Nepastāvīgais laiks jūlija sākumā deva mitrumu un izredzes uz skaistu laiku, un sākās karstums. Tā dēļ lielākā daļa lauku «brēc» pēc lietus. Jāizmanto visas iespējas, lai augsnē saglabātu mitrumu.
Nepastāvīgais laiks jūlija sākumā deva mitrumu un izredzes uz skaistu laiku, un sākās karstums. Tā dēļ lielākā daļa lauku “brēc” pēc lietus. Jāizmanto visas iespējas, lai augsnē saglabātu mitrumu.
Dārzeņu laukos
Izskatās, ka jūlijs ir viens no šīs sezonas karstākajiem un līdz ar to arī sausākajiem mēnešiem, tāpēc pavisam īsi par pasākumiem, kas veicinātu augsnē saglabāt mitrumu.
Laukiem jābūt tīriem, bez nezālēm, jo tās patērē ļoti daudz ūdens. Rušināšanu sauc par sauso laistīšanu, jo tā regulāri tiek izjaukti kapilāri augsnes virskārtā, caur kuriem iztvaiko ūdens. Karstumu un sausumu labāk iztur veseli augi – bez slimībām un kaitēkļiem. Arī optimāls mēslojums paaugstina dārzeņu sausumizturību. Turpmāk – par dārzeņu prasībām pēc veldzes.
Visu veidu kāposti prasa mitru augsni, ūdeni tērē daudz un to izmanto neekonomiski, savukārt sarkanās bietes ūdeni uzņem labi un intensīvi to arī izmanto. Burkāni ūdeni uzņem labi un ekonomiski to izmanto, savukārt sīpoli – slikti, bet ekonomiski izmanto. Gurķi ūdeni uzņem slikti un neekonomiski to izmanto, bet tomāti – labi uzņem un ekonomiski izmanto. Mitrums visvairāk nepieciešams visu veidu kāpostiem, salātiem, spinātiem, redīsiem, dillēm, kāļiem, rāceņiem, rutkiem. Prasīgi ir arī gurķi, sīpoli, tomāti, paprika, baklažāni. Mitruma mazprasīgi ir burkāni, pētersīļi, zirņi, sarkanās bietes, kartupeļi, rabarberi, mārrutki, sparģeļi. Sausumizturīgi ir ķirbji, kabači, patisoni.
Lai augsnē uzturētu mitrumu, lieto atsvaidzinošo laistīšanu (5 – 10 l/m2), ko izmanto dienas karstajā daļā, lai mitrinātu gaisu un augsnes virskārtu visām salātu un zaļumu kultūrām. Ja laistīšanu apvieno ar papildmēslojumu, tad nepieciešams jau 15 – 20 l/m2 ūdens. Lai salaistītu izkaltušu augsni, nepieciešams vismaz 25 – 60 l/m2 ūdens.
Saulainais laiks mazinājis lakstu puves izplatību, lai gan visu mainīt var īslaicīgs pērkona negaiss. Karstais laiks veicina sausplankumainības izplatību, tādos apstākļos agresīva kļūst arī lakstu puves stublāju forma. Tādā gadījumā labākais palīgs būs sistēmas fungicīds “Tanos” (0,6 l/ha), no pieskares fungicīdiem labāk izvēlēties “Širlanu” (0,3 l/ha), “Rammanu” (0,2 l/ha). Lētāk, taču nedrošāk ir izmantot “Penkocebu” un “Ditānu”. Ja nesola negaisu, var izmantot fungicīdu garākos aizsardzības periodus. Līdzīgi rīkojas, lai apkarotu gurķu un sīpolu neīsto miltrasu. Šajā laikā izstāda kolrābjus, tos vēl var sēt arī dēstiem. Lai gan citos sējas kalendāros norādīts, ka var izstādīt arī citus kāpostu dzimtas dārzeņus, pēc pieredzes varu teikt, ka tas būs par vēlu. Taču var sēt skābenes. Kāpostu laukos strauji palielinās kāpostu balteņu lidošana, sācies oliņu dēšanas periods. Aizsardzībai izsmidzina sintētiskos piretroīdus (deci “ekstra”, “Sumi – alfu”).
Var izlaist arī trihogrammas (0,5 – 1 g/ha). Pēc novāktiem agrajiem kartupeļiem un zirņiem var izstādīt salātus. Pēdējā jūlija nedēļā no pirmdienas līdz trešdienai var sēt spinātus. Sadala un pārstāda arī 4 – 6 gadu vecos rabarberu cerus. Katrai daļai jābūt vismaz 1 – 2 pumpuriem. Turpina sēt dilles. 28. un 29. jūlijs ir piemērots laiks, lai gatavotu dārzeņu ziemas krājumus. Mēneša pēdējās dienās sēj rudens ražai piemērotās redīsu šķirnes, dažādus salātus, tiesa gan – vairāk sava galda dažādošanai.
Informē augu aizsardzības dienests
Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta reģionālo nodaļu prognožu speciālistu operatīvās iknedēļas informācijas, viena no aktuālākajām problēmām (13. jūlija dati) ir kartupeļu lakstu puves izplatība. Tā novērota Daugavpils, Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils, kā arī Talsu rajonā. Nedēļas maksimālā temperatūra (virs 250C) lakstu puves izplatību ierobežoja, līdz ar to fungicīdu smidzināšanas intervālus varēja pagarināt par trim līdz piecām dienām, ziņo Aiga Rādena, Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālas nodaļas inspektore.
Arvien vairāk izplatās kartupeļu sausplankumainība (vietām skarti līdz 80 procentu augu). Ļoti intensīvi barojas arī kartupeļu lapgrauzis. Laukos, kur nav veikts smidzinājums, kaitēkļi invadējuši līdz pat 100 procentu augu, turklāt tie ir stipri nograuzti.
Lielā sausuma dēļ graudaugu (pārsvarā ziemāju) apakšējās lapas kalst, bet augšējās – ritinās. Vārpās intensīvi barojas laputis, radot kritisku situāciju ražai. Vietām laputis stipri invadējušas arī cukurbiešu sējumus un kartupeļu stādījumus (Vidzemē dažviet pat 1000 laputu uz 100 kartupeļu lapām). Situācija reģionos un pat laukos ir ļoti atšķirīga, tāpēc lēmums par insekticīdu lietošanas nepieciešamību jāpieņem katram saimniekam pašam.
Kāpostu stādījumos masveidā lido vasaras paaudzes krustziežu balteņi, sākusies arī rāceņu balteņa olu dēšana.
Zirņu sējumos joprojām intensīvi lido un olas dēj zirņu tinējs, tātad jāizlaiž trihogrammas.
Turpmāk vēl.
