Ar koncertu un izremontēto telpu apskati ēkas renovācijas trešās kārtas pabeigšanu otrdien svinēja Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Ar koncertu un izremontēto telpu apskati ēkas renovācijas trešās kārtas pabeigšanu otrdien svinēja Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Projektu, kas arhitektes Liesmas Markovas vadībā tapa “Arhitektoniskās izpētes grupā” un kurā ietilpst muzeja ēkas renovācija un apkārtnes rekonstrukcija, sāka īstenot 2005. gada vasarā, kad SIA “Alabastrs” veica elektroosmozi – ierīkoja elektroinstalāciju, lai stiprinātu jaunā apmetuma izturību pēc fasādes atjaunošanas. Pagājušogad Ekonomikas ministrijas (EM) programmā “Enerģētikas politika” Jelgavas Dome ieguva līdzekļus projektam “Energoefektivitātes paaugstināšana Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam”, un SIA “Rimts” visā ēkā nomainīja apkures sistēmu un logus, kā arī veica pēc tam nepieciešamo telpu remontu. Šī firma īstenoja arī projekta trešo kārtu – fasādes restaurāciju.
Neskaitot logu un apkures sistēmas nomaiņu (šo izdevumu lielāko daļu – 172 588 latus – sedza EM programmā iegūtie līdzekļi), visu mākslas un pagātnes liecību krātuves atjaunošanas maksu uzņēmās pilsētas Dome, kas kopš 2005. gada piešķīrusi vairāk nekā 375 tūkstošus latu.
Svinību dienā ievērojamu daļu fasādes gan vēl klāja stalažas – kā paskaidroja muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, vēsturiskā ēnojuma līniju iezīmēšanas dēļ. Taču līdz piektdienai šos darbus cerēts pabeigt.
Telpu skaitu pēc renovācijas papildinājusi neliela lekciju zāle, uzskatāmus papildinājumus piedzīvojusi hercogistes vēstures ekspozīcija, savukārt galvenais izstāžu notikums ir šārudens jubilāra muzeja patrona Ģederta Eliasa gleznu skate, kur, kā bilst M.Kaupere, ap 70 procentu darbu izstāžu zāles gaismu ierauga pirmoreiz. Šādu darbu netrūkst arī Ģ.Eliasa pastāvīgajā ekspozīcijā.
Pašvaldības mērķtiecība gādājusi par to, ka nu mums ir Latvijā vienīgā muzeja ēka, kas pilnībā renovēta gan no iekšpuses, gan ārpuses, ar prieku konstatē M.Kaupere un piebilst – ir pamats cerēt, ka nākamgad projekts noslēgsies ar ceturto kārtu – apkārtnes rekonstrukciju, kur pamanāmākās izmaiņas būs piebraucamā ceļa pusloka atjaunošana muzeja priekšā – kā 19. gadsimta četrdesmitajos gados.
