«Krievijas puses neieinteresētības dēļ «Latvijas piens» neiekļūst kaimiņvalsts tirgū» (30. oktobrī)
vārds: Ilgtermiņa un prognozējams bizness ar Krieviju nav iespējams.
Pircēji: Ceru, cenas pašmāju veikalos samazinās. Kad cenas bija zemākas, mēs katru nedēļu sieru pirkām, a tagad par 4 – 5 latiem vairs nesanāk.
3.14…: Tā viņiem vajag par trikātiešu atstāšanu bez darba un iztikas līdzekļiem…
pircēja: Atvainojiet, Krievijas siers «Pats», tādu nosaukt par sieru…
ula: Krievijas siers, ko ražo Jelgavā, garšas ziņā nav peļams, bet sagriezt ar nazi nav iespējams, jo ir pārāk mīksts.
bite: Ko visi lien uz to bagāto Krieviju, mums taču tagad Brisele. Redz, Krievija bez mums iztiek lieliski, bet mēs sūdzamies, žēlojamies, lūdzamies, pārdodamies, klanāmies kā tādi utes.
jānis: Nav ko tos krievus lūgties. Mēs savus sierus varam pārdot Eiropā bez problēmām. Spēj tik saražot.
a ja nu: A ja nu arī Eiropa negribēs mūsu sieru, ko tad?
«Politiķus zīmē arī uz ceļa Jūrmala – Kalnciems» (29. oktobrī)
Tuufor: Mums varbūt ir vissliktākie ceļi, bet vismaz tagad būs visskaistākie Eiropā! 🙂
Antons: Var jau būt, ka visiem uzreiz ir skaidrs, kuri personāži ir attēloti, bet nu man galīgi nav saprotams. Un arī kāda tieši viņiem ir saistība ar konkrēto ceļa posmu… ◆
