Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ne vien man, bet arī daudziem citiem apsveikumu saņēmējiem Latvijas Pasts sagādājis nepatīkamus pārsteigumus.
Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ne vien man, bet arī daudziem citiem apsveikumu saņēmējiem Latvijas Pasts sagādājis nepatīkamus pārsteigumus.
Neiedomājami ilgi ir sūtījumu ceļi līdz to adresātiem. Vēstuli, kas apzīmogota Tukumā 19. decembrī, bez Jelgavas pasta zīmoga saņēmu 29. decembrī. Otra vēstule ar pareizo Jelgavas adresi no Ikšķiles apzīmogota 17. decembrī, 21. decembrī – Līvbērzes un 28. decembrī – Jelgavas pastā, bet saņemta 29. decembrī.
Pārsteidz pasta kastu iztukšošanas laiks reizi dienā, kas notiek vakaros. Atceros, kādreiz to darīja trīs reizes dienā. Nosodāma dažu pasta darbinieku rīcība, kad nešķirotās vēstules izmet atkritumu kastēs. Kādreiz Jelgavā piedzīvojām pasta kastes aplaupīšanas gadījumu, kad vēstules bija izkaisītas Raiņa parkā. Vairākas reizes esmu konstatējis no ārzemēm saņemtās korespondences uzplēšanas un pārbaudes gadījumus. Par tiem ziņots Jelgavas pastam, bet atbildes līdz šim nav saņemtas. Neapmierina arī garās rindas Jelgavas pasta galvenajā nodaļā.
Cerēsim, ka jaunajā gadā vēstules no tuvākajām Latvijas pilsētām nebūs jāgaida desmit dienas, ka Satiksmes ministrija neturpinās likvidēt pasta nodaļas, bet darīs visu, lai savu darbu uzlabotu, vairāk domājot tieši par lauku iedzīvotājiem!
Savukārt vislielāko pārsteigumu Latvijas Pasts sagādāja 29. decembrī, kad saņēmu 18. decembrī Rīgā, bet 17. un 20. decembrī Jelgavā zīmogotas vēstules. To piegādes laiks būtu ierakstāms Ginesa rekordu grāmatā pat viduslaikos, kad pastu izvadāja ar zirgu pajūgiem.
Interesanti, kādi pārsteigumi vēl sagaida jaunajā gadā?
Ar cieņu, Aldis Egils Hartmanis
