Kā nepazaudēt sevi?
Amerikāņu rakstnieka Patrika Nesa triloģijas “Haosa spēle” pirmajā daļā “Nazis, ko neatlaist” attēlota skarba, nežēlīga, tomēr valdzinoša pasaule, kur izdzīvot ir liela māksla un veiksme.
Galvenais varonis Tods Hjūits dzīvo pilsētā purva malā. Prentistauna nav līdzīga nevienai citai. Tajā nav sieviešu un katrs iemītnieks dzird visu pārējo domas kā nebeidzamu, neizturamu Troksni. Nebeidzama informācijas plūsma, vai nu tu gribi to, vai ne. Un pārāk daudz informācijas var padarīt cilvēku traku. Pārāk daudz informācijas pārvēršas vienkārši par Troksni. Un tas nekad, nekad nebeidzas.
Bet jāatceras, ka Troksnis nav patiesība. Troksnis ir tas, ko vīrieši vēlētos redzēt kā patiesību, un starp patiesību un viņu vēlmēm ir tik liela plaisa, ka tā var nogalināt, ja nepiesargies. … vīrieši visu laiku melo – sev, citiem vīriešiem, pasaulei, bet kas gan var pateikt, vai tie ir meli, ja tie ir ievīti citos melos un patiesībā, kas plūst no katra cilvēka? Visi zina, ka tu melo, bet, tā kā visi melo, tad kam tas rūp? Ko tas maina? Tā ir daļa no cilvēku būtības, daļa no trokšņa, un dažkārt melus var atšķirt, bet dažkārt – ne.
“Bet purvam vienalga. Un kāpēc lai tas iebilstu? Tas ir pati dzīve, kas atstrādā sevi, atgriežas un pārstrādā, un atkal apēd sevi, lai augtu. Te nav pārāk Trokšņains. Protams, no Trokšņa pavisam nevar izvairīties, tomēr te ir klusāk nekā pilsētā. Skaļums te ir pavisam citāds, tas ir ziņkārīgs skaļums, kurā purva radības mēģina izdomāt, kas tu tāds esi un vai tevi jāuztver kā draudu. Bet pilsētā visi par tevi visu zina, taču vēlas zināt vēl vairāk, vēlas tevi sakaut ar savām zināšanām, un tad tu vairs nesaproti, kā ir būt tev pašam.”
Lai nepazaudētu sevi, Tods mēdz pie sevis atkārtot: “Es esmu Tods Hjūits. Es esmu Tods Hjūits.”
Bet kādu dienu Tods sastop būtni, kurai, viņaprāt, nav jāeksistē, – meiteni. Pilsētā, kur nav iespējams paturēt savas domas pie sevis, pastāv tik baisi noslēpumi, ka Todam un meitenei ir jābēg, lai glābtu savu dzīvību. Taču kā lai izbēg, ja vajātāji spēj saklausīt katru tavu domu?
Populārais, daudzkārt prēmētais, arī britu laikraksta “The Guardian” izveidoto “Guardian” balvu literatūrā ieguvušais Patrika Nesa romāns tagad ir pārtapis arī kompānijas “Lionsgate” filmā.
Zinātniskā fantastika, psiholoģisks trilleris, straujš, aizraujošs un tajā pašā laikā sirdi plosošs piedzīvojumu romāns. Nav viegli definēt šīs grāmatas žanru, bet lasīt bija interesanti. Sižets spraigs, notikumi risinās ātri, un var ielūkoties arī cilvēku prāta dzīlēs. Un rodas jautājums: kā būtu dzīvot pasaulē, kur cilvēki var lasīt cits cita domas un slēptākās vēlmes, bet dzīvnieki runātu? Droši vien tas radītu haosu, kuru daudzi nevarētu izturēt un sajuktu prātā. Manuprāt, šī grāmata atgādina, cik svarīgi ir saglabāt mieru un skaidru prātu pat visekstrēmākajās dzīves situācijās un nepakļauties pūļa spiedienam.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
