Kas atbildēs par Baltkrievijas robežas izbūves apturēšanu 2019. gadā?
Austrumu robežai ir nepieciešams kārtīgs žogs – šādu vienkāršu patiesību atklāj nemieri pie Polijas, Lietuvas un arī Latvijas robežas ar Baltkrieviju, kur nenorimst lielāku nelegālo imigrantu grupu laušanās uz Rietumiem. Reaģējot uz samilzušo situāciju, 12. novembrī Saeima pieņēma Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu. Saskaņā ar to turpmāk valsts kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadīs un uzraudzīs visu robežas infrastruktūras būvniecību, tostarp rīkos nepieciešamos iepirkumus un slēgs iepirkuma līgumus. Pilnībā sakārtot robežu tiek solīts 2024. gadā. Kas būvēs robežu – to sola noskaidrot 2022. gada sākumā.
Draudi mudina nostiprināt robežu
Zīmīgi, ka Latvijas austrumu robežas izbūve sākās 2015. gadā ar Krievijas robežas būvi. Arī tolaik austrumos Ukrainā bija politiski un arī militāri draudīga situācija. Iepirkuma konkursā toreiz uzvarēja Jelgavas uzņēmums būvsabiedrība “Igate”, bet būvdarbus uzraudzīja Latvijas Republikas Valsts robežsardze, nevis VNĪ.
Būvsabiedrības “Igate” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns stāsta, ka tolaik ar robežsardzi tika noslēgta vispārīga vienošanās, pirmkārt, par Krievijas robežas izbūvi nepilnu 17,5 miljonu eiro apmērā. Līdz 2019. gada rudenim darbi tika veikti 17,3 miljonu eiro apmērā. Parasti ikdienā uz robežas strādāja ap 25 “Igates” darbinieki un 20 tehnikas vienības – traktori, ekskavatori, kvadricikli, apvidus automašīnas (tas, neskaitot tehniku, kas pieved materiālus).
M.Peilāns piebilst, ka vienošanās tika noslēgta arī par Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvi. Šo darbu summa bija 22,85 miljoni eiro, bet noslēguma termiņš – 2022. gads. Vēl Krievijas robežas nožogošana nebija pabeigta, kad “Igate” jau iesāka darbus uz Baltkrievijas robežas, tur tos veicot par 2,3 miljoniem eiro (visas M.Peilāna iepriekšminētās summas norādītas, neskaitot PVN).
IDB faktiski aptur būvi
Taču tad pienāca 2019. gada septembris, kad politikā mazpieredzējušā Sanda Ģirģena vadītās Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs (IDB) piepeši ļoti aktīvi vērsās pret tiem, kas nodarbojās ar austrumu robežas būvi. Īslaicīgi tika aizturēts Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars, kā arī “Igates” valdes priekšsēdētājs M.Peilāns un vēl citas personas. Viņi tika vainoti lielos pārkāpumos. Izmeklēšanas nolūkos ne viss tika atklāts, bet viens no sākotnējiem noziegumiem bija pierobežas joslā augušo koku izciršana un zagšana. Vēlāk, kad Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra nonāca līdz apsūdzības celšanai trīs nodalītos procesos, sabiedrībai tika atklāti arī citi momenti. Proti, prokurore Ilze Līviņa, kuras pārziņā ir trīs lietas, kas saistītas ar celtniecības darbiem uz austrumu robežas, LTV raidījumam “De facto” atklāja, ka visvairāk apsūdzības materiālu ir savākts par iespējamu krāpšanu, ko īstenojuši būvnieki. “Proti, izbūvējamie objekti, kas paredzēti saskaņā ar projektu un saskaņā ar iepirkumu, ir nomainīti ar lētākiem objektiem,” publiski atklāja prokurore.
Presei atbildēt nav laika
Kopš 28. oktobra prokurores I.Līviņas viedokli šajā lietā ir lūgušas arī “Zemgales Ziņas”, diemžēl vēl līdz šim brīdim atbilde nav saņemta. I.Līviņai tika jautāts, vai izmeklēšanas gaitā ir saņemtas sūdzības no Valsts robežsardzes, ka kādu infrastruktūras objektu – celiņu vai žogu – būvsabiedrība “Igate” apzināti būtu izbūvējusi nekvalitatīvi, apkrāpjot valsti, un kad lieta varētu nonākt tiesā. Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka paskaidro, ka prokurore lūgumu nav aizmirsusi, taču ir ļoti aizņemta darbos. Tuvākajā laikā atbilde tiekot solīta, turklāt prokurore pie tās strādās atvaļinājuma laikā.
Līdzīgi kavējas atbilde uz “Ziņu” jautājumu, vai robežsardzei ir pretenzijas pret būvsabiedrības “Igate” darbu, arī no robežsardzes pārstāves Kristīnes Pētersones. “Igates” vadītājs M.Peilāns teic, ka šādu pretenziju robežsargiem nav. Krievijas robežu nožogojot, “Igate” ar robežsargiem strādājusi koleģiāli, centušies ievērot visas prasības. Tiek paskaidrots, ka robežsargu patruļceļi ne vienmēr iet cieši gar žogu, bet ir veidoti tā, lai patruļa var ērti pārskatīt robežu un trauksmes gadījumā pēc iespējas ātrāk nokļūt vajadzīgajā vietā.
Ja aicinās, “Igate” sola piedalīties konkursā
M.Peilāna vadītais uzņēmums vairākkārt vērsies Iekšlietu ministrijā, ka nav ieinteresēts tiesāties, bet gan turpināt un pabeigt būvi.
25. augustā, kad jau bija jaušami tuvojošies nemieri, “Igate” Rīgā rīkoja preses konferenci “Robežas ar Baltkrieviju izbūves apturēšana – kas atbildēs par drošības riskiem”. “Igates” pārstāvji atzīst, ka “varas spēļu rezultātā” apturētās būves dēļ ir cietuši ievērojamus zaudējumus. Ir radušās problēmas saņemt kredītus, tika arestēts autoparks un veikti citi pasākumi, kas apgrūtināja uzņēmuma darbību, lai gan neviens nav atzīts par vainīgu.
Sarunā ar “Ziņām” M.Peilāns atklāj, ka apmēram pirms divām nedēļām bija izsaukts IDB dot liecību koku izciršanas lietā un bijis ne vairs aizdomās turētā, bet gan liecinieka statusā. “Tātad iznāk, ka koku zaglis vis es neesmu,” skarbi teic uzņēmuma vadītājs. Viņš sola, ka “Igate”, ja vien to aicinās, piedalīsies konkursā par austrumu robežas izbūves turpināšanu, ko uzdots rīkot VNĪ. “Uz pagaidu žoga būvi mūs nepamatoti neaicināja. Mēs būtu piedāvājuši zemāku cenu,” raksta M.Peilāns.
Vecais projekts vairs nederot
Saistībā ar turpmāko Baltkrievijas robežas izbūvē publicēta oficiālā informācija, ka VNĪ ir izskatījuši tiem nodoto akciju sabiedrības “Ceļuprojekts” 2018. gadā izstrādāto būvprojektu. Secināts, ka tas ir nepilnīgs un nesatur informāciju par visiem 387 robežzīmju posmiem, jo kopš 2018. gada mainījusies faktiskā situācija dabā. Tādējādi, pēc VNĪ ieskata, ir nepieciešams papildus uzsākt fiziskos apsekojumus dabā. Darbu pie projekta īstenošanas jau ir sākusi VNĪ ekspertu komanda – projektu vadības nodaļas vadītājs, būvuzraudzības nodaļas vadītājs, būvuzraugs, sertificēts tāmētājs, iepirkumu speciālists, jurists, pēc nepieciešamības tiek piesaistīti citi speciālisti. Projekta būvniecības fāzē komandu nepieciešamajā apjomā plānots papildināt ar vēl sešiem ekspertiem.
Kapitālsabiedrība plāno līdz 2021. gada nogalei veikt tehniskās specifikācijas izstrādi un uzsākt sarunas ar iespējamiem pretendentiem, lai jau 2022. gada sākumā varētu noslēgt līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu posmos, tos paredzot sākt ar augstākās gatavības posmiem.
Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 136 kilometru garumā. Darbi tiks finansēti no valsts budžeta, un to kopējais finansējums ir indikatīvi 28 miljoni eiro.
“Zemgales Ziņas” jautā
Kā vērtējat to, ka 2019. gada pavasarī valdošās koalīcijas ministrs Sandis Ģirģens, ar savām darbībām cenšoties novērst iespējamās nelikumības austrumu robežas izbūvē, faktiski apturēja žoga izbūvi uz Baltkrievijas robežas? Vai kādam būtu jāuzņemas politiskā atbildība par to, ka 2019. gadā šie darbi tika apturēti?
Māris Zariņš, Iekšlietu ministrijas Komunikācijas daļas speciālists
Būvniecības darbu pasūtīšana uz Latvijas–Baltkrievijas robežas tika atlikta objektīvu iemeslu dēļ, lai izvērtētu un novērstu 2020. gada Valsts kontroles revīzijā konstatētās neatbilstības un veiktu virkni priekšdarbu, kas ļautu turpmāko robežizbūvi veikt atbilstoši visām likumdošanas prasībām, tādējādi sekmējot tiesisku un efektīvu Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūvi.
Sandris Sabajevs, Ministru prezidenta preses sekretārs
Ņemot vērā Baltkrievijas režīma īstenoto hibrīduzbrukumu ES ārējās robežām, ir būtiski pastiprināt uzraudzību uz mūsu robežas, tostarp īstenot gan pagaidu, gan pastāvīgā žoga būvniecību. Valdība ir pieņēmusi attiecīgos lēmumus, lai to varētu realizēt. Par žoga izbūves procesu uz Latvijas ārējās robežas ar Krieviju, par ko jautājat savā vēstulē, aicinu sazināties ar Iekšlietu ministriju. P.S. Atbildēs nav ne vārda par Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju, kas uzsāka darbības pret Valsts robežsardzes vadību un būvsabiedrību “Igate”, un tādējādi tika apturēta žoga un patruļceļu izbūve pie Baltkrievijas robežas. Tiesa, arī Valsts kontrole izteica vairākus iebildumus saistībā ar šo būvi. 12. Saeimas deputāts un publicists Ilmārs Latkovskis šo kritiku ir nosaucis par “lāča pakalpojumu” mūsu valstij.
