Vasaras romāns latviešu noskaņās
“Protams, viņa ir iemīlējusies, un šis ir viens no iemesliem, kādēļ Laura dodas uz franču mūzikla “Tristans un Izolde” atlasi Parīzē. Pēdējos četrus gadus Laura ir cītīgi apmeklējusi kora mēģinājumus, darbojusies skolas teātra pulciņā, par kabatas naudu un tirdzniecības centrā nopelnītajiem līdzekļiem algojusi privātskolotāju, lai tekoši iemācītos franču valodu, un uzticīgi mīlējusi Džulianu Barē – pirmo Tristana lomas atveidotāju, vīrieti, kurš par Lauras eksistenci zina tikai tādēļ, ka trīspadsmit gadu vecumā viņa ieradās uz mūziklu Beļģijā un uzdāvināja savam sapņu Tristanam sarkanas rozes, pašas izšūtu spilvenu un maisiņu ar Latvijas gardumiem. Kā gan Džulians varētu būt aizmirsis apņēmības pilno latviešu meiteni? Tagad Laura ieradīsies “Tristana un izoldes” atlasē, apburs visus ar savu skaisto balsi un lielisko aktierspēli un liks mūzikla atjaunotās versijas režisoram, tas ir, pašam Džulianam Barē, iemīlēties viņā,” tāda dziļākajā būtībā ir Mērijas Elizabetes Kalniņas romāna “Sapnis par viņu un mūziklu” galvenās varones ideja, dodoties uz Parīzi, kur tad arī pamatā norisinās galvenie grāmatas notikumi.
Romāna apraksts vēsta, ka Laura Rietuma ierodas Parīzē, lai piepildītu savu sapni – iegūtu galveno lomu mūziklā “Tristans un Izolde”. Jau piecus gadus viņa ilgojas ne vien kļūt par Izoldi, bet arī iekarot sava elka un mūža mīlestības – mūzikla zvaigznes Džuliana Barē – simpātijas. Pēc laulības šķiršanas Džulians necer atgūt to, ko izlaidis no rokām. Zaudējis sievas mīlestību, viņš vairs sievietēm nedod neiespējamus solījumus un nelolo veltas cerības, saistoties ar vienu vienīgu noteikumu: “Viena lieliska nakts, un nākamās reizes nebūs.” Dodot Džulianam iespēju, Laura ir pārliecināta, ka saņēmusi sava sapņa piepildījumu… līdz brīdim, kad viņas ilūziju tornis bīstami sašķiebjas un nevainojami izsapņotā dzīve tiek apgriezta kājām gaisā.
Tomēr, kā jau tas šādās romantiskās grāmatās mēdz būt, nenoslēpjams ir jautājums – ja nu vīrietis, kuru Laura vēlas, patiesībā nav tas, kurš viņai vajadzīgs? Ja nu dzīšanās pēc iedomu tēla ir vien izmisīgi centieni noliegt realitāti?
Man nav ne jausmas, vai grāmatu izdevēji šādu vieglā žanra literatūru apzināti plāno izdošanai vasaras laikā, ļoti iespējams, ka tā. Jāatzīst, tas arī ir trāpīgi, jo karstā vasaras dienā, sauļojoties pludmalē vai atpūšoties priežu paēnā, tā ir viegli lasāma. Protams, tajā nav augstu literāro tvērumu, taču dažkārt gribas tieši to – nesarežģītu filmu televīzijā vai grāmatu pludmalē. Un kāpēc gan vienmēr lasīt ārzemju autoru darbus, tagad šajā žanrā arvien vairāk sevi sāk pieteikt arī latviešu autori.
Mērija Elizabete Kalniņa (2000) ir tiesību zinātnes studente, kuras dzīves kaislība ir ne vien rakstīšana, bet arī vēsture un kriminoloģija. Autores pārliecinošais pieteikums latviešu romantiskajā literatūrā – viegluma un aizrautības caurvītais debijas romāns “Sapnis par viņu un mūziklu” – ir apgāda “Zvaigzne ABC” romānu konkursa laureāts.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
