Mātes dienas slepkavības
“Lielāko daļu dzīvokļos trūdošo līķu atrod nevis smakas dēļ, bet tikai tad, kad pa durvju apakšu koridorā vai kāpņu telpā sāk līst tārpi,” tāds apgalvojums lasāms Neles Noihausas grāmatā “Mātes diena”. Man, protams, nav ne jausmas, vai realitātē tas tā varētu arī būt, bet fakts, ka šai autorei kriminālžanrs ir īstais lauciņš, laikam gan ir neapgāžams.
Kādā vecā, lielā mājā tiek atrasts tās īpašnieka līķis. Mirušais ir Teodors Reifenrāts. Tomēr tas nav vienīgais nepatīkamais atradums, kas sagaida galveno kriminālinspektori Piu Zanderi, – voljērā līdzās galīgi novārdzinātam sunim tiek atrasti apgrauzti cilvēka kauli.
“Kas bija tās trīs sievietes, kuru mirstīgās atliekas viņi šodien bija atraduši? No kurienes viņas bija nākušas? Kādi nelaimīgi apstākļi noveda pie tā, ka viņām bija jāmirst un jātiek apraktām zem suņu voljēra kādā gruntsgabalā Mammolshainā? Un kas īsti par cilvēku bija Teodors Reifenrāts, vectētiņš Teo, kurš strādāja dārzā un gatavoja limonādi vienpadsmitgadīgam kaimiņu skuķim? Lai gan romānos, filmās un amerikāņu “CSI” seriālos sērijveida slepkavas bieži bija patīkamas personības, dzīvē tā gadās diezgan reti. Tieši Švālbahas lieta kārtējo reizi parādīja vispirms jau to, ka sērijveida slepkavam nav obligāti jāatbilst sociāli mazpriviliģēta, mazinteliģenta autsaidera klišejai.”
Kopš sievas nāves Teodors Reifenrāts ir dzīvojis ļoti noslēgti, tomēr neviens no apkārtnes iedzīvotājiem nespēj noticēt, ka viņš varētu būt vainojams slepkavībā. Tiesu mediķiem izdodas identificēt dažus upurus, kuri tikuši nogalināti jau pirms daudziem gadiem. Tās ir sievietes, un viņas visas ir pazudušas kādā maija svētdienā. Pia ir pārliecināta, ka īstais slepkava vēl nav zināms. Viņš, visticamāk, noskata savu nākamo upuri. Piai un Oliveram fon Bodenšteinam ir jāpasteidzas, jo tuvojas maijs.
Pie domas, cik iekļāvīgs dzīvē var būt sērijveida slepkava, romāna gaitā jāatgriežas vēl un vēl. Nele Noihausa gana meistarīgi prot virpināt sižetu tā, ka aizdomas krīt te uz vienu, te otru. Interesanti, ka viņas romānos, ko man sanācis izlasīt, odziņu piedod galveno varoņu privātā iesaiste sižeta līnijā. Arī “Mātes dienā” tā ir.
Tā bija tīri nejaušība, ka romānu sanāca lasīt tieši Mātes dienas periodā maijā, bet tas tikai paspilgtināja autores saliktos uzsvarus. Mātes dienai patiešām ir būtiska nozīme sižeta intrigā.
Nele Noihausa dzimusi 1967. gadā, vācu rakstniece, kuras romāni par Olivera un Pias izmeklētajiem noziegumiem ir populāri daudzās pasaules valstīs un jo īpaši Vācijā. Rietumhesenes policijas prezidents N.Noihausai piešķīris goda kriminālkomisāres titulu. “Mātes diena” ir piektais autores romāns, kas tiek izdots latviešu valodā.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
