Latvijā ir viens no zemākajiem darba produktivitātes un atalgojuma līmeņiem Eiropas Savienības kandidātvalstīs, liecina Eiropas statistikas biroja «Eurostat» apkopotie dati.
Latvijā ir viens no zemākajiem darba produktivitātes un atalgojuma līmeņiem Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs, liecina Eiropas statistikas biroja «Eurostat» apkopotie dati.
Gan darba produktivitāte, gan algas līmenis Latvijā veido tikai 27 procentus no ES dalībvalstu vidējā rādītāja. Zemāki rādītāji ir vēl tikai Bulgārijai, kur darba ražīgums ir 25 procenti, bet atalgojums – 24 procenti no ES vidējā līmeņa. Līdzīgā situācijā ar Latviju ir Lietuva. Tur darba ražīgums veido 30, bet alga – 28 procentus no ES vidējā. Arī Igaunijas rādītāji nav pārāk labi – darba ražīgums ir 37, bet atalgojuma līmenis – 33 procenti.
Vislabākie rezultāti no kandidātvalstīm ir Slovēnijai – darba ražīgums ir 71, bet atalgojuma līmenis – 70 procentu no ES līmeņa. Nākamie labākie rādītāji ir Čehijai un Ungārijai, abās darba ražīgums ir 58, bet atalgojuma līmenis – attiecīgi 60 un 50 procentu no vidējā ES.
Kopumā ES kandidātvalstis būtiski atpaliek no dalībvalstīm. Vidējais kandidātvalstu darba ražīguma līmenis ir 41 procents no dalībvalstu vidējā rādītāja, bet atlīdzība par darbu veido 42 procentus no dalībvalstu darba samaksas. Tiesa, minētie rezultāti iegūti, analizējot 1998. gada datus, bet kandidātvalstīs vērojama strauja attīstība – no 1995. līdz 1998. gadam kandidātvalstīs darba ražīgums ir audzis par 10 procentiem. ES dalībvalstīs šajā laikā tas palielinājies 4 procentu apmērā.
Vērtējot atsevišķas nozares, Latvijā viszemākais darba ražīgums ir lauksaimniecībā – tikai 12 procentu no ES vidējā līmeņa. Tas ir arī viszemākais rādītājs visu kandidātvalstu vidū lauksaimniecībā. Savukārt visaugstākais darba ražīgums Latvijā ir tirdzniecībā un transporta pakalpojumos – 42 procenti no ES vidējā līmeņa.
Salīdzinoši vismazāko atlīdzību, vērtējot pēc ES rādītājiem, Latvijā saņem ražošanā un pakalpojumu jomā strādājošie – viņiem maksā 26 procentus no apjoma, ko šajās sfērās nodarbinātie saņem Eiropā. Savukārt vistuvāk ES līmenim ir lauksaimniecībā nodarbinātie, kas saņem 36 procentus no ES dalībvalstīs maksātās atlīdzības apjoma, kā arī finansu un banku sfērā strādājošie, kas saņem 35 procentus no savu ES dalībvalstu kolēģu atalgojuma.
