Remontdarbu laikā ierobežos satiksmi (18. aprīlis).
Remontdarbu laikā ierobežos satiksmi (18. aprīlis)
taksists: Apvedceļam arī kaut ko gatavojas darīt, vismaz pie pārbrauktuves, kas ir starp Cenu un Dalbi.
Anda: Paldies par gājēju un riteņbraucēju celiņu šajā posmā! Eju, braucu un priecājos!
Jelg – ozo: Šī puse būs forša, it sevišķi vasarā, kad ar veļļuku jābrauc uz karjeriem. Arī ikdienā, mērojot ceļu uz Ozolniekiem, būs “ideaļņiks”. Varbūt atšķiršos no lielākā vairuma komentētāju, bet paldies par to jāteic pilsētas domei.
POP: Pamazām jau viss notiek.
kakaa: Cerams, ka jaunais asfalts nepazudīs līdz ar nākamā gada pēdējo sniegu. Dome varbūt tomēr vairāk uzmanības varētu pievērst kvalitātes kontrolei.
Forums “Ko jūs domājat par darbu ārzemēs?”
Gints: Ja šeit štruntīgi un neveicas atrast ko sirdij tuvu, bet aiz robežas kas spīd, – uz priekšu!
Kakaan: Pozitīvi. Ja Latvijā nekas neizdodas un visa šitā padarīšana pieriebusies, jāmauc prom.
Dzive: Mani interesē tieši to tautiešu domas, kuri strādā ārzemēs. Protams, vieni teiks, ka baigi forši, toties citi – slikti.
Rihters: Tā jau arī ir – vieniem OK, citiem štruntīgi. Viss atkarīgs no vietas, kur palaimējas tikt strādāt.
Jā!: Es vēl tikai briestu, ir vēlme pamēģināt, bet attur nespēja brīvi komunicēt angļu valodā. Brīžiem no negatīvisma, kas valda mūsu sabiedrībā, gribas izolēties. Vismaz, lai var salīdzināt, kur labāk.
Rrrr: Grūti. Strādāju jau četrus gadus ārzemēs. Tagad kā starp debesīm un zemi. Ļoti gribas mājās, bet, kad aizbrauc atvaļinājumā un sastopies ar to bardaku, kas pie mums valda, raudāt gribas.
Lidzinja: Aiziet! Es arī maucu prom. Mans mērs ir pilns. Tāda kā bezcerība un rokas nolaižas, kad redzu mantrausīgos deputātus un tautas kalpus, kas var atļauties žurnālistam pateikt – ko tev vajag no manis? Ja gribi uzzināt informāciju, palasi avīzēs. Un ne tikai tas. Latviju nopērk krievi. Korupcija. Brrrr… Izlidoju ar tuvāko reisu, veiksmi palicējiem muļķu zemē!
nu ja…: Es nesaprotu, ko jūs čīkstat. Paši taču šādu valsts varu esat izvēlējušies, ko tagad runāt. Pašiem taču gribējās Eiropas Savienībā, un kas nu sanāca – laba dzīve, vai ne? Ja jau nav smadzeņu pelnīt Latvijā, jābrauc uz ārzemēm un jāstrādā kā nēģeriem, lai kaut ko sapelnītu, bet sabojātu veselību. Vairāk nav ko piebilst.
FF: Bet kas tad žurnālists tāds ir? Viņi tā jau atļaujas par daudz. Nevis ceturtā, bet pirmā vara. Tiem nu es ticu vismazāk.
Lidzinja: Par to, ka esam ES, nečīkstu. Ja Latvijas tur nebūtu, nevarētu tik viegli aizbraukt no valsts, kurai trūkst “mugurkaula”.
Da4ux: Es biju Īrijā divas vasaras. Naudiņu var nopelnīt lielāku. Ja brauc divatā, sanāk arī atlikt. Uzskatu, ka jāizmēģina. Ja neies, var atbraukt atpakaļ, un par valodu uztraukties nevajag – līdzi paņem vārdnīcu, un būs OK! Ideāli, ja aizbraucot kāds paziņa var atrast darbu, lai nav jānīkst un būtu drošāka sajūta.
