««Mīlas galaktikā» uzvar viesi» (15. februāris)darvas karote medus mucā: Es arī gribēju aiziet, bet nesanāca. Diemžēl ne manas, ne festivāla rīkotāju, bet gan pilsētas apsaimniekotāju vainas dēļ. Kad biju pārsimt metru attālumā no Uzvaras parka, Blaumaņa ielā pretī 10. namam, bariņš satrauktu cilvēku un ātrās palīdzības darbinieki rosījās ap sievieti, kas gulēja uz slidenās ietves. Laimīgi tikusi garām šai nelaimīgajai vietai, pretī bērnudārzam «Zemenīte» kritu arī es. Cieta roka. Kāda nu vairs «Mīlas galaktika»! Pieturot traumēto roku, griezos uz māju pusi. Ātrā palīdzība jau bija savākusi cietušo sievieti un devās uz slimnīcu. Pretī plūda cilvēku straumes uz festivālu. Pie Blaumaņa ielas 10. nama uz slidenās ietves krita kārtējais cilvēks. Šoreiz veiksmīgi, bez traumas. Jautājums – kāda ir sētnieku atbildība par gājēju drošību brīvdienās? Vai arī viņiem tās ir brīvdienas neatkarīgi no laika apstākļiem? Ja tā, kāpēc es neredzu sētniekus darbdienas rosāmies astoņas stundas pagalmā un uz ielas? Kāpēc arī darbdienās, ejot no rīta uz darbu, vēl nākas brist pa nenovāktu sniegu vai lavīties pa slidenajām ietvēm, meklējot drošāku ceļu? Kāds ir sētnieku darba laiks, un kādi ir viņu pienākumi?Aldis Hartmanis: Ļoti patika ledus skulptūru parāde Uzvaras parkā. Tā ir piemērota vieta plašākiem sarīkojumiem. Noteikti sevi attaisno arī ieejas maksa, kas var daļēji segt lielos izdevumus, ko prasīja ievērojamais festivāla organizētāju darbs. Priecājos, ka Jelgava, neraugoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju, varēja sevi parādīt visai Latvijai un ārzemju viesiem. Tikai nākamreiz būtu vēlams nesākt ledus parādi ar slidenajām ietvēm no pašas stacijas. Pat centrā ir liels slidens ietves posms. Vai par to nevajadzēja rūpēties Pašvaldības policijai? Mēs, jelgavnieki, pie tādas situācijas esam pieraduši. Vēl vajadzētu padomāt par atbraucēju sagaidīšanu stacijā, autoostā un viņus informēt, kā sasniegt brauciena mērķi. Varbūt pat ar transportu, kas atvieglotu tālo ceļu līdz Uzvaras parkam. Abas dienas satiku iebraucējus, kas prasīja, kur atrodas ledus skulptūras, pārsvarā tie bija vecāki cilvēki un sievietes ar bērniem, kam nav sava auto.saša: Ledus skulptūras bija līmenī, un nenožēloju, ka pats pasalu un pasaldēju bērnus. Atzīstu, ka Jelgavai jāieņem nauda no šā pasākuma, turklāt ieejas maksa nebija pārāk augsta. Tomēr skvērs pie kultūras nama un nu jau privātajiem piederošā teritorija aiz kultūras nama bija vieglāk pieejama arī Jelgavas viesiem un vairāk piemērota, raugoties no iespējamās infrastruktūras viedokļa – tā ir īstā vieta kafejnīcām un restorāniņiem (nevis mēbeļu un TV tirgoņiem) gan vasaras pasākumos, gan ziemā. Zināmā mērā tur arī varēja palikt sava artava pilsētai. Katrs pasākums redzams pat nejaušam caurbraucējam, kamēr Uzvaras parks speciāli jāmeklē. Tomēr, kā saka, kam nauda (zemes iegādei aiz kultūras nama), tam vara. Uzvaras parka teritorijai ir tikai viens pluss – viegli iekasēt naudu.SoSo: Pasākums bija ļoti skaists, bet mani apbēdināja, lūk, kāda lieta. Biju aizgājusi kopā ar bērnu. Tā kā dzīvojam tuvu parkam, gribēju mazo aizvest mājās, lai iedotu siltu tēju, jo ārā bija krietns sals. Kad lūdzu biļešu kontrolieri, lai iedod čeka kuponu, lai tiktu atpakaļ parkā, man atbildēja, ka tas nav paredzēts. Ja gribot nākt atpakaļ, lai pērkot jaunu biļeti. Rodas jautājums: kādēļ pasākuma organizatori nebija parūpējušies, lai apmeklētājiem izdotu speciālas aproces kā pierādījumu, ka viņi pirkuši biļetes? Kādēļ man tā būtu otrreiz jāiegādājas, ja vienreiz to jau esmu izdarījusi, bet gribu normāli siltumā padzirdīt vai aizvest uz tualeti savu bērnu?
