Pašlaik kartupeļu stādījumos masveidā sastopami kartupeļu lapgrauži jeb Kolorado vaboles, kas iznīcina jaunos, tikko no zemes izlīdušos asnus. Tās postu nodara arī baklažāniem un tomātiem.
Pašlaik kartupeļu stādījumos masveidā sastopami kartupeļu lapgrauži jeb Kolorado vaboles, kas iznīcina jaunos, tikko no zemes izlīdušos asnus. Tās postu nodara arī baklažāniem un tomātiem.
Tikko izspraukušās jaunās lapiņas tiek nograuztas pilnībā, neskartas paliek vien lapu resnākās dzīslas.
Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Zane Liepiņa stāsta, ka Latvijā gadā attīstās viena paaudze un vaboles ziemo augsnē līdz metru dziļumā. Pavasarī tās, meklējot dīgstošos kartupeļus, var nolidot vairākus desmitus kilometru. Arī karstā laikā kartupeļu lapgrauži pārlido un stipra vēja vai negaisa dēļ izplatās lielos attālumos. Veģetācijas laikā – pat 300 un vairāk kilometru attālumā.
“Lapgrauža mātītes dēj olas kartupeļu lapu apakšpusē, retāk virspusē. Viena mātīte izdēj 400 – 800 olu, un atkarībā no vides temperatūras embrionālā attīstība ilgst vidēji desmit dienu. Izšķīlušies kāpuri uzturas vienkopus, graužot lapas, bet vēlāk izklīst pa visu augu,” atklāj speciāliste un piebilst, ka sevišķi intensīvi barojas trešā un ceturtā auguma kāpuri. To attīstība ilgst 1634 dienas, pēc tam tie augsnē iekūņojas, un apmēram augusta sākumā parādās jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau daļēji nobriedušās kartupeļu lapas. Ja trūkst barības, vaboles ielien augsnē un normāla mitruma apstākļos tur var palikt līdz diviem mēnešiem. Septembrī, kad kļūst vēsāks, tām iestājas diapauze.
Kartupeļu lapgrauzim ir diezgan daudz dabīgo ienaidnieku. Olas iznīcina mārītes, zoofāgās blaktis, zeltactiņas. Tomēr dabisko ienaidnieku nozīme kartupeļu lapgrauža ierobežošanā ir neliela.
Z.Liepiņa atgādina, ka kartupeļu stādījumi regulāri jāpārskata. Nelielos piemājas dārziņos vaboles var iznīcināt, tās nolasot, savukārt lielajos laukos nepieciešams izmantot augu aizsardzības līdzekļus.
***
Insekticīdi lapgrauža ierobežošanai
Aktara 25 d.g. (0,06 – 0,08 kg/ha), bulldoks 025 e.k. (0,3 kg/ha), decis 2.5 e.k. (0,15 – 0,25 kg/ha), decis ekstra e.k. (0,05 kg/ha), fastaks 50 e.k. (0,2 – 0,4 kg/ha), fjuri 100 e.ū. (0,10 kg/ha), karatē zeons 5 m.s. (0,1 kg/ha), kestaks 50 e.k. (0,2 – 0,4 kg/ha), proteus 110 OD s.k. (0,5 – 0,75 kg/ha), sumi-alfa 5 e.k. (0,2 – 0,3 kg/ha).
