Ar aktualitātēm Eiropas Savienības lauku un lauksaimniecības attīstības pirmsiestāšanās programmas SAPARD ieviešanā Dobelē notikušajā seminārā iepazīstināja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktors Aivars Lapiņš.
Ar aktualitātēm Eiropas Savienības (ES) lauku un lauksaimniecības attīstības pirmsiestāšanās programmas SAPARD ieviešanā Dobelē notikušajā seminārā iepazīstināja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktors Aivars Lapiņš.
SAPARD galvenie mērķi ir ES likumu un prasību ieviešana dzīvē un ilgtspējīgas un sabalansētas lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un citu ar lauksaimniecību un laukiem saistītu nozaru attīstība.
SAPARD – neatmaksājama palīdzība
Iesaistoties SAPARD programmā, var saņemt grantus (neatmaksājamu palīdzību) no trīs līdz 600 tūkstošu latu robežās. Projektus īstenos un līdzekļus saņems zemnieku saimniecības, lauksaimniecības, pārstrādes un lauku uzņēmumi.
Paredzēts, ka Latvija saņems ikgadēju finansējumu 21,8 miljonu eiro jeb 13 miljonus latu. Projektus 75 procentu apjomā finansēs ES, bet 7,2 miljonus eiro jeb 4,3 miljonus latu piešķirs Latvijas valsts. Tātad kopā sabiedriskais finansējums (13 plus 4,3) būs 17,3 miljoni latu. Projekta realizētājam ES un Latvijas valsts atmaksās līdz 50 procentiem no attaisnotajiem maksājumiem, bet otra puse jāsedz no privātajiem ieguldījumiem. Sabiedriskā atbalsta intensitāte mainās atkarībā no tā, vai projekta mērķis ir radīt ienākumus. Ja uzdevums ir tos gūt (tehnikas modernizācija, tūrisms), tad privātajam ieguldījumam jābūt 50 procentiem. Ja projekts ir bez mērķa radīt ienākumus (māju pievedceļi, apmācība), tad privātajam ieguldījumam jābūt vismaz 20 procentiem. Atbalsta saņēmēja privātais finansiālais ieguldījums var būt kredīts vai paša līdzekļi.
Kas mums jau ir?
Pats galvenais sasniegums ir tas, ka 13. septembrī SAPARD Latvijas lauku attīstības plānu apstiprināja Lauksaimniecības fonda komitejā un Eiropas Komisijā. Programmas īstenošanai izveidots Lauku atbalsta dienests ar deviņām reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm un sektoriem. Latvijas plāns tika atzinīgi novērtēts, un pašlaik mūsu valsts no desmit kandidātvalstīm atrodas saraksta augšdaļā.
Kāpēc tas notika tik vēlu? Tāpēc, ka ES savas prasības Latvijai paziņoja tikai 2000. gada sākumā, skaidro A.Lapiņš.
Kā turpmākie svarīgākie uzdevumi SAPARD ieviešanā ir daudzgadējā finansu līguma noslēgšana starptautiskā līmenī un Lauku atbalsta dienesta (LAD) akreditācija. Jaunizveidotās iestādes akreditācija var notikt tikai pēc starptautiski atzītas auditorfirmas pārbaudes, kurai sekos Latvijas Finansu ministrijas vienošanās parakstīšana ar Eiropas Komisiju. A.Lapiņš prognozē, ka tas varētu notikt līdz Ziemassvētkiem, bet pēc tam sāktos pieteikšanās uz projektiem.
LAD akreditācija un finansu nolikuma apstiprināšana Eiropas Komisijā prasīs ne mazāk kā divus mēnešus. Projektu pieņemšana varētu sākties 2001. gada ziemā, bet atbildi par finansējuma piešķiršanu iesniedzējs varētu saņemt nākamgad ap Jāņiem.
Prioritātes
nav mainījušās
SAPARD prioritārās programmas palikušas līdzšinējās.
1. Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos:
– tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija;
– lauksaimniecības zemju apmežošana;
– zemes ierīcība.
Plānots, ka, sākot ar nākamo gadu, šīs nozares vairs nesaņems valsts subsīdijas. Tā kā SAPARD programma nepieļauj NVS valstīs un ASV ražotas tehnikas iegādes finansēšanu, A.Lapiņš spriež, ka Zemkopības ministrija būs spiesta atvērt jaunu subsīdiju līniju MTZ traktoriem. Jāpiebilst, ka ES nepastāv ierobežojumi tehniku iegādāties tikai noteiktās valstīs.
2. Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana.
3. Ekonomikas dažādošana, nodrošinot alternatīvus ienākumu avotus.
4. Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana.
5. Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes:
– bioloģiskā lauksaimniecība;
– bioloģiskā daudzveidība un ainava;
– lauksaimniecības barības vielu noteces samazināšana.
A.Lapiņš uzsver, ka Eiropas Komisija tikai tāpēc apstiprināja Latvijas lauku attīstības plānu, ka mūsu puse piekrita pirmajā SAPARD apgūšanas gadā vēl neīstenot vidi saudzējošu lauksaimniecības metožu projektus. Izņēmums ir tehniskās palīdzības projekti, kas īpaši saskaņoti ar ES. Tāpēc, iespējams, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai nākamgad vēl tiks paredzētas subsīdijas no valsts budžeta.
6. Zemnieku apmācība.
Atšķirībā no iepriekšējā varianta izcelts vārds «zemnieku» un mācības paredzētas galvenokārt, lai palīdzētu viņiem pāriet uz citiem nodarbinātības veidiem. Apmācība neattieksies uz pārstrādes rūpniecībā un amatniecībā strādājošajiem, bet kursu organizēšanā darbosies konkursa princips, lai gan būs vajadzīga arī Zemkopības ministrijas atļauja.
Visvairāk līdzekļu – 29 procentus – saņems lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrāde. 28 procentus no kopējās summas iegūs tehniskās modernizācijas projekti, bet 20 – ekonomikas dažādošana. Lauku infrastruktūras uzlabošanai paredzēti 12 procenti, apmācību uzlabošanai – seši, apmežošanai – trīs, bet tehniskajai palīdzībai – divi procenti finansu. Obligāts ir nosacījums, ka visiem projektiem, izņemot pārstrādi un apmācību, jādarbojas lauku teritorijās.
Zemkopības ministrija paredz, ka pārstrādei un tehniskajai modernizācijai ES piešķirtie līdzekļi ar katru gadu samazināsies un pārsvaru gūs ekonomikas dažādošanai (alternatīvie nodarbošanās veidi), infrastruktūrai un vides aizsardzībai paredzētais finansējums. A.Lapiņš spriež, ka tas tāpēc, ka uz to virzās arī ES, kas no sava budžeta nespēs finansēt 25 valstis. Tā kā ES vides aizsardzībai pievērš īpašu uzmanību, arī citos projektu veidos netiks atbalstītas, piemēram, tādas zemnieku saimniecības, kas pārkāpj kūtsmēslu uzglabāšanas noteikumus.
Atbalsta saņemšanas nosacījumi
SAPARD finansējumu pamatā varēs saņemt juridiskas personas, bet apmežošanai – privātīpašnieki. Uzņēmumam jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam un jābūt bez nodokļu parādiem. Atbalsta saņēmējam Lauku atbalsta dienestā jāsniedz informācija par uzņēmumu. Obligāti jābūt grāmatvedībai un jāatbilst prasībām par mājlopu reģistru. Izbraucot uz saimniecībām, LAD darbinieki pārbaudīs uzņēmuma ekonomisko dzīvotspēju.
A.Lapiņš īpaši uzsver, ka attaisnotie izdevumi tiks segti tikai tad, ja pakalpojumu, darba, tehnikas un preču izcelsmes vieta būs ES vai kandidātvalstis.
Atbalstu varēs saņemt tikai par izdevumiem, kas bijuši pēc tam, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu. Atbalstu aprēķina pēc iegādi apliecinošiem dokumentiem un tajos uzrādītajām summām, neieskaitot PVN (izņemot apmežošanu) un tikai par darījumiem ar juridiskām personām (izņemot lektoru algas apmācībai). Atmaksāti tiks tikai reālie, nevis plānotie izdevumi, uzņēmējam jāstrādā pēc konkursa principa un jāveic cenu aptaujas. Zemkopības ministrijas ierēdnis, atbildot uz semināra dalībnieku jautājumiem, uzsvēra, ka būvējamais objekts var kalpot kā bankas ķīla un var būt arī līzinga priekšmets (ja tā periods nav ilgāks par diviem gadiem).
Projektu pieteikumus un finanses administrēs Lauku atbalsta dienesta centrālais aparāts un deviņas reģionālās pārvaldes, kā arī citas valsts institūcijas. Apmežošanas projektus administrēs Valsts meža dienests, bet pārstrādes uzņēmumu atbilstību dzīvnieku labturības normām kontrolēs Valsts veterinārais dienests.
