No rītdienas, 9. novembra, Latvija kļūs par Eiropas Padomes prezidējošo valsti. Tas reizē ir gan liels gods, gan atbildība.
No rītdienas, 9. novembra, Latvija kļūs par Eiropas Padomes (EP) prezidējošo valsti. Tas reizē ir gan liels gods, gan atbildība.
Atbilstoši tradīcijām prezidējošai valstij tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi un pienākumi. Piemēram, jādeklarē prezidentūras programma (deklarācija), kas lielā mērā atspoguļo EP aktuālās prioritātes un darbības virzienus noteiktajā laika periodā. Ārlietu ministrs kļūst par Ministru komitejas (MK) priekšsēdētāju un vada prezidentūru noslēdzošo MK sesiju, atbild uz parlamentāriešu jautājumiem Parlamentārajā asamblejā (EPPA), dodas vizītēs uz kandidātvalstīm un problēmreģioniem. Prezidējošās valsts vēstniekam jāvada iknedēļas Ministru komitejas vietnieku un biroja sanāksmes. Prezidējošā valstī tiek organizēta tematiskā EP konference, kā arī citi tematiski pasākumi – atkarībā no resursiem.
Patlaban Latvijas Ārlietu ministrija aktīvi veido prezidentūras programmu. Tā tiks prezentēta 9. novembrī Strasbūrā, LR ārlietu ministram kļūstot par EP Ministru komitejas priekšsēdētāju.
Viens no programmas punktiem paredz 2001. gada aprīlī Rīgā organizēt daudzdisciplināru (zinātnisku, politisku, sabiedrisku) starptautisku konferenci «Mazās valodas 21. gadsimta Eiropā». Savukārt, ievērojot, ka kultūra ir viena no tām pamatvērtībām, kurā Latvija dod vērā ņemamu artavu Eiropai, ka ar kultūras mantojuma palīdzību tiek veidots pozitīvs Latvijas tēls pasaulē, jau šā gada decembra sākumā Rīgā notiks EP 1999. gadā uzsāktās kampaņas «Eiropa – kopīgs mantojums» noslēguma ceremonija. Tā dos iespēju starptautiskā mērogā apliecināt Latvijas rūpes par kultūras situāciju gan valstī, gan Eiropā kopumā.
Nākamā gada maijā Rīgā tiek plānota EP pašvaldību konference «Vietējā demokrātija 21. gadsimta sākumā», kur paredzēts diskutēt par Eiropas atšķirīgo pieredzi vietējās demokrātijas jomā, nākotnes problēmām un izaicinājumiem (piemēram, par globalizācijas ietekmi uz vietējo demokrātiju).
Organizācijas darbības pamatā ir apņēmība stiprināt demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu. Svarīgākais instruments šo jomu attīstības veicināšanai ir konvencijas. To vidū pati nozīmīgākā ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kas mūsu valstī stājusies spēkā 1997. gada 27. jūnijā.
Visus svarīgākos EP lēmumus pieņem MK, kuras vadītājs ir prezidējošās valsts ārlietu ministrs. Kad EP prezidentūru no Itālijas pārņems Latvija, par MK priekšsēdētāju kļūs Indulis Bērziņš. Ārlietu ministru līmenī MK sanāk divas reizes gadā, bet starplaikā darbojas ārlietu ministru vietnieki jeb Strasbūrā akreditētie vēstnieki. Debates norit EPPA, kurā Latvijas delegāciju vada Saeimas deputāts Juris Sinka. Vietējās un reģionālās pašvaldības EP pārstāv Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (Latviju tajā pārstāv Pašvaldību savienība).
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju Strasbūrā darbojas Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tā ir pēdējā instance, kas nodrošina EP dalībvalstu saistību izpildi attiecībā uz šo konvenciju. No Latvijas par tiesnesi ievēlēts Egils Levits.
