Modernizācijas izmaksas uz vienu abonentu laukos pārsniedz 4000 latu.
Modernizācijas izmaksas uz vienu abonentu laukos pārsniedz 4000 latu
Janvāra sākumā “Ziņās” un portālā “www.zz.lv” bija publicēta kāda lasītāja vēstule par neapmierinošu “Lattelecom” fiksēto telefona sakaru un interneta pakalpojumu kvalitāti Platonē. Vairāki cilvēki līdzīgi rakstīja arī atsauksmēs.
Par to, kas saprotams ar bieži dzirdēto jēdzienu “sakaru modernizācija”, un citām ar “Lattelecom” saistītām aktivitātēm sarunā ar “Ziņām” stāsta uzņēmuma Regulēšanas lietu daļas direktors Aivars Kreilis.
Platones pagasta iedzīvotājs atsaucas uz jūsu uzņēmuma vēstuli, kurā tiekot solīti kvalitatīvi sakari, internets un televīzijas signāls…
Sakaru modernizācija sākās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū līdz ar jumta līgumu, ko valsts noslēdza ar mūsu investoru a/s “Tilts Communications”. Tika paredzēts, ka visas analogās telefona centrāles nomainīs pret komutācijas iekārtām, kas nodrošina ciparu signāla pārraidi, un tādējādi varētu piedāvāt arī papildu pakalpojumus.
Domāju, ir pārprasts vēstules saturs, un par internetu un televīziju tajā nav ne vārda… Spriežot pēc problēmas apraksta, varētu būt pretenzijas par līnijas bojājumu, ko mums vajadzētu pārbaudīt un novērst. Šādā gadījumā jāzvana pa diennakts bezmaksas tālruni 114 un bojājums jāpiesaka.
Ar frāzi “sakaru modernizācija” jāsaprot telefona abonenta līnijas pārslēgšana uz ciparu sistēmas komutācijas iekārtām, kas dod iespēju abonentam izmantot vai bloķēt konkrētus pakalpojumus, ko nevar izdarīt analogajā sistēmā. Modernizācijas laikā netika runāts par to, ko šodien daudz skaidrojam, – tā ir ļoti dārga piekļuves tīkla nomaiņa vai izbūve, kas izmaksā četrus piecus tūkstošus latu kilometrā. Tieši tāpēc lielā daļā mazapdzīvotu teritoriju tiek izmantota bezvadu tehnoloģija, lai nodrošinātu saikni starp pieslēguma vietu (abonentu) un komutācijas iekārtu.
Vietā salīdzinājums – pašreiz daudz spriež par Latvijas Pastu kā sociālās funkcijas pakalpojumu sniedzēju, bet mēs ar universālā pakalpojuma nodrošināšanu nodarbojamies jau kopš 2003. gada, kad tika liberalizēts telekomunikāciju tirgus. Pakalpojums, kas paredz tikai mājsaimniecību nodrošināšanu ar fiksētajiem telefona sakariem, ir pieprasīts Eiropas Savienības direktīvās. Vēlos arī uzsvērt, ka četros gados tāpēc kā uzņēmums esam zaudējuši 7,8 miljonus latu. Prognoze par 2007. gadu ir vēl trīs miljoni. Arī tas ir viens no iemesliem, kā dēļ nespējam investēt līdzekļus peļņu nenesošos projektos.
Kā saprast meistaru izteikumus par “samirkušiem” kabeļiem?
Lielākā daļa sakaru kabeļu ieguldīti padomju laikos – to apvalkos ir tikai dzīslas. Bieži vien var runāt par patvaļīgiem rakšanas un celtniecības darbiem, kad vecie kabeļi rauti, plēsti, lāpīti, tādēļ tos vairs nav iespējams pasargāt no mitruma; tie ir sabojāti un jāmaina. Jau 14 gadu lietojam kabeļus ar želejveida pildījumu – tie mitrumu neuzsūc. Tas ir viens no iemesliem, kā dēļ modernizāciju neveicam tradicionāli ar jaunu centrāļu uzstādīšanu un kabeļu pieslēgšanu lauku apdzīvotajās vietās. Ja nomaiņa maksā tik dārgi, uzreiz ir skaidrs, ka ieguldījumi nav atpelnāmi. Piemēram, pilsētā modernizācija ar kabeļu un komutāciju iekārtu maiņu izmaksā 150 latu uz abonentu, laukos – virs 4000. Bet abonēšanas maksa visiem viena – trīs lati mēnesī bez PVN!
Kāda pagastos ir iespēja tikt pie kvalitatīva interneta?
Tie ir citas grupas pakalpojumi. Mēs esam vieni no vairāk nekā 400 interneta pakalpojumu sniedzējiem, taču tam ar modernizāciju, kas attiecas tikai uz fiksētajiem telefoniem, nav tieša sakara.
Platones iedzīvotājiem piedāvājam izmantot pakalpojumu iezvanpieeju #777, kur pieejamais interneta piekļuves ātrums ir trīs reizes lielāks nekā analogajā tīklā. Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, ka internets ir internets tikai ar pastāvīgu platjoslas liela ātruma pieslēgumu. Daudziem pakalpojumiem ir svarīgs platjoslas pieslēgums, lai piekļūtu lieliem datu resursiem un lietotāji varētu pārsūtīt veselas filmas un tamlīdzīgi. Pastāvīgo interneta piekļuves pakalpojumu attīstība Latvijā notiek ļoti strauji – pirms gada apkalpojām 68 000 platjoslas pieslēgumu, jau decembrī šis skaits pārsniedza 150 tūkstošu.
Kāda ir situācija rajonā?
Ir piesaistīti ES līdzekļi platjoslas interneta pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas rajonos. To apguvei bija izsludināts konkurss, kurā saskaņā ar nolikumu “Lattelecom” kā uzņēmums ar 51 procentu valsts daļu nedrīkstēja piedalīties, un tā nu vairāk nekā desmit miljonus latu apgūst “Telekom Baltija”, kas zināma ar preču zīmi “Triatel”. Mums šajā jomā veikt ieguldījumus nav izdevīgi, jo, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, tos nav iespējams atpelnīt.
“Lattelecom” platjoslas piekļuves pakalpojumiem lieto xDSL tehnoloģijas, kas darbojas tikai tad, ja abonentu līniju garums nepārsniedz 3 – 3,5 kilometrus ar papildu iekārtām. Laukos telefona līniju garums nereti pārsniedz piecus, desmit un vairāk kilometru, tad pakalpojuma darbība nav reāla. Neesam skatījuši Platones gadījumu, taču līdzīgā situācijā,
piemēram, Limbažu rajonā aprēķināts – lai lauku centrālē nodrošinātu pastāvīgo internetu, nepieciešams ieguldīt papildus 60 tūkstošus latu.
Un ko darīt pagastos, kur iedzīvotāju blīvums nav liels?
Laukiem paredzēti valsts un ES subsidētie projekti, mobilo telefonu operatoru piedāvātie pakalpojumi, kā arī ir dažādi bezvadu vai satelītinterneta pieslēgumi.
Kā maza iedzīvotāju blīvuma problēmu risina ārvalstīs?
Ārzemēs internets ar iezvanpieeju ir daudz populārāks nekā Latvijā. Modernizācija, ko mēs sākām 90. gadu vidū, Eiropā sākās jau astoņdesmitajos. Viņi ieguva lielāku fiksēto telefonu blīvumu, līniju attīstību, jo mobilo tālruņu tolaik nebija. Arī slavenajā jumta līgumā tika prognozēts, ka “2001. gadā Latvijā būs 20 000 mobilo tālruņu lietotāju”. Realitāte gan bija tāda, ka tobrīd šis skaitlis sasniedza pusotru miljonu. Bet tas viss ietekmē sabiedrības vērtības un vajadzības. Mēs tolaik modernizējām un paplašinājām savus tīklus, bet daudziem fiksēto telefonu sakaru pakalpojumi vairs nebija vajadzīgi, jo bija ienākuši mobilie tālruņi. Interneta piekļuves pakalpojumus sākām sniegt 1997. gada februārī, kad interese par to bija minimāla, tagad situācija mainījusies, tāpat kā darbu izmaksas tīklu pārbūvei.
Ierobežo arī tas, ka mums atzīta būtiska ietekme 13 tirgos no 18, kas nozīmē papildu saistības. Kamēr konkurenti spēj brīvi operēt ar tarifiem, mēs nevaram piemērot dažādus tarifus atkarībā no pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Tajā pašā laikā šodien likumdošana neaizliedz, piemēram, kādas teritorijas iedzīvotājiem atsevišķi vai kopīgi maksāt par līnijas izbūvi un pakalpojuma ierīkošanu, kā to izdarījušas vairākas zemnieku saimniecības. Taču kopējās modernizācijas ietvaros to nevaram veikt ekonomisku apsvērumu dēļ. ?
Piebilde. Pēc stāstītā tā arī netop skaidrs, kādēļ ilggadējais uzņēmuma prezidents Gundars Strautmanis 2006. gadā tikšanās laikā ar žurnālistiem tik pārliecinoši solīja, ka, piemēram, Valgundē līdz 2007. gada beigām tiks ierīkots ātras darbības internets…
***
fakti
Jelgavā un rajonā 2007. gada 31. decembrī bija 23,2 tūkstoši ciparu telefonu abonentu līniju, kas ir aptuveni 98,7% no visām tālruņu abonentu līnijām. Analogo telefonu abonentu līniju skaits mazliet pārsniedz 300.
2007. gada nogalē reģistrēti 9,5 tūkstoši pastāvīgā platjoslas interneta (DSL) pieslēgumu.
Jelgavas rajons ieņem otro vietu Latvijā “Lattelecom DSL” pieslēgumu skaita ziņā.
