Vīrietis, kurš pazaudējis sevi
Svētdiena, 1992. gada septembris. Rakstnieka Arvida Jansena dzīvoklī agri no rīta iezvanās telefons. Zvana pavisam izmisusi Tūrida, viņai nepieciešama palīdzība, taču viņa nezina, kur atrodas. Arvids atrod viņu pie slēgtas dzelzceļa stacijas un aizved uz rindu māju Šetenē, kur Tūrida un abu trīs meitas dzīvo jau gadu. Mājā nav nekādas pēdu no viņu kopīgās dzīves. Itin kā viņš būtu izdzēsts.
Pa šo gadu, kopš Tūrida viņu pametusi, Arvids ir klīdis no bāra uz bāru Oslo centrā, automašīnā braucis gar savām bērnības vietām, cauri Austrumnorvēģijas mežiem vai pāri Zviedrijas robežai uz Arvīku Vermlandē. Šajā septembra svētdienā viņš varbūt atradīs atbildi uz jautājumu, kāpēc viss notika tā, kā notika. Taču lielākais pārbaudījums nāks vēlāk, kad viņu vajadzēs vecākajai meitai Vigdisai.
Norvēģu rakstnieka Pēra Petersona romāns “Vīrieši manā situācijā” reizē maigi un nežēlīgi, melanholijas un vieglas ironijas sajaukumā portretē vīrieti, kurš savā dzīvē zaudējis virzienu un nokļuvis sastingumā pēc attiecību sairuma.
“Bet tas tiesa, ka nezināju, kur likties; vai bija kāda vieta, vai bija kaut kas, pie kā es spētu turēties; un viss iztek smiltīs, es domāju, viss pazūd, viss izgaist, un kodols manī nespēj neko noturēt, visas lietas atraisās, cita pēc citas tiek izmestas ārā ar neglītu švīkstu, brīvi planē un neatgriežas…” pēc kārtējā piedzīvojuma ar nejauši sastaptu sievieti spriež romāna galvenais varonis Arvids.
“Liega, ar tumšu humoru piesātināta slavas dziesma visiem vientuļajiem vīriešiem, kuri mēdz gulēt savās automašīnās… Uzrakstot “Vīrieši manā situācijā”, Pērs Petersons ir aptinis mīkstu un siltu segu ap visām vientuļajām, zudušajām vīriešu dvēselēm… Lasot Pēru Petersonu, rodas sajūta, ka stāstu kāds mums iečukst tieši ausī: teksts ir kluss un viegls, bet vienlaikus arī tumšs, spēcīgs un diezgan skarbs,” darbu vērtē izdevums “Dagsavisen”.
Autors vienlaikus ir nežēlīgi godīgs un bezgalīgi melanholisks. Viņš spēj atainot vīrieša tēlu norvēģu literatūrā tā kā reti kurš. Romānā “Vīrieši manā situācijā” ir daudz atpazīstamu elementu ikvienam lasītājam: kā tuvas un intīmas attiecības pārvēršas saltā atturībā, kā jebkurš mēģinājums aizbēgt pašam no sevis atved atpakaļ sākumpunktā.
Kā uzsver grāmatas tulkotāja Dace Deniņa, autors neizdabā lasītājam, tā ir nesaudzīga jūtu biogrāfija, kurā no precīzā un poētiskā valodā vēstītām detaļām izaug veselums. Grāmatas valoda patiešām ir īpaša, un tā varētu būt īsts baudījums literatūras gardēžiem.
“Kāds vīrietis man reiz teica: mēs visi meklējam patiesas attiecības. Tās meklē arī grāmatas varonis Arvids, meklē nezināmās Viņas roku, kas izvilks no tukšuma un vientulības bezdibeņa,“ romāna pēcvārdā raksta tulkotāja.
Pērs Petersons ir viens no Norvēģijas atzītākajiem rakstniekiem, kuru literatūrkritiķi un lasītāji liek līdzās literatūras dižgariem Knutam Hamsunam un Sigrijai Undsetei. Viņa grāmatas tulkotas vairāk nekā 50 valodās. Rakstnieks saņēmis daudz literāro balvu, to skaitā Brāges balvu, Ziemeļu Padomes literatūras balvu, Grāmattirgotāju balvu un “Independent Foreign Fiction Prize”. 2007. gadā viņš kā pirmais norvēģu rakstnieks ieguva “The International IMPACT Dublin Literary Award”. Dublinas literārā prēmija IMPAC ir lielākā pasaulē, kas tiek piešķirta par kādu atsevišķu literāru darbu. Petersons par savu romānu “Prom ārā zirgus zagt” saņēma 100 tūkstošus eiro.
Latviešu valodā izdoti arī viņa romāni “Prom ārā zirgus zagt” un “Es nolādu laika upi”. Romānā “Vīrieši manā situācijā” var nojaust autobiogrāfiskas notis, un kritiķi to dēvē par autora labāko darbu.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
