Bagātīgie nokrišņi pagājušajā nedēļā sekmējuši kartupeļu postīgākās slimības – lakstu puves – izplatību. Inficēšanās kritiskās dienas bija 26. un 27. jūnijs.
Bagātīgie nokrišņi pagājušajā nedēļā sekmējuši kartupeļu postīgākās slimības – lakstu puves – izplatību. Inficēšanās kritiskās dienas bija 26. un 27. jūnijs, bet šodien un rīt pēc slimības septiņu dienu inkubācijas perioda laukos gaidāmas pirmās lakstu puves pazīmes. Ja laikus nav veikts pirmais smidzinājums, ieguvumi no cīņas pret šo kaiti būs mazi.
Kā novērojis “Ziņu” eksperts augu aizsardzības jautājumos Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas inspektors Jānis Miglāns, pēdējos gados kartupeļu lakstu puves izraisītāja sēnes slimība stipri mainījusies, tā kļuvusi agresīvāka un virulentāka (spēj ātrāk ierosināt slimību). “Puves veģetatīvais cikls norit straujāk, sēne vairāk producē sporas, arvien biežāk atrodama lakstu puves stublāju forma ar ļoti strauju un agresīvu infekcijas gaitu,” J.Miglāns uzsver, ka arīdzan lakstu puves bioloģiskā cikla izmaiņas ir ļoti būtiskas. Agrāk uzskatīja, ka tās infekcija var saglabāties vienīgi bumbuļos, tāpēc sevišķa vērība tika pievērsta veselam sēklas materiālam. Astoņdesmito gadu beigās slimības izraisītājas populācijas sastāvā un īpašībās radušās izmaiņas, parādījusies dzimumpaaudze, kas veido oosporas un augsnē var saglabāties pat trīs četrus gadus. Tas būtiski maina kartupeļu lakstu puves ierobežošanas stratēģiju un taktiku.
Viena no rajona lielākajām kartupeļu audzētājām Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecības “Zūmaņi” vadītāja Digna Skrodere “Ziņām” teic, ka pašlaik arī viņas apsaimniekotajos apmēram 50 hektāros kartupeļu vide pilnībā atbilst postīgās kaites izplatībai. Tūlīt pēc Jāņiem “Zūmaņos” ne tikai vāca pirmos agros bumbuļus, bet visus laukus arī smidzināja ar fungicīdu, kas apstādina infekcijas attīstību. Līdz šim D.Skrodere novērojusi, ka vietumis kartupeļus pabojājusi sausplankumainība, jo līdz pat Līgosvētkiem taipusē lietus nebija manīts. Tomēr pagaidām izskatoties, ka raža būs laba, jo bumbuļi pēc bagātīgajiem nokrišņiem sākuši strauji briest, turklāt laikus veikts smidzinājums pret kaitēm un kartupeļu lapgrauzi.
Augu aizsardzības speciālisti vērš zemnieku uzmanību, ka bieži nokrišņu dēļ kartupeļu lakstu puves riska pakāpe stipri palielinājusies. Diennakts akumulētā riska vērtība daudzviet pārsniegusi kritiskās septiņas vienības, atsevišķās dienās – pat 25. “Šādos mitros laika apstākļos pirmie divi smidzinājumi jāveic ar kombinētajiem sistēmas un pieskares iedarbības fungicīdiem. Smidzināšanas intervāli jāievēro atkarībā no lakstu puvei labvēlīgiem izplatības laika apstākļiem – no 10 līdz 14 dienām,” J.Miglāns paskaidro, ka kombinētie lokālās sistēmas un pieskares iedarbības fungicīdi nodrošina aizsargājošu un lokāli ārstējošu efektu 7 – 10 dienas, bet tos var atkārtoti lietot trīs četras reizes. Tālākie atkārtotie smidzinājumi veicami ar pieskares iedarbības fungicīdiem ik pēc 7 – 10 dienām.
Izsmidzinot fungicīdus, jāpievērš uzmanība nogaidīšanas laikam līdz ražas novākšanai, kas lielākajai daļai fungicīdu ir 14 – 20 dienu. Savukārt 10 – 14 dienu pirms kartupeļu ražas novākšanas jānopļauj vai jāiznīcina laksti.
***
Situācija kartupeļu laukos Zemgalē
Kartupeļiem ziedpumpuru veidošanās un ziedēšanas stadija. Lapgrauža invāzija, pateicoties ierobežošanas pasākumiem, krasi samazinājusies. Ar kāpuriem invadēti līdz astoņiem procentiem ceru, uz katra barojas ap 11 – 25 kāpuri. Sausplankumainība vietām inficējusi līdz 10 procentiem ceru. Lokālie bagātīgie nokrišņi veicinājuši kritiskā perioda iestāšanos kartupeļu lakstu puvei – kur laksti saslēdzas vagās, stipri palielinājies lakstu puves inficēšanās risks. Tā nekavējoties profilaktiski jāierobežo ar fungicīdiem.
