Pārtikas ražotāju cena veido tikai piekto daļu no produkcijas pārdošanas maksas patērētājiem. Mazumtirdzniecības uzņēmumi pārtikas produktiem piemēro lielu uzcenojumu (no 20 līdz pat 100 procentiem), un tas lielā mērā nosaka cenu kāpumu veikalos.
Pārtikas ražotāju cena veido tikai piekto daļu no produkcijas pārdošanas maksas patērētājiem. Mazumtirdzniecības uzņēmumi pārtikas produktiem piemēro lielu uzcenojumu (no 20 līdz pat 100 procentiem), un tas lielā mērā nosaka cenu kāpumu veikalos.
Tādēļ biedrība “Zemnieku saeima” uzskata, ka lauksaimniecībā vajadzīga pāreja uz jaunākām tehnoloģijām un ražošanas optimizācija, lai mazinātu tās resursu izmaksu kāpumu, kas radies galvenokārt darbaspēka atalgojuma inflācijas dēļ.
“Tomēr arī ražotāju cenu palielinājums ietekmē gala produkcijas cenu, jo pašlaik līdz ar inflāciju izmaksas kāpj visos segmentos,” saka biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne. To visvairāk veicinājis akūtais darbaspēka trūkums un algu inflācija, kas kļuvusi par galveno problēmu lauksaimniecībā. “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Valters Bruss atgādina, ka lauksaimniecība nekad nav bijis sektors ar lielākajām algām: “Taču šobrīd – vai nu maksā prasīto, vai strādnieki dodas prom.”
Šovasar pieredzēts labības cenu kāpums (par apmēram 60 procentiem), kas rada nopietnas problēmas lopkopjiem un atsauksies uz maizes maksu veikalā. “Šā gada graudu cenu palielinājums līdz veikaliem vēl nav nokļuvis. Taču agri vai vēlu šī “ķēde” nonāks līdz patērētājam. Ne Latvijā, ne citur Eiropā zemnieki nav tie, kas nosaka graudu vai maizes cenas veikalā,” saka V.Bruss. Labību par līdzīgu maksu pārdod visā ES, un šogad to ceļ deficīts tirgū, ko izraisījušas dabas kaprīzes un graudu kā enerģijas kultūras pieprasījums.
Biedrība izprot gaļas audzētāju problēmas, jo viņiem lopi jābaro ar graudu produkciju. Taču jāraugās ilgtermiņā – šogad cūku audzēšanas nozare pārdzīvo grūtības visā Eiropā, tādēļ daļa rukšus izkaus. Tirgus būs pilns ar lētu cūkgaļu, bet pēc tam iestāsies deficīts. Iegūs tas, kas tuvākajā laikā neļausies panikai, jo pēc krīzes acīmredzot gaidāms gaļas cenu kāpums.
Lai vispārējas inflācijas apstākļos izdzīvotu un attīstītos, patlaban lauksaimniekiem nekas cits neatliek, kā pāriet uz jaudīgākām tehnoloģijām. Visi spēki jāvelta, lai apsaimniekotu pēc iespējas vairāk zemes un koptu arvien lielāku lopu skaitu ar mazākiem cilvēkresursiem, uzskata V.Bruss.
***
Uzziņai
Inflācijas gaitu lauksaimniecībā raksturo Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati. Saskaņā ar tiem pārtikas kviešu iepirkuma cena jūlijā bija vidēji 118,66 lati par tonnu (gada laikā palielinājusies aptuveni par 67 procentiem), lopbarības kvieši kļuvuši dārgāki par 60,9 procentiem. Vidējā piena iepirkuma cena bija 169,68 lati par tonnu, tas ir par sešiem procentiem vairāk nekā pagājušā gada jūlijā.
