Daudzi zivsaimniecības uzņēmumi vēl arvien atrodas pēdējo gadu Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvās ietekmes iespaidā.
Daudzi zivsaimniecības uzņēmumi vēl arvien atrodas pēdējo gadu Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvās ietekmes iespaidā. Tas ir viens no grūtākajiem sliekšņiem, kam jātiek pāri, lai atkal rastos iespēja virzīties uz priekšu. Savukārt nākamais slieksnis atrodas ļoti augstu – tas ir Eiropas Savienības durvju priekšā.
Tomēr daži zivju apstrādes uzņēmumi ne tikai ķepurojas, bet konsekventi attīstās. Viens no tiem ir «Selga» Lapmežciemā: uzņēmums nolēmis paplašināt ražošanu, radot jaunas darba vietas, kurās aicina strādāt arī jelgavniekus.
No arteļiem līdz mūsdienām
Mainoties laikiem, jūrmalciemos citāda kļuvusi arī zvejniecība un zivju pārstrādes rūpniecība. Bija laiks, kad kā sēnes pēc lietus piekrastē tika būvēti jaudīgi uzņēmumi, jūru «kāsa» uz nebēdu, jo lielais padomjzemes vēders nebija piepildāms. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Lapmežciemā tika izveidots toreizējās Slokas Zivju konservu fabrikas cehs, kas mēnesī izlaida tiem laikiem ievērojamu produkcijas daudzumu: 3000 kārbu zivju konservu mēnesī. Tas bija vēl zvejnieku arteļu laikos, ko drīz nomainīja kolhozi: zvejnieki apvienojās vēl lielākos kolektīvos. Tika attīstīta zvejas flote, ieviestas jaunas tehnoloģijas, zivju pārstrāde organizēta tieši jūrmalas ciemos. Arī Lapmežciems septiņdesmito gadu beigās tika pie tolaik viena no lielākajiem un modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem, kura produkcija bija plaši pazīstama ar marķējumu «Selga». Šis nosaukums joprojām paturēts, lai gan pats uzņēmums, tāpat kā visa Latvijas ekonomika, beidzamajos gados pieredzējis radikālas izmaiņas.
Deviņdesmito gadu sākumā, mainoties valsts ekonomiskajai sistēmai, zvejnieki un zivju pārstrādātāji piedzīvoja krīzi. Privatizācijas gaitā daudzi uzņēmumi palika bez īstiem saimniekiem, tika izvazātas vai par nesamērīgi zemām cenām privatizētas tehnoloģiskās iekārtas. Sajukums un ieinteresētu saimnieku trūkums izpostīja daudzus zivsaimniecības uzņēmumus. Tikai pēc dažiem gadiem sākās to atdzimšana. «Selga» ir viens no nedaudzajiem, ko juku laikos izdevies pasargāt no neapdomīgas privatizācijas, saglabājot gan floti, gan konservu ražošanas cehus, gan vairākas palīgražotnes. Laika gaitā, meklējot optimālāko darbības stratēģiju, struktūrvienības cita no citas atdalījās, bet «Selgas» vārdu paturēja zivju konservu ražotne. Tā sekmīgi darbojās, līdz kā sitiens pakrūtē nāca 1998. gada Krievijas ekonomiskā krīze. Tomēr arī pēc tās «Selga» pamazām atkopās, jo lielā mērā prasmīgi un īsā laikā spēja pārorientēties uz vietējo tirgu.
Uzņēmums specializējies zivju konservu ražošanā. Īpaši iecienītas ir šprotes eļļā, kūpinātas reņģes eļļā, Baltijas sardīnes, ceptas butes eļļā, ķilaviņas tomātu mērcē un citi konservi, kuru starpā beidzamajā laikā ir arī, piemēram, cepti nēģi želejā nelielās kārbiņās. SIA «Selga» direktore Velta Kristone teic, ka daļa zivju izstrādājumu ir un arī nākotnē var tikt pieprasīta vienīgi Latvijā (piemēram, nēģus daudzās valstīs neuzskata par ēdamiem, lai gan pie mums tie ir delikatese). Tāpēc svarīgi nenoniecināt, bet maksimāli apmierināt vietējo tirgu, elastīgi tam pielāgojoties. Precīza tirgus izpēte lielā mērā sekmējusi uzņēmuma dzīvotspēju.
«Selga» garantē kvalitāti
Joprojām ap 90 procentu produkcijas no uzņēmuma Lapmežciemā pircējus atrod Krievijā. Postsociālisma valstīs garšo tradicionālās šprotes, tās ir pieprasītas. Taču ne mazāk garšīgs un pilnvērtīgs produkts ir arī, piemēram, šprotu pastēte, ļoti pieprasītas ir kūpinātas reņģes eļļā, mencu aknas, ceptas butes eļļā vai tomātu mērcē…
Konserviem izmanto tikai Baltijas jūrā nozvejotās zivis. Lai gan zivju pārstrādes sabiedrībai «Selga» pašai nav savas flotes, tiek slēgti līgumi ar zivju piegādātājiem: tas rada drošības izjūtu ne tikai pārstrādātājiem, bet arī garantē zvejniekiem, ka viņiem būs kur likt savus lomus. Piemēram, ja kādreiz loms padevies brangāks, «Selga» var uzpirkt arī rezerves, jo uzņēmumam šādiem gadījumiem ir saldētava.
Uzņēmuma produkcija ir patiešām tik garda un kvalitatīva, ka tā noteikti varētu veiksmīgi konkurēt arī Rietumu tirgū. Taču rietumnieki žāvētu un konservētu zivju produkciju pārtikā lieto ļoti maz, tādēļ eksporta iespējas tiek meklētas Ziemeļāfrikā un Amerikas kontinentā. Ja sarunas būs veiksmīgas un līgumu noteikumi labvēlīgi, iespējams, šis eksporta zars varētu uzplaukt jau tuvākajā nākotnē.
Tajā pašā laikā uzņēmuma vadība rēķinās ar to, ka 2003. gadā stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) sanitārie noteikumi, bet tas savukārt liek modernizēt, rekonstruēt cehus atbilstoši jaunajām normām. Skaidrs, ka neviens neprasīs katra uzņēmuma, zvejnieka vai zivju pārstrādātāja individuālo gatavību iestāties ES. Visi uzņēmēji ir apmēram vienādā situācijā, un visiem jādomā par vienu un to pašu: būt vai nebūt, turpināt vai neturpināt darbu arī ES. Var sūdzēties, ka jau tāpat ir grūti un integrācija ES prasa pēdējos spēkus, kas galu galā var novest pie uzņēmumu darbības pārtraukšanas. Tomēr ES higiēnas prasības, zivju produkcijas ražošanas un zvejas produktu ieguves nosacījumi atbilst pasaulē vispārpieņemtām normām, un tagad tie ir arī Latvijas noteikumi. Tie netiks atcelti, un visiem būs jāievēro. To apzinās un tam ir gatavi arī «Selgā», lai gan iekļaušanās jaunajos normatīvos saistīta ar pamatīgiem izdevumiem: kaut arī septiņdesmitajos gados ražotne ne vien atbilda visām sanitārajām normām, bet bija arī viena no modernākajām Latvijā, gadu nasta bijusi smaga. Jāmaina, piemēram, ne tikai logi un durvis, bet arī grīdas, sienu un griestu apdare, jāuzlabo strādājošo darba apstākļi.
«Selgā» šovasar mainījusies vadība, un jaunie saimnieki pārmaiņas sākuši tieši ar darba apstākļiem. Taču tas prasa līdzekļus, ko var rast, tikai paplašinot ražošanu. Veiksmīgi iedarbojoties uz abām šīm svirām, «Selga» sākusi kāpumu jaunā attīstības spirāles vijumā.
Ko uzņēmums piedāvā?
Dažādu iemeslu dēļ vietējā darbaspēka resursi Lapmežciemā ir izsmelti, tādēļ, lai paplašinātu ražošanu un organizētu darbu divās maiņās, uzņēmums lūkojas pēc darba rokām tuvākajos reģionos. Patlaban uzņēmumā ir 180 darbinieku. Lai ar pilnu jaudu strādātu vienā maiņā, vajadzīgi vismaz 40 darba roku pāri, taču, lai organizētu darbu divās maiņās, nepieciešams daudz vairāk: vismaz 54 cilvēki zivju vēršanas nodaļā, bet šprotu salikšanai kārbās – ap 60 strādnieku. Jau iepriekš uzņēmums bija organizējis darbinieku pārvadāšanu no Kalnciema, arī vietējā pašvaldība bijusi atsaucīga. Diemžēl no aptuveni 25 cilvēkiem, kas sākotnēji bija pieteikušies darbā zivju apstrādes sabiedrībā, lielākā daļa «atbira»: vairumam bija problēmas ar disciplīnu, paviršu attieksmi pret darbu. Dažiem neatbilstoša izrādījās veselība. Tādēļ uzņēmuma vadība no jauna sākusi meklēt darbiniekus mūsu pilsētā un rajonā.
Zivju apstrādes sabiedrības direktore V.Kristone atzīst, ka darbs zivju vērējām un kārbu pildītājām nav no vieglajiem, jābūt pacietībai, izturībai un veiklām rokām. Taču atkarībā no rezultātiem tiek piedāvāts labs atalgojums – no 60 līdz 200 latiem (un pat vairāk) mēnesī. Turklāt visiem strādniekiem tiek nodrošinātas tādas garantijas kā ieskaitījumi sociālās apdrošināšanas fondā, pabalsti slimības gadījumā, pilna atvaļinājumu samaksa un līdzīgas. Lai gan netiek piedāvāta nekāda fantastiskā peļņa, uzņēmums lepojas ar to, ka godprātīgi tiek maksāti visi nodokļi un akurāti ievērotas visas saistības attiecībā uz darbiniekiem. «Selga» nemaksā algu «aploksnēs» – un tas ir tādu strādnieku interesēs, kuri nedzīvo tikai vienai dienai un kuriem svarīgs arī nodrošinājums nākotnē.
Kopš jūlija «Selgā» par 15 procentiem palielināta alga. Individuāli tiek novērtēts jaunpienācēju darbs. Piemēram, ja cilvēks līdz šim nav strādājis zivju apstrādē, viņam, protams, vajadzīgs laiks, lai specifiskās operācijas apgūtu, lai ietrenētu pirkstu veiklību, tāpēc pirmajā laikā uzņēmums piemaksā 20 procentu pie nopelnītā.
V.Kristone uzskata, ka ir izdevīgi strādniekus meklēt arī attālākās vietās. Viņi no rītiem tiek uz darbu atgādāti ar autobusu, tas pēc maiņas nogādā arī atpakaļ mājās. Izprotot, ka ir svarīgi vismaz reizi dienā ieturēt siltu maltīti (īpaši tādēļ, ka strādnieku rokas visu laiku ir slapjumā un aukstumā, bet kājās jābūt gumijas zābakiem), «Selgas» ēdnīcā kopš pagājušās nedēļas ikvienam strādājošajam tiek nodrošinātas bezmaksas pusdienas.
«Ziņās» beidzamajā laikā vairākkārt bijis lasāms «Selgas» darba piedāvājuma sludinājums. Iespējams, daudziem jelgavniekiem un rajona lauku iedzīvotājiem tā varētu būt laba iespēja. Turklāt, kā sacīja zivju apstrādes sabiedrības direktore, ar savu transportu varētu vest darbiniekus praktiski no jebkuras vietas, kur interese par darbu Lapmežciema uzņēmumā būtu vismaz 15 – 20 cilvēkiem.
