Spēles beigas
Sākot lasīt Daniela Koula grāmatu “Spēle beigusies”, no sākuma mazliet samulsu, jo ievadā autors raksta: “Tagad, kad esmu pabeidzis darbu pie triloģijas trešās grāmatas, man vairāk nekā jebkad iepriekš šķiet, ka ir piemērots brīdis tādam kā apkopojumam par notikušo un ar to saistītajām izjūtām.”
Pagaidiet, ko? Tā ir trešā daļa kaut kam, bija mana pirmā doma. Ko tagad darīt? Lasīt tālāk vai skriet meklēt pirmās daļas? Bet, laukos dzīvojot, jau grāmatnīca nav blakus namā, pasūtīšana arī aizņems laiku, bet lasīt gribas jau tagad. Tā nu lasīju vien tālāk.
Kad atvaļinātais policijas izmeklētājs Finlijs Šovs tika atrasts miris aizslēgtā istabā, visi nosprieda, ka tā ir pašnāvība, tomēr diskreditētais detektīvs Viljams “Vilks” Fokss tā nedomā.
Kopā ar bijušo kolēģi detektīvi Emīliju Baksteri un privātdetektīvu Edmundsu Vilks sāk pētīt Šova pagātni. Vai viņš tiešām bija tik nevainīgs, par kādu izlikās? Vai arī viņa pagātnē slēpjas kas vairāk, nekā viņš jebkad ir atklājis? Tomēr ne visi priecājas par Vilka atgriešanos, un izmeklēšanas gaitā atklātā korupcija policijas rindās apdraud ne tikai Vilka karjeru, bet arī viņam tuvo cilvēku dzīvību…
Grāmata lasījās ļoti viegli, un es nejutu īpašu iztrūkumu, ka neesmu pirms tam uzzinājusi, kas notika iepriekšējās daļās. Pāris vietās varēja nojaust kāda tēla sasaisti ar pirms tam aprakstītiem notikumiem, taču nebija tā, ka kaut ko no notiekošā nesaprastu.
““Spēle beigusies” ir perfekts kriminālromāns ar pārdomātu sižetu, daudz humora un negaidītiem pavērsieniem, kā to gaidām no mūsdienu slavenākajiem trilleriem. Ja neesat lasījuši autora iepriekšējos darbus, ieteiktu pievērsties vispirms tiem, citādi attapsieties ballītē, kuras viesu lielākā daļa jums būs pilnīgi svešinieki,” vēsta viena no atsauksmēm par romānu. Tam es īsti nepiekrītu. Tāda sajūta man gluži nebija, tomēr atzīstos godīgi – grāmata ir tiešām labi uzrakstīts “krimiķis”, un iepriekšējās sagribējās izlasīt vienkārši tāpēc, lai nelaistu garām labu lasāmvielu.
Pats autors atzīst: “Šī grāmata nav “Lupatu lelles” nobeigums, pat ne tuvu tam. Es vienmēr esmu vēlējies, lai triloģijas romānos būtu atainota šī īpašā komanda kādā konkrētā laika sprīdī. Vietām stāsti pārklājas. Notikumi savijas. Visi kopā tie veido triloģiju… Bet reālajā dzīvē tā nenotiek – dzīve mēdz mest lokus un atraisīt vaļīgāk mezglus, ko iepriekš esam sasējuši. Man prātā jau ir radušās ceturtās grāmatas aprises, un esmu sajūsmināts un priecīgi satraukts par to un arī par jauno virzienu, kādā attīstās romānu sērija.”
Daniels Kouls ir angļu rakstnieks, kura romāni tulkoti un izdoti vairāk nekā 30 valstīs. Kā autors atzinis, viņš vienmēr ir vēlējies uzrakstīt kaut ko gana šokējošu, bet vienlaikus arī aizraujošu, domas raisošu un humora piesātinātu, lai pašam būtu interesanti lasīt.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
