Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas pagastu vadītāju sapulce, kurā tika novērtētas un apspriestas Latvijas lauku attīstības perspektīvas.
Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas pagastu vadītāju sapulce, kurā tika novērtētas un apspriestas Latvijas lauku attīstības perspektīvas.
Tika analizēts lauku, tai skaitā pašvaldību, attīstības finansējums, debatēts par pagastu kā par dzīvesveidu. Sapulce apsprieda un pieņēma vairākus dokumentus, arī rezolūciju, kurā pausta attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu. «Ziņas» uzskata par svarīgu savus lasītājus iepazīstināt ar šo dokumentu.
Lauku pašvaldību vadītāji ir vienisprātis, ka pagasti Latvijā ir vēsturiska lauku sabiedrības organizācijas forma, kas savu dzīvotspēju apliecinājusi daudzu gadsimtu garumā. Lai kādi kungi nenāktu mūsu tēvzemē, lai kādas ticības vai ideoloģijas netiktu sludinātas, pagasta pašvaldība laiku lokos ir risinājusi vietējos jautājumus. Risinājusi tā, kā lauku ļaudis saprot taisnību un lietderību.
Taču, izvirzot Latvijai globālus mērķus, lauku ļaudis ir atstāti pabērnu lomā. Aukstasinīgi tiek spriests par strukturālām pārmaiņām, kurās vairs nebūtu vietas tradicionālajam saimniekošanas veidam, kas tikko trešās atmodas laikā atjaunots. Tiek piedāvāts veidot liela mēroga saimniecības, apmežot laukus, cilvēks laukos ar savām ikdienišķajām rūpēm kļuvis nesvarīgs, tiek vērtēti vienīgi «cilvēkresursi».
Jēdziens «reģionālā attīstība» tiek lietots tikai deklaratīviem mērķiem. Patiesībā neviena līdzšinējā valdība nav nopietni pievērsusies attīstību veicinošu priekšnosacījumu radīšanai visā valsts teritorijā, trūcīgie attīstības resursi gandrīz pilnībā tiek virzīti uz dažām pilsētām. Savus priekšvēlēšanu solījumus attīstīt infrastruktūru laukos centra politiķi redz kā uzmācīgu mušu, kas neļauj gulēt diendusu.
Administratīvi teritoriālā reforma tika balstīta uz sagrozītiem faktiem un politiskiem paziņojumiem, nevis uz ekonomiskiem aprēķiniem un iedzīvotāju viedokļa publiskošanu. Vēl līdz šim laikam nav aprēķinātas reformas patiesās izmaksas. Lai noslēptu patiesību, propagandisti stāsta par «informēto iedzīvotāju viedokli», nevis par visu iedzīvotāju domām. Tikai Starptautiskajam valūtas fondam netiek slēpti reformas patiesie mērķi – samazināt finansējumu pašvaldībām.
Lauku attīstība ir lauku cilvēku kultūras, sociālo un ekonomisko iespēju uzlabošana. Tās mērķis nav aizmukt uz pilsētu, bet gan labāk dzīvot laukos. Lai to sasniegtu, jārada infrastruktūra, kas būtu piemērota saimnieciskajai darbībai. Jārada apstākļi jaunatnes motivācijai dzīvot un strādāt laukos. Tas sasniedzams, atklājot katras teritorijas īpatnējās iespējas un attīstības priekšrocības. Tas nav sasniedzams, ja masveidā slēgs slimnīcas, lauku skolas, bibliotēkas, kultūras namus un aizlaidīs postā ceļus uz līdzšinējiem pagastu centriem, atstājot to vietā tikai simt divus.
Centra politiķi ir aizmirsuši, ka valstij jākalpo tautai, nevis tautai jākalpo valstij. Ja reformas centrā nebūs lauku cilvēka intereses, tad tāda reforma mums nav vajadzīga.
Latvijas pagastu pašvaldību sapulce
Pozitīvi vērtē Zemkopības ministrijas piedāvātos lauku attīstības principus, taču ar nožēlu konstatē, ka reāli resursi ne no valsts, ne no Eiropas Kopienas budžeta joprojām nav saņemti.
Konstatē, ka vietējo pašvaldību finansējums ir nepietiekams, bet finansu izlīdzināšanas sistēma nesekmē ne attīstību, ne pašreizējās infrastruktūras saglabāšanu.
Aicina Ministru kabinetu nesasteigt reformas, kamēr nebūs atrisinātas valdības pašas atzītās reformas finansējuma problēmas:
lai sakārtotu un attīstītu autoceļus,
lai izveidotu pašvaldību informācijas sistēmu,
lai informētu un iesaistītu sabiedrību,
lai pilnveidotu izglītības iestāžu tīklu,
lai nodrošinātu robežu aprakstus un īpašuma reģistrāciju,
lai pārkārtotu pasta un telekomunikāciju sakarus.
Aizrāda valdībai, ka reformas sasteigšana bez atbilstošajiem atbalsta pasākumiem var novest pie dzīvei nepiemērotu apstākļu izveidošanās lielākajā daļā no lauku apdzīvotajām teritorijām.
Konstatē, ka vārds «novads» nav tautā iegājies reformas administratoru piedāvātajā izpratnē. Tāpēc nevajag mocīt valodu, vajag godīgi atzīt vēsturisko lauku pašvaldības nosaukumu «pagasts», ko arī lietot reformētajām pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas.
Aicina politiskās partijas Saeimas vēlēšanās startēt nevis ar pagastu likvidācijas variantiem, bet gan piedāvāt 21. gadsimta modernā pagasta modeli.
