Arnis Burmistris: maksājumi ir vajadzīgi, lai pircējam produktu gala cena būtu būtiski pieejamāka
Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu atļaut Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, izmaksāt lielāku vienotā platības un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu. Vienotā platības maksājuma avanss tiks izmaksāts 70 procentu, bet bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums – 85 procentu apmērā.
Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmās avansa izmaksas veiks no 16. oktobra. Avansu saņems lauksaimnieki, kuru saimniecībās būs pabeigta atbilstības nosacījumu pārbaude, tādēļ Zemkopības ministrija un LAD aicina lauksaimniekus pārliecināties elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai ir sniegta visa nepieciešamā papildu informācija LAD, informē LAD sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.
Platību maksājums palielināsies
Vienotā platību maksājuma finansējums 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par septiņiem procentiem, un provizoriskā atbalsta likme būs aptuveni 95 eiro par hektāru, no kuras avansā tiks izmaksāti 70 procenti, tas ir, aptuveni 66 eiro par hektāru. Bioloģiskajām saimniecībām maksājuma likme šogad būs nemainīga, un atkarībā no audzētajiem kultūraugiem tā ir no 97 līdz 485 eiro par hektāru.
Avansa maksājumi tiks veikti pakāpeniski. Vispirms tos saņems lauksaimnieki, kuru saimniecībā būs pabeigta atbilstības nosacījumu pārbaude.
Vajadzīgs un būtisks atbalsts
Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Vilciņi 1” saimnieks Arnis Burmistris saka – šie platību maksājumi ir vajadzīgi. Tā ir nauda, kuras pieejamība zemniekiem nozīmē iespēju modernizēt saimniecību, ieguldīt tās attīstībā. Šie maksājumi ir nozīmīgi, jo visā Eiropā un pasaulē pārtikas ražošanai tiek sniegts subsidēts atbalsts, lai pircējam produktu gala cena būtu būtiski pieejamāka.
“Avansā – tas ir ļoti atbalstāmi, jo strādāts ir visu gadu, bet nauda pieejama gada beigās. Tie zemnieki, kuriem nav graudu uzglabāšanas, ražu realizē un pie naudas tiek ātrāk, bet tiem, kas graudus uzglabā, nauda jāgaida ilgāk, tāpēc avansa maksājums ir būtisks. Arī tiem, kuri sēj ziemājus, izmaksas ir lielas un vajadzība pēc finansēm tāpat,” uzskata zemnieks.
A.Burmistris teic, ka zemnieks par savējo var skaitīt tikai to, kas ir klētī, un tāpat subsīdijas ir tavas tikai tad, kad nauda ir bankas kontā. “Izejvielu cenu kāpums ir ļoti liels, un ieguldījumi nākamajam gadam jāplāno, tāpēc šī nauda noder arī, lai iepirktu izejvielas vēl par iepriekšējā gada cenām,” atklāj saimnieks.
Vēl viņš piebilst: “Vēlamies un gaidām izlīdzinātību ar citām ES valstīm, jo pašlaik saņemam mazākās subsīdijas. Tās tiek solītas jau kopš Latvijas iestāšanās ES, bet tikai vārdos, ne darbos.”
Aug vides prasības
“Vilciņu 1” saimnieks arī norāda, ka aug dažādas vides prasības, kas būs papildus jāievieš, lai saņemtu platību maksājumus. Būs jādara ļoti daudz, un tie būs papildu izdevumi.
“Dabūsim vēl paši no saviem ieņēmumiem nosegt, un izskatās, ka platību maksājumiem nebūs pieauguma, kā tiek stāstīts, bet kritums, praktiski rēķinot, gan integrētajām graudu audzēšanas saimniecībām, gan lopkopības saimniecībām. Tas nav nekas spīdošs, bet ceram, ka loģiskie spēki pieslēgsies,” A.Burmistris spriež visai kritiski.
Vērtējot lauksaimnieku organizāciju iesaisti situācijas uzlabošanā, zemnieks atzīst, ka šīs organizācijas ne vienmēr līdz galam izprot, kam domāti platību maksājumi, un katra cenšas “deķīti pārvilkt savā pusē”.
“Cīniņi notiek, un uzvar tās saimniecības, kas ne tik intensīvi strādā, bet maksājumus grib saņemt. Vai bioloģiskās saimniecības ir Latvijas nākotne? Ļoti šaubos. Ražas ienākumi tām ir zemāki, ienākumi valsts budžetā mazi, un varbūt platību maksājumi ir vienīgie ienākumi, uz ko tās cer. Bioloģiskie produkti – tas skan labi, bet šīm saimniecībām nekāda seguma nav,” Zaļenieku zemnieks savu viedokli pauž visai skarbi.
Raža par 20 procentiem zemāka
Lielā vasaras karstuma un sausuma dēļ graudaugu raža ir par aptuveni 20 procentiem zemāka, nekā ierasts, bet zemnieki spēs gan iesēt ziemājus, gan bez bažām sagaidīt nākamo sezonu, apgalvo Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Taču ir problēmas ar kvalitāti, graudi ir ļoti smalki un neatbilst tiem pasaules tirgu standartiem. Graudu cenas tuvojas rekordaugstām, galvenie importētājtirgi vairs nav spējīgi tos nopirkt. “Esam tuvu tam līmenim, lai būtu dažādas “neveselīgas” kustības, jo cilvēki grib ēst, bet viņi vairs nevar nopirkt graudus,” sacīja E.Ruža.
