Trešdienas rīta lietutiņš pilsētniekiem lika izvilkt dažādkrāsu lietussargus un raitākā solī steigties uz darbu.
Trešdienas rīta lietutiņš pilsētniekiem lika izvilkt dažādkrāsu lietussargus un raitākā solī steigties uz darbu. Lauciniekiem tas nozīmēja palielu pārtraukumu labības kulšanā. Nevar gan teikt, ka tie pieci vīri, kas plikām mugurām līkņāja gar saviem kopā sabrauktajiem kombainiem Auces ceļa malā, būtu noskumuši.
– Lai bišķiņ nolaiza putekļus! – teica viens, bet tomēr grieza skatu uz augšu, sak, nu jau būtu diezgan.
Un slapjums piestāja ar’. Tagad vajadzēja vēju, kas lāses no vārpām notrauš. Par spīti visādām laika nebūšanām, karstumiem un salnām, labība ir saaugusi un kūlējiem darba netrūkst. Un raižu arī ne. Tie, kas strādā, raizējas par darba iznākumu. Tie, kam kuļamā un pļaujamā mazāk, vairāk var raizēties par lauksaimniecības politikas lietām. «Noņem» vecos un ieceļ jaunus vadītājus, neatkāpjas no valdības solījumu izpildes prasīšanas un vēl citādi gādā, lai maizes audzētājam «nemaizes» raižu būtu mazāk.
Tāds laiks – nāk rudens, kad cāļus skaitīs.
