No 1998. līdz 1999. gadam lauksaimniecības zinātņu doktori Ivars Holms un Jānis Paegle veikuši pētījumus, lai izstrādātu efektīvākas latvāņu izskaušanas metodes. Kā ziņo aģentūra LETA, abi doktori pētījumus pārtraukuši finansiālu apsvērumu dēļ.
No 1998. līdz 1999. gadam lauksaimniecības zinātņu doktori Ivars Holms un Jānis Paegle veikuši pētījumus, lai izstrādātu efektīvākas latvāņu izskaušanas metodes. Kā ziņo aģentūra LETA, abi doktori pētījumus pārtraukuši finansiālu apsvērumu dēļ.
«Ziņas» jau rakstīja, ka Zemkopības ministrija izsludinājusi konkursu par latvāņu izplatības ierobežošanu Latvijā. Tā mērķis ir uzzināt optimālāko paņēmienu latvāņu samazināšanai valstī. I.Holms un J.Paegle savos pētījumos konstatējuši, ka pļaušana vēlamo rezultātu nedod, taču pēc attiecīgu herbicīdu lietošanas noteiktā daudzumā un teritorijā nevēlamo augu tomēr izdevies iznīcināt. Aģentūra LETA informē, ka I.Holms atteicies atklāt brīnumainā herbicīda sastāvdaļas un arī nepiedalīsies Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā, jo uzskata, ka valsts laikus nenorēķināsies par latvāņu izplatības ierobežošanai veiktajiem pasākumiem.
Iespējams, ka savu auga izplatības ierobežošanas variantu konkursam pieteiks Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs.
Latvānis ir divgadīgs augs. Tas ievests pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados no Kaukāza it kā lopbarības dažādošanai, taču atzīts par bezperspektīvu un lopbarībai tā arī nav izmantots. Tomēr latvāņu sējumu iznīdēšana vairs nevedās tik veikli kā ievešana – augi vēl šobaltdien brīvi vairojas un to lauki plešas plašumā. Dārzkopības speciālists Māris Narvils atzīst, ka cīņai pret latvāņiem labākais laiks ir pavasarī, taču pilnīgai to izskaušanai nepieciešama visa sezona. Pašlaik, kad latvāņi ir sasnieguši savu maksimālo lielumu – trīs līdz četru metru augstumu –, cīņa pret tiem ir bezjēdzīga.
M.Narvils uzsver, ka latvāņu sula ir ļoti bīstama, jo tās ķīmiskais sastāvs izraisa ķermeņa apdegumus. Sula iesūcas ādas dziļākajos slāņos, taču reakcija nenotiek acumirklī. Šķidruma izraisītās stiprās sāpes sākas pēc laika, un cietušais var būt neizpratnē par dedzinošo sāpju iemeslu. Latvāņu sula atrodas auga lielajās lapās un stumbrā.
Speciālists uzsver, ka cīņā pret latvāņiem nevajag doties ar izkapti rokā, jo var iegūt nopietnus ķermeņa apdegumus. Auga sula ķermenī iesūcas arī caur drēbēm.
«Pils Zaļās aptiekas» farmaceitei Dacei Pavlovskai nekas nav zināms, ka latvāņa sula būtu derīga kā izejviela zāļu izgatavošanai. Viņa pieļauj iespēju, ka augs tiek izmantots tautas medicīnā, taču pašiem to nevajadzētu lietot kā ārstniecisku līdzekli.
