Mūspusē vēl gana daudz vietu, kur nesteidzīgi atpūtnieki zaļumos brīvo laiku var pavadīt.
Mūspusē vēl gana daudz vietu, kur nesteidzīgi atpūtnieki zaļumos brīvo laiku var pavadīt. Tas zināms katram, kura izklaides nedēļas nogalē neaprobežojas ar draugu un paziņu kompāniju miteklī vai kādā no dažiem Jelgavas krogiem pie dzēriena glāzes.
Maija pirmajās nedēļās pavasaris beidzot pierādīja, ka var uzveikt drēgno pēcziemas laiku, kad koki vēl kautrīgi pumpurus briedina un tikai drosmīgākie putni par savu atgriešanos ik pa laikam atgādina. Saules un strauji plaukstošās dabas spēcināti, arī ļaudis uzdrošinās brīvākās un košākās drānās iziet ielās un ikdienas steigā pat uzsmaidīt cits citam.
Sācies piknikošanas, zaļumu baudīšanas un dabā došanās laiks.
Tad nu, laužot tradīciju vakaru pavadīt kādā sabiedriskā vietā, pagājušās nedēļas nogalē draudzīgā kompānijā nolēmām naktī doties dabā. Prātā raisījās kāras un stereotipiskas domas par jauku, tīru un ūdeņu ieskautu vietiņu, kur vienīgie izklaidētāji ir kaisles pārņemtie putni, bet gaismu un siltumu sniedz ugunskurs. Domāts – darīts. Pēc vairāku stundu sazvanīšanās ap pulksten 22 sestdienas vakarā drosmīgākie jau sapakojušies nakts pavadīšanai nepilsētnieciskos apstākļos.
Pēkšņie plāni beidzot liek steidzami iegādāties jaunu telti un guļammaisu, bet dažiem šis ir īstais brīdis, lai iekustinātu ziemas guļā nolikto divriteni. Jā, lai būtu aizraujošāk, nolemjam zaļumos doties ar velosipēdiem. Tā ekoloģiskāk un kustīgāk, turklāt, lai arī stundu ilgs, šāds pārbrauciens nebūs tikai kārtējais ķeksītis plānotājā, kur atzīmējama interesantākā brīvā laika pavadīšana.
Vakars patīkami silts, par sinoptiķu solīto mākoņaino nedēļas pēdējo dienu liecina tumšās debesis, caur kurām mēness gaismai izspraukties tomēr neizdodas. Nekas. Ar spuldzīšu spožumu gana, lai pirms pusnakts varētu nokāpt no riteņiem, ieelpot siltuma apskurbušo ievziedu smaržu un saprast, ka arī Jelgavas rajonā vēl var atrast vietu, kas nav apzīmogota ar norādi “Privātīpašums”.
Pēc Iecavas upes krastos izskalotajiem sausajiem baļķēniem var noprast, ka šajā pavasarī ļaudis dabā bijuši salīdzinoši maz. Pēc kūlas dedzinātāju nedarbiem arī šeit, spītējot bezlietus periodam, jaunā zālīte tomēr izrādījusi savu varēšanu augt. Par cilvēka klātbūtni citādi sakoptajā vidē liecina arī pāris liela izmēra tukšas alus pudeles.
Nakts vidū beidzot var ļauties nesteidzīgām sarunām un putnu balsu atpazīšanai. Lai gan neesam nekādi pārspīlētie dabas draugi, kas sajūsminās par katru izdzirdēto žubītes saucienu, lakstīgalas ir nepārspējamas. Pāris metru attālajos kokos nakts dzīvi sākusi kāda kaisles pārņemta lakstīgala, kas nepagurusi sasaucas ar tālumā dzirdamu putnu kori. Vienubrīd pat šķiet, ka putni sacenšas, kam skaļāka un spalgāka balss. Riesta laiks. Ik pa brīdim sevi piesaka arī pa spītīgai dzeguzei, kas, iespējams, tā vien kāro citu putnu prombūtnes laikā viņu ligzdās iedēt savu turpinājumu. Visapkārt jaušama kņada un draisks nemiers. Tikai sienāži vēl kautrējas.
Tuvojoties saullēktam, nolemju iemēģināt līdzpaņemto makšķeri. Pludiņš gan saskatāms vāji, tomēr plaukšķi virs ūdens liecina, ka dzīvība ir arī tur. Pēkšņi otrpus šaurajai upītei izdzirdu brakšķam krūmus. Parādās nevis miegains makšķernieks, bet gan pusaugu stirnu pāris. Tās uzmanīgi vēro apkārtni, bet, pamanījušas svešo, strauji noslēpjas krūmos. Uz mirkli vēl iznāk, bet tad aizskrien gar krastu.
Pretēji sinoptiķu prognozēm rīts pēc dažām lietus pilēm aust saulains un silts. Savākuši visu, kas izlikts ap ugunskuru, dodamies atpakaļ uz pilsētu. Esam pārliecināti, ka šis nelielais riteņbrauciens ir tikai mūsu vasaras sākums. Vizbuļu laiks pagājis, arī ievas jau vietumis birdina ziedlapiņas, bet daba vēl plauks un ziedēs un putni zaļumos trauks.
Ko šajā nedēļas nogalē darīsi tu?
***
Dāvina
Jaunus un mazlietotus traukus (glāzes, šķīvjus, servīzes u.c.), pusotrguļamo matraci, plauktu ar atvilktnēm u.c. mēbeles. Tālrunis 3081265; 3027014, pēc plkst.18 (Zenta).
