Lai tiktu pie Eiropas Savienības naudas, Latvijai nepieciešama sava maksājumu aģentūra. Par tādu pēc akreditācijas kļūs pērn izveidotais Lauku atbalsta dienests, kura pakļautībā ir deviņas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes un 26 sektori.
Lai tiktu pie Eiropas Savienības naudas, Latvijai nepieciešama sava maksājumu aģentūra.
Par tādu pēc akreditācijas kļūs pērn izveidotais Lauku atbalsta dienests (LAD), kura pakļautībā ir deviņas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes un 26 sektori.
Ceļā uz Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās programmas SAPARD naudas saņemšanu, Latvijai jāveic trīs posmi. Jāizstrādā un jāsaņem lauku attīstības plāna apstiprinājums Briselē, kas sekmīgi paveikts pagājušā gada septembrī. Nākamais solis ir Lauku atbalsta dienesta kā maksājumu aģentūras akreditācija, kurā vispirms starptautiski atzīta auditorfirma, pēc tam Eiropas Komisijas auditori pārbauda aģentūras darbinieku kompetenci, spējas, tehnoloģisko nodrošinājumu un gatavību rīkoties ar ES naudu. Pēdējais posms ir daudzgadīgā finansu līguma noslēgšana starp Latviju un Eiropas Komisiju.
Maksājumu aģentūra – paliekoša struktūrvienība
Noteikumi par Eiropas naudas apsaimniekošanu un SAPARD projektu tēmas izstrādātas Briselē, bet lēmums par naudas piešķiršanu noteiktiem projektiem jāpieņem tepat Latvijā. Tā kā joprojām ir daudz neskaidrību, Briseles ierēdņi, apbraukājot kandidātvalstis, cenšas tos precizēt. Visgrūtāk no kandidātvalstīm maksājumu aģentūras izveidē iet Bulgārijai, savukārt Baltijas valstīm veicas labi, un Latvija tikusi vistālāk. Kandidātvalstīm nav noteikts, ka valsts subsīdijas jānodala no Eiropas naudas administrēšanas, tāpēc LAD turpinās darbu ar nacionālajām subsīdijām. Arī visās dalībvalstīs ir speciālas institūcijas, caur kurām plūst ES nauda, dažās – pat vairākas. Piemēram, Vācijā ir trīs dažādas iestādes, kas nodarbojas ar investīciju, nacionālo subsīdiju un ES naudas sadali.
«Neatkarīgi no tā, vai Latvija ES iestāsies pēc trijiem vai sešiem gadiem, akreditētā maksājumu aģentūra paliks un darbosies kā pastāvīga struktūrvienība,» skaidro Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Guntis Liepa. SAPARD vērtējams tikai kā «ieskrējiens» gaidāmajai Eiropas naudas plūsmai.
Jābūt zināšanām un tehniskai
Uz lauku attīstības plāna bāzes jāizstrādā sīka SAPARD ieviešanas procedūras kārtība, arī dokumentu, līgumu, vēstuļu un reģistrācijas žurnālu paraugi, un auditori pārliecinās, vai tas ir izdarīts.
Akreditācija sastāv no maksājumu aģentūras darbinieku kompetences un tehniskā nodrošinājuma pārbaudes.
G.Liepa stāsta, ka sākumā notikušas pārvaldes darbinieku iekšējās mācības, lai jebkurš darbinieks būtu gatavs sniegt informāciju par SAPARD.
Savukārt pagājušā gada oktobrī Zemgales Reģionālo lauksaimniecības pārvaldi divreiz apmeklēja Briseles konsultanti un auditori, lai veiktu vispārīgu pirmsakreditācijas iepazīšanos. Pēc vizītes ES ierēdņi atzina gatavību akreditācijai.
Sākotnēji notika pašakreditācija – darbinieku zināšanu pārbaude pārvaldes iekšienē, kam sekoja LAD centrālā aparāta organizētā simtprocentīgi visu darbinieku testēšana par SAPARD procedūras norisi.
ES prasībām atbilstošs iestādes tehniskais nodrošinājums nozīmē, ka telpām, galdiem, skapjiem jābūt slēdzamiem, lai tiem nevarētu piekļūt nepiederošas personas. Jānodrošina arī datorsistēmu un datorprogrammu aizsardzība.
Auditori nobažījušies par darbinieku nelielo skaitu
Pagājušā gada nogalē Finansu ministrija izsludināja konkursu par Lauku atbalsta dienesta akreditējošo, neatkarīgo auditoru. Tajā tika izvēlēta starptautiski pazīstamā auditorfirma «Arthur Andersen». Decembra beigās notika akreditācija gan Lauku atbalsta dienesta centrālajā aparātā, gan septiņās no deviņām reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm. Zemgales Reģionālo lauksaimniecības pārvaldi pārbaudīja pirmo un eksaminēja deviņus pārvaldes darbiniekus. Auditori nobažījušies par to, ka pārvaldē varētu nepietikt darbinieku, jo Zemgalē tiek prognozēts vislielākais iesniegto projektu skaits. Pašlaik Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē strādā 40 darbinieku, no kuriem ar SAPARD nenodarbosies tikai četri – ar ganāmpulka reģistru un meliorāciju saistītie speciālisti. Nepieciešamības gadījumā projektu pieņemšanā tiks iesaistīti 26 sektoru darbinieki.
G.Liepa zemniekiem atgādina, ka SAPARD projektus varēs iesniegt tikai reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs. To pieņemšanas iespēju sektoros Brisele noraidīja. Līdz janvāra beigām tiks nodrukātas noteikta parauga projektu pieteikuma veidlapas, instrukcijas projektu iesniedzējiem un izziņas dokumenti, kurus varēs saņemt jebkurā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē vai sektorā. Konsultācijas dokumentu aizpildīšanā un projektu sagatavošanā sniegs lauksaimniecības konsultāciju biroji katrā Latvijas rajonā.
Vajag pilnveidot informātikas sistēmas
Kopumā auditorfirmas vērtējums ir pozitīvs – LAD ir gatavs maksājumu aģentūras funkciju veikšanai, bet saņemtas atsevišķas piezīmes par nepieciešamību pilnveidot informātikas sistēmas. Būs jāpiestrādā pie paroļu nodrošinājuma, programmu un datu saglabāšanas un dublēšanas. Drošības apsvērumu dēļ iestāde neizmantos vispārējo interneta pieslēgumu, bet valsts pārvaldes datu tīklu.
G.Liepa norāda, ka SAPARD projekts, tā pavaddokumenti, izziņas un maksājuma dokumenti nebūs elektroniskā formātā, bet gan uz papīra un tiks glabāti vēl piecus gadus pēc projekta realizācijas. Elektroniski būs tikai reģistrācijas dokumenti.
27. decembrī auditorfirma sniedza pārskata ziņojumu, ko paredzēts iesniegt Briselē. Kad Eiropas Komisijas auditori iepazīsies ar auditorfirmas ziņojumu, tad par tā atbilstību īstenībai brauks pārliecināties paši. Paredzēts, ka Latvijā viņi ieradīsies 22. janvārī un apmeklēs arī reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Tad sekos galīgā akreditācijas lēmuma pieņemšana un finansu līguma parakstīšana.
