Jau ierasts, ka ziemas rapsis pirmais sevi piesaka kulšanai. Arī šogad.
Jau ierasts, ka ziemas rapsis pirmais sevi piesaka kulšanai. Arī šogad. Tā kā šī lauksaimniecības kultūra mūsu valstī vēl nav sevišķi izplatīta, maz ir arī sēklu pircēju. Lieliski par sevi parūpējusies kooperatīvā sabiedrība «LatRaps», kuras ziemas rapša pieņemšanas punktā Elejā sēklas nodod tikai uzņēmuma biedri.
Kooperatīvā sabiedrība «LatRaps» jau pirms vairāk nekā divām nedēļām sāka pieņemt biedru audzētās rapša sēklas. Un vēl joprojām tiek piegādātas arvien jaunas kravas ar mazajām, melnajām sēkliņām – dienā 400 tonnu. Kombaini pašā labības novākšanas darbu karstumā ir pilnībā noslogoti, jo šogad ziemas rapša raža ir ievērības cienīga. Zemniekiem izdevies iekult vidēji trīs tonnas no hektāra, taču arī uz pusi mazāks rādītājs būtu labs.
«LatRaps» bijušo «Jelgavas dzirnavnieka» graudu pirmapstrādes kompleksu Elejā nomā, taču drīzumā paredzējusi to nopirkt. Kooperatīvā sabiedrība pagaidām iepērk tikai rapsi, taču vēlāk plānots pieņemt arī graudus. Iepirkuma cena ir augstāka par vidējo Latvijā – 120 latu par tonnu rapša sēklu. Pakalpojumi tiek sniegti tikai uzņēmuma 30 biedriem. Kā stāstīja Elejas iecirkņa pārvaldnieks Edmunds Seržāns, ja kooperatīva biedri nevarētu nodrošināt produkciju nepieciešamā daudzumā, tad iepirktu sēklas arī no citiem zemniekiem. Kad noliktavā būs pietiekami liels ziemas rapša sēklu uzkrājums, tas tiks eksportēts uz Somiju.
Ar rapsi eksperimentē
Rapsi galvenokārt izmanto eļļas spiešanai, taču nākotnē šī lauksaimniecības kultūra, iespējams, varēs aizstāt pamazām izsīkstošo naftu. Ārzemēs jau notiek dažādi eksperimenti biodīzeļa ražošanā no rapša sēklām. Un nākotnē šis eļļas augs varētu būt jo īpaši perspektīva kultūra.
Mūsu valstī pagaidām vēl rapša audzēšanu var dēvēt par nepopulāru nodarbošanos, taču šīs lauksaimniecības kultūras platības ir krietni palielinājušās: ziemas rapša lauki aizņem aptuveni 6000 hektāru.
Pārciešot lietavas
Tā kā rapsis nav «niķīga» lauksaimniecības kultūra, par spīti aukstajam, vēsajam pavasarim augs pierādījis, ka nav tik viegli ievainojams. Tādēļ zemnieki var dižoties ar šā gada ražu. Tomēr tā audzētājiem jāievēro vismaz pāris nosacījumu: ziemas rapsi nevar katru gadu audzēt vienā un tajā pašā laukā un, uzglabājot sēklas, tās ātri kļūst mitras.
Kooperatīvā sabiedrība «LatRaps» par optimālāko iegādei izvēlējusies amerikāņu kalti, kurā «melnie bumbulīši» izveidojuši lielus kalnus. Tos var pamanīt, vērīgi ieskatoties krēslas pārņemtajā telpā.
Rapša audzēšana ir izdevīga nodarbošanās, jo iepirkuma cenas ir pietiekami augstas, lai atmaksātos, jau iekuļot 1,7 tonnas no hektāra, bet tā audzēšanas izmaksas ir vidēji 200 latu uz hektāru.
Trīs svarīgākie kritēriji
Eksportējot ziemas rapša sēklas, jāņem vērā to mitrums, tīrība un eļļainība. Tāpēc audzētāji un eksportētāji cenšas iegūt pēc iespējas labākas kvalitātes sēklas. Par to «LatRaps» pat sola piemaksu. Edmunds Seržāns teic, ka gandrīz visu iepirkto ziemas rapša sēklu domā eksportēt, tā darīs arī pāris citu uzņēmumu. Pavisam izvešanai uz ārzemēm plānots sagatavot ap 3000 tonnu rapša sēklu.
