Pašreizējo Latvijas tirdzniecības saiti ar ES regulē Eiropas līgums, kas tika noslēgts 1995. gadā.
Pašreizējo Latvijas tirdzniecības saiti ar ES regulē Eiropas līgums, kas tika noslēgts 1995. gadā. Tas dod iespēju ar atvieglotiem noteikumiem kvotu robežās eksportēt un importēt lauksaimniecības preces. Diemžēl Latvijā šā līguma priekšrocības tiek izmantotas maz. Taču arī ES nav pilnībā izmantojusi visas kvotas.
Eiropas desu invāzija gājusi secen
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktore Rigonda Lerhe Bulduru zinātniski praktiskajā konferencē «Mūsdienu Latvija un zemnieks. Iespējas un izaicinājums» stāstīja, ka Eiropas līgums paredz dubulto nuļļu principu, tas ir, abas partneres ir apņēmušās, ka nelietos eksporta subsīdijas un ļaus ievest pārtikas preces kvotu ietvaros ar nulles muitas tarifu.
Deviņu mēnešu laikā – no 2000. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 1. aprīlim (kvotas darbības periods ir no 1. jūlija līdz 30. jūnijam) – Latvija nav izmantojusi iespēju pārdot ES liellopu gaļu, cūkgaļu, aitu un vistu gaļu, kā arī desas un konservus. Latvija pagaidām nevar eksportēt gaļu un tās izstrādājumus uz savienību tāpēc, ka mūsu valstī nav ES standartiem atbilstošas kautuves. Vairāki gaļas pārstrādes uzņēmumi jau pagājušogad bija plānojuši, izmantojot SAPARD atbalstu, sākt tādas būvi. Tā kā Latvija vēl nevar sākt izmantot SAPARD, tad arī kautuves būve kavējas.
Lai gan arī ES pilnībā vēl nav izpildījusi kvotas gaļas nozarē, tomēr tā bijusi aktīvāka nekā Latvija un atvedusi uz mūsu valsti 58 tonnas svaigas liellopu gaļas (kvota – 100 tonnu). Izpildīta apmēram puse no svaigās vai saldētās cūkgaļas kvotas, cūku tauku kvotas, putnu gaļas kvotas. No 150 tonnu gaļas konservu un subproduktu kvotas uz Latviju ir atvesti tikai 9 procenti. Desu izstrādājumi, par kuru importu bija satraukušies gaļas pārstrādes uzņēmumi, ir atvesti tikai divi procenti no šim produkcijas veidam atvēlētajām 1000 tonnām.
Latvijas dārzeņi Eiropas veikalos nenonāk
Uz ES valstīm kvotu ietvaros nav vesti arī Latvijā izaugušie dārzeņi, lai gan līdz jūnija beigām bez muitas nodokļa varētu aizvest pārdošanai 150 tonnas tomātu, 50 tonnas ķiploku, 440 tonnas galviņkāpostu, 250 tonnas burkānu un kartupeļu, 190 tonnas konservētu gurķu un 140 tonnas skābētu kāpostu.
Šampinjonu audzētāji izteica pārmetumu Lauksaimniecības stratēģijas departamentam, ka tirdzniecības līgumā ar ES nav iekļauta šampinjonu eksporta kvota. R.Lerhe sacīja, ka departamentam tobrīd acīmredzot nav bijusi informācija, ka sēņu audzētāji ir ieinteresēti ES tirgū.
Savukārt ES gandrīz jau pilnībā ir izmantojusi burkānu, galda biešu, seleriju, redīsu, gurķu un sarkano piparu kvotu. No 3000 tonnu lielās tomātu kvotas uz Latviju importēti tikai 20 procenti, bet no 280 tonnām kāpostu kvotas – 63 procenti.
Eiropiešiem garšo Latvijas saldējums
Vismaz piena produktu – piena pulvera, sviesta, siera – eksporta kvotu Latvijas pārstrādes uzņēmumi ir izmantojuši, lai gan ne pilnā apmērā. Savukārt saldējumu kvota ir pārpildīta 2,5 reizes. Uz ES netiek eksportēts iebiezināts piens ar cukuru, lai gan šim produkcijas veidam ir piešķirta 250 tonnu liela kvota.
ES pilnībā izpildījusi vienīgi jogurta kvotu – atvedusi uz Latviju visas atvēlētās 20 tonnas –, par trešdaļu ir izpildīta arī siera un biezpiena kvota.
