniciatīvas, garīgi bagātus kinodarbus būs iespējams noskatīties arī pilsētā bez kinoteātra – Jelgavā. Ciklā iekļautās filmas saņēmušas augstākos apbalvojumus lielākajos pasaules kinofestivālos, tostarp balvas, ko piešķir Ekumēniskā žūrija, kurā šo rindu autorei bijis gods piedalīties.Ciešanu ceļa skaistumsCikls sāksies ar pazīstamā kanādiešu režisora Denī Arkāna filmu «Jēzus no Monreālas». Interesanti, ka tā ne vien saņēmusi Kannu kinofestivāla žūrijas speciālo (kā oriģinālākā filma) un Ekumēniskās žūrijas balvu, bet bijusi arī 1989. gada populārākā filma. Laikam jau sava mūsdienīguma dēļ vai arī tāpēc, ka ir dziļi personisks «ciešanu stāsts». Tā galvenais varonis – atveido aktieris Daniels – papildina evaņģēliju ar jauniem faktiem un zinātnieku atklājumiem par Jēzus dzīvi un kopā ar saviem draugiem uzved to Monreālā pie Svētā Jozefa katedrāles, kas atrodas pilsētas augstākajā kalnā. Daniela interpretācijā Dieva dēla ciešanu ceļš izaicina gan tradicionālo baznīcu, gan sabiedrību, viņa atveidotais Jēzus tāpat tiek upurēts un sodīts… Režisors Arkāns parāda šā ceļa skaistumu – tieši tāpēc, ka tas prasa upurus no tā dalībniekiem. Kā pārvēršas visparastākie cilvēki, nostājoties uz šā ceļa! Daniela draugi un bijušie aktieru kursabiedri, kuri līdz tam kaut kā vilkuši savu nastu jeb dzīvi: viens – cerot izvirzīties lētos reklāmas raidījumos, otrs – ieskaņojot pornogrāfiskas filmas, trešais – grēkojot un cerot izpirkt savus grēkus. Viņi visi, mēs katrs viens (skatoties un aktīvi pārdzīvojot līdzīgi filmā attēlotā uzveduma skatītājiem) kļūstam ziedoties un upurēties spējīgi, viņi un mēs varam smelties spēku, ticību un paļāvību. Un cik mūsdienīgi – kā zemes dzīvē – un vienlaikus vispārīgi – pāri tūkstošgadēm – filma piedāvā Bībeles līdzības: sākot no kārdināšanas, tirgoņu izdzīšanas no tempļa līdz Jēzus (no Monreālas un īstā) nāvei pie krusta un… dzīvošanai tālāk mūsos, parastos cilvēkos…
