Ar koncertu «Gaisma dvēselei» 26. decembrī pulksten 17 kultūras namā viesosies Endija Rezgale.
Ar koncertu “Gaisma dvēselei” 26. decembrī pulksten 17 kultūras namā viesosies Endija Rezgale – Ziemeļvidzemē dzimusi un augusi daudzsološa sportiste, tagad Dienvidāfrikā pieprasīta dziedātāja, augstākās sieviešu balss – koloratūrsoprāna – īpašniece, ko mītnes zemē mēdz salīdzināt ar Sāru Braitmenu.
Lai arī sākotnēji izvēlējusies ne mūziķes, bet sportistes ceļu, Endija ir no ģimenes, kur patīk dziedāt, un viņas balss dotības pamanījuši skolotāji gan dzimtajā Salacgrīvā, gan ASV, kur jaunā vieglatlēte pēc Murjāņu Sporta skolas absolvēšanas īsi pirms gadsimtu mijas devās studēt. Vičitā Kanzasā Endija satika arī savu nākamo vīru Fransuā, būru studentu no Dienvidāfrikas. Bet tikai pirmajā gadā pēc ierašanās vīra dzimtenē, dzīvojot ģimenei piederošajā fermā, kad īsti neesot bijis ko darīt, viņa pirmoreiz nopietni iedomājusies par vokālā talanta izkopšanu un dziedātājas karjeras sākšanu, ņēmusi privātstundas pie operdziedātājas Margaretas Ulrihas Stjuartes, kuras radošais mūžs ritējis Itālijā – Romā, Milānā, Boloņā.
Dotības ļauj līdzināties autoritātei
Gājis visādi – te uz augšu, te uz leju –, bet sakari ar koncertorganizatoriem dibinājušies, atpazīstamība stiprinājusies, piedāvājumu uzstāties kļuvis arvien vairāk, un nu Endijas koncertbiogrāfijā jau labu laiku lasāma ne vien dziedāšana ballītēs, bet arī lielākos koncertos un muzikālās izrādēs tādās Dienvidāfrikā pazīstamās koncertvietās kā Pretorijas “State Theatre” un “Arts Cape” Keiptaunā.
Endijas repertuārā ir operu, operešu ārijas, mūziklu fragmenti un citas populāras kompozīcijas, arī tās, ko var dzirdēt viņas iecienītās S.Braitmenas atskaņojumā, un Dienvidāfrikas preses labvēlīgās atsauksmes apliecina: līdzināties izvēlētajam piemēram Endijai izdodas it labi – gan dziedāšanas maniere, gan prasme ļauj viņu salīdzināt ar pašas autoritāti Braitmenu.
Atkal sākt no nulles – bail
Pagājušajā vasarā Endija sniedza savu pirmo koncertu Latvijā – “Ave sol” zālē, tā bija labi apmeklēta un atsaucības caurstrāvota uzstāšanās reize. Viņa dziedāja arī Raimonda Paula koncertā Raiskumā. Panākumu spārnota, nu dzimtenē ieradusies vēlreiz – lai sniegtu koncertus Ziemassvētku laikā. Kopš iepriekšējās viesošanās reizes ieguvusi pārliecinātu atbalstītāju un sadarbības partneri uz skatuves – ērģelnieku Aivaru Kalēju (viņš pie klavierēm būs arī koncertā Jelgavā), kas cenšoties pierunāt pārcelties atpakaļ uz Latviju un veidot dziedātājas karjeru te. Būtu jau skaisti, bet izšķirties neļauj atziņa, ka te viss būtu jāsāk no sākuma, kā tas savulaik bija Dienvidāfrikā; atpazīstamības iegūšana un sakaru dibināšana līdz tādam līmenim, lai varētu būt pārliecināta – koncertpiedāvājumu netrūks –, tas ir diezgan ilgs process un nebūt nav ne vienkārši, ne viegli, atzīst Endija.
Dziedās arī zulu valodā
Jelgavā skanēšot pa druskai no visa – operas, operetes, mūzikla –, arī tradicionālās dziesmas, tai skaitā zulu, kam dziedātāja plāno uznācienu šīs afrikāņu cilts tērpā.
Tagad Endija dzīvo mītnes zemes galvaspilsētā Pretorijā, mācās afrikandu jeb būru valodu, kas nu ir viena no 11 oficiālajām valodām valstī. Laiku, kad tās bija tikai divas un zemē valdīja pasaules kritizētais aparteīds, viņa, protams, zina vien pēc nostāstiem. Mūsdienu Dienvidāfriku Endija raksturo kā zemi, kur eiropiešu izcelsmes ļaudis (kā arī labi situētie melnie dienvidafrikāņi) dzīvo drošības sistēmu nocietinātos daudzdzīvokļu namos vai privātmāju puduros un vienīgais pārvietošanās veids pilsētas centrā baltajam ir braukt automašīnā – par rādīšanos uz ielas neesot ko domāt. Valsti, kuras iekšzemē valda karsts un sauss klimats, kurā ātri izžūst sejas āda, bet viens no lielākajiem priekiem ir baudīt peldi jūrā pie Durbanas.
Nebaidīties noticēt klusajiem sapņiem
“Nebija jau tā, ka arī agrāk nebūtu ieklausījusies skolotāju aicinājumos nopietnāk pievērsties dziedāšanai, vienkārši biju pārāk kautrīga. Ar saviem koncertiem gribu apliecināt – klusie sapņi (kāds man ilgus gadus bija skatuve) piepildās, tikai nevajag baidīties tiem noticēt un sākt tos īstenot,” klausītājiem novēl dziedātāja un piebilst: ar katru uzstāšanos viņa vēlas pateikt arī paldies daudzajiem labajiem cilvēkiem – tai skaitā gluži nepazīstamiem–, kas šai ceļā viņai daudz palīdzējuši.
