Pazudusī meitene Beta
– Kad jūs pēdējo reizi tikāties? Ko meitene jums sacīja? – Iedzeļ ierēdņa nedaudz ironiskā balss. Policijas darbinieks ir pusmūža gados, seja nogurusi, viņš labprātāk pieceltos, atstātu dežūrtelpu un brauktu mājup, tā Kristam izskatās. Vīrietis sagrozās gaišajā dermantīna klubkrēslā, kas kontrastē ar tumšajām sienām; tās ir nesen krāsotas, jo šeit smaržo pēc kaļķa. – Viņa man atsūtīja WhatsApp īsziņu. Ap vieniem naktī. Teica, ka brauc pie manis. Pirms tam mēs sazvanījāmies. Es dzīvoju Iļģuciemā, Beatrise – Pļavniekos. Pagāja stunda, drusku piemigu, un, kad atmodos, pulkstenis jau bija trīs. No rīta braucu uz darbu, cerēju, ka piezvanīs. Diena pagāja nenormāli ātri. Es strādāju grāmatveikalā. Atveda jauno literatūru, kancelejas preces, vajadzēja kārtot plauktus. Vakarpusē viņai zvanīju, bet telefons bija izslēgts. Šodien aizbraucu pie Beatrises uz mājām, durvis neatvēra. Dzirdēju, ka iekšā skrāpējas un ņaud kaķis.
Ramonas Indriksones romānā “Es biju cita” ir pazudusi meitene, vārdā Beta. Ir puisis, kurš viņu izmisīgi meklē. Ir vairākas grūti izskaidrojamu pagātnes notikumu līnijas, kuras raisa daudz jautājumu. Lai rastu atbildes, soli pēc soļa jāiet atpakaļ Betas un pārējo romāna tēlu aizgājušajā laikā, un viņu pasaules, kas atgādina svešas galaktikas planētas un šķietami brīvi peld izplatījumā, sastāsies apbrīnojami precīzā sistēmā.
Ticu, ka ne viens vien lasītājs cītīgi seko līdzi latviešu jaundarbiem. Jo vai gan citādi tos tik daudz izdotu? Pēdējos gados esmu izlasījusi gana daudzus latviešu autoru darbus un arvien vairāk saprotu, cik ļoti tajos atšķiras gan valoda, gan stils. Šis ir īsti mūsdienīgs romāns par pašreizējo laiku ar visu no tā izrietošo – valodu, ikdienas norišu aprakstiem, lietotnēm, tehniskajiem risinājumiem. Noteikti patiks tiem, kas seko laikam līdzi.
Ramona Indriksone ir rīdziniece, kas jaunībā sākusi rakstīt romantiskus garstāstus par mīlestību, tiesa, nevienam nerādot. Vēlāk, viņai strādājot bērnu krīzes centrā, uzkrātā pieredze pārtapa pirmajos stāstos, un tie tika aizsūtīti uz Latvijas Rakstnieku savienības Literāro akadēmiju. R.Indriksone uzsāka un pabeidza mācības Ingas Žoludes prozas meistardarbnīcā. Viņas stāsti publicēti žurnālos “Domuzīme”, “KonTEKSTS”, “Jaunā Gaita”, “Satori” un “Punctummagazine”. 2019. gadā iznāca pirmā grāmata – stāstu krājums “Pāris metru zem ūdens.” “Es biju cita” ir R.Indriksones pirmais romāns.
Kā atsauksmē uz nule kā izdotās grāmatas vāka raksta rakstniece Dace Vīgante: “Šī nav ērta lasāmviela. Grāmatas varoņu reālās un izdomātās dzīves it kā vēro nekustīgas un saltas gekona acis. Arī lasītāju. Vēsā radība ilgi var iztikt bez ēdiena, bet viņam, tāpat kā romāna salauzītajiem varoņiem, par visu vairāk nepieciešams siltums. Autore nebaidās un neslēpjas. Viss notiek skaudri un pa īstam. Lakoniski veidotajā tekstā ievītas smalki psiholoģiskas nianses – tik daudz un tik precīzi, lai atstātu lasītāja ziņā: palikt vērotājam uz sliekšņa vai ienirt dziļumā.”
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
