Kuras pazīstamas personības mēs uzskatām par saviem novadniekiem?
Kuras pazīstamas personības mēs uzskatām par saviem novadniekiem? Bieži vien sabiedrībā pazīstams cilvēks tikai savus pirmos dzīves gadus pavadījis Lielupes krastos, bet dzīves nozīmīgākais posms pagājis citur Latvijā vai pasaulē, tomēr mēs viņu godājam kā novadnieku. Reizēm aizmirstam pieminēt cilvēkus, kas, lai gan dzimuši citur Latvijā vai plašajā pasaulē, tomēr daudz devuši Zemgales novada attīstībā.
Par to, ka šodien Jelgavā darbojas Cukurfabrika un Latvijā pastāv vietējā cukura ražošana, mēs galvenokārt varam pateikties inženierim ķīmiķim un agronomam Jānim Lažem, kas pirms astoņdesmit gadiem aizsāka darbu pie nacionālās cukurrūpniecības dibināšanas.
Vidzemes zemnieka dēls
1886. gada 7. oktobrī nākamais cukurrūpniecības celmlauzis šīs zemes gaitas sāka Vidzemes sīkzemnieka ģimenē Lubānas pagasta Prodos. Pēc draudzes skolas pabeigšanas viņa zinību gūšanas gaitas aizveda uz prestižo Gorku lauksaimniecības skolu Krievijā, kur uzņēma tikai konkursa kārtībā. J.Laže, trīs gadus apgūstot zemes kopēja praktiskās un teorētiskās zināšanas un izejot mācību praksi Poltavas guberņas Karlovkas muižā Ukrainā, pirmoreiz iepazinās ar toreiz Latvijā mazpazīstamo cukurbiešu kultūru, kurai nolēma veltīt turpmāko dzīvi.
1907. gadā J.Laže iestājās labākajā Krievijas inženiertehniskajā mācību iestādē – Maskavas Imperatora tehniskās augstskolas Ķīmijas fakultātē. Ķīmijas studiju izvēle neapšaubāmi saistīta ar jaunā latvieša galveno mērķi – nepieciešamību padziļināt zināšanas, kas varētu noderēt cukura ražošanas procesā. Topošais speciālists savu izglītību papildināja mācību praksē Berlīnes Cukura institūtā pie slavenā cukurrūpniecības speciālista profesora O.Špenglera. Šajā laikā Krievijas impērijā bija vērojams saimnieciskais uzplaukums un cukura cenu celšanās, acīmredzot tāpēc jaunais augkopības speciālists sāka domāt par rentablās cukurbiešu kultūras ieviešanu savā dzimtenē Latvijā.
Augstskolu J.Laže absolvēja Pirmā pasaules kara gados, tāpēc drīz vien viņu mobilizēja un viņš bija spiests strādāt sprāgstvielu rūpniecībā. 1920. gadā jau pieredzējušais cukurbiešu audzēšanas un cukurrūpniecības speciālists izlēma atgriezties neatkarīgajā Latvijas valstī.
Sirds vietā – cukurbiete
Jaunā Latvijas valdība parādīja ieinteresētību savas cukurrūpniecības dibināšanā un J.Laži pieņēma darbā Zemkopības ministrijā, kur viņš atbildēja par cukurbiešu kultūras izmēģinājumiem un ārzemju pieredzes apgūšanu. Viņa enerģiskā darbība tālu pārsniedza vienkārša ierēdņa darba stilu, tāpēc laikabiedri par viņu jokoja: «Tas ir vīrs, kuram sirds vietā ir cukurbiete.» J.Laže aicināja pasaulē izkliedētos latviešu agronomus – cukurbiešu audzēšanas speciālistus –, lai veidotu masveidīgu cukurbiešu audzēšanu un celtu cukurfabriku Latvijā. Zināmā mērā tas bija risks aicināt tautiešus no attīstītām lauksaimniecības zemēm – ASV (O.Gailīti), Dānijas (J.Andreiko) un Ukrainas (J.Jostiņu, O.Ādamsonu) –, kur jau sen pazina cukurbiešu kultūru un kur viņiem bija nodrošināts darbs, uz jauno Latvijas valsti, kas dziedēja Pirmā pasaules kara rētas un pārkārtoja savu lauksaimniecību. J.Lažes argumenti šajā situācijā bija pamatoti – cukurbiešu audzēšana var stabilizēt zemnieku jaunsaimniecību ienākumus, un nacionālā cukurrūpniecība var attīstīt pārtikas ražošanas nozari, kas pēc smagās rūpniecības evakuācijas kara gados ieņēma svarīgu vietu jaunās valsts tautsaimniecībā. J.Lažes un viņa kolēģu vadītie izmēģinājumi valsts un zemnieku saimniecībās pierādīja, ka Latvijā iespējams izaudzēt kvalitatīvas cukurbietes (1922. gadā vidējā raža bija 20 tonnu no hektāra un cukura saturs bietēs – 18 procentu).
1925. gada 8. janvārī notika «I Latvijas cukura fabrikas a/s» (tās faktiskais vadītājs bija J.Laže), pirmā pilnsapulce, kurā pieņēma lēmumu fabriku būvēt Jelgavā. Pierasts ir apgalvojums, ka J.Laže ir pirmais Jelgavas Cukurfabrikas direktors. Faktiski viņš bija direktors rīkotājs (mūsdienu terminoloģijā – izpilddirektors), tomēr viņam bija piešķirtas visplašākās pilnvaras, lai organizētu fabrikas celtniecību un popularizētu cukurbiešu kultūru. Tomēr akcionāru kļūda bija tā, ka galvenajam idejas iniciatoram un dzinējspēkam inženierim J.Lažem jau uzreiz nepiešķīra akciju sabiedrības galveno amatu.
Lai gan fabriku uzcēla un atklāja 1926. gada 14. novembrī, pēc pirms pārstrādes sezonas tā nonāca bankrota situācijā. Īsumā cēloņus var raksturot šādi – zemniekiem raksturīgais konservatīvisms, valdības inertums atbilstošu likumu pieņemšanā un vadošā personāla pieredzes trūkums. J.Laže šajā brīdī parādīja apbrīnojamu uzņēmību, pārliecinot valdību par fabrikas saglabāšanas nepieciešamību. Valdība 1927. gada aprīlī pārņēma akciju sabiedrību kā valsts nomas uzņēmumu, un drīz vien cukurrūpniecības autoritāti J.Laži iecēla par Jelgavas Cukurfabrikas direktoru.
Autoritāte pie dažādām varām
No šā brīža Latvijas cukurrūpniecības lielākie panākumi saistīti ar J.Lažes kā nozares vadītāja vārdu. 1932. gadā uzcēla otro Latvijas cukurfabriku Krustpilī, 1933. gadā darbu sāka uzņēmums Liepājā. 1934. gadā Latvija pilnībā nosedza iekšzemes patēriņu ar savu zemnieku audzēto cukurbiešu cukuru, turklāt viņi nodeva fabrikām 338 464 tonnas biešu (1926. gadā – 6510 tonnas). 1937. gadā Parīzes starptautiskajā izstādē Latvijas Valsts cukura monopola pārvalde ieguva galveno balvu par nozares tehniskajiem un produktu kvalitātes rādītājiem. To visu neapšaubāmi veicināja J.Laže gan kā 1932. gadā izveidotā valsts cukura monopola vadītājs, gan kā nozares žurnāla «Cukurbiešu kultūra un cukurrūpniecība» redaktors. Savas kompetences dēļ, kaut gan bija izteikti apolitisks, J.Laže ieņēma vadošus amatus gan padomju, gan vācu okupācijas gados, tiesa, pēc Otrā pasaules kara vairāk tieši kā cukurbiešu audzēšanas pētnieks un pedagogs. Dažādu valdību apbalvojumi un goda nosaukumi arī liecina par viņa nopelniem – Trīszvaigžņu ordeņa trešā šķira, PSRS ordenis «Goda Zīme» un Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka nosaukums.
Liels atbalsts un iepriecinājums viņam bija ģimene – dzīvesbiedre Nadežda bija profesionāla māksliniece un dziedātāja, bet dēls Jānis Laže juniors gāja tēva pēdās, absolvējot Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas tehnoloģijas fakultāti un pirmos darba gadus aizvadot Jelgavas Cukurfabrikā. Vēl šodien inženierzinātņu doktors J.Laže jaunākais kā konsultants aktīvi sadarbojas ar uzņēmumu jaunu tehnoloģisko iekārtu ieviešanā.
