Zemniekiem šogad būs jālūko izdevīgākie produkcijas noieta tirgi un labākie sadarbības partneri.
Zemniekiem šogad būs jālūko izdevīgākie produkcijas noieta tirgi un labākie sadarbības partneri
Laukos strādāt var. Tas nav viegli, bet katram pašam jāizšķiras, ko darīt. Kad lēmums pieņemts, ikviens lauku uzņēmējs, ikviens saimnieks var saņemt valsts un ES atbalstu. Šim procesam nebūtu vēlams notikt otrādi – nevajadzētu pieņemt lēmumu kaut ko darīt tāpēc, ka tam tiek piešķirts atbalsts,” Zemkopības ministrijas organizētās konferences “Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?” noslēgumā piektdien uzsvēra nozares ministrs Mārtiņš Roze. Viņš akcentēja, ka “tāda motivācija var būt arī klupšanas akmens, jo lauksaimniecība ir ilgtermiņa bizness, kurā nav iespējams strauji gūt panākumus. Tas prasa gan resursus, gan laiku, gan uzņēmību. Un plānošanu ilgtermiņā.
Konference rīkota, lai politiķi, politikas veidotāji, finanšu institūciju vadītāji, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas kopīgi analizētu turpmāko vidēja termiņa attīstību šajā jomā.
Idejas, prasmes, sadarbība
M.Roze norādīja, ka “Latvijas lauksaimniecībā uzsvars jāliek uz ražošanu, tomēr arī ražojošai lauksaimniecībai valstī ir nākotne tikai ar dažiem ļoti svarīgiem priekšnosacījumiem”. Pirmkārt, saimnieku idejas un apņēmība tās īstenot, otrkārt, prasme novērtēt situāciju un pareizi rīkoties, treškārt, spēja sadarboties savā starpā un ar valsts institūcijām, maksimāli izmantojot iespējas, ceturtkārt, prasme reaģēt uz pārmaiņām tirgū, kas ir īpaši svarīgi, jo situācija nepārtraukti mainās un tā tas būs vienmēr, un visbeidzot – spēja lauzt mūžseno priekšstatu, ka lauksaimniecība jau pamatos ir nerentabls bizness, kas spēj pastāvēt tikai atbalstīts no malas.
Ministrs uzsvēra, ka arī lauksaimnieciskā darbība jāturpina tā, lai dotos tirgus orientētā virzienā, jo tā ir bizness. “Tā jau sen vairs nav tikai, kā mums pieņemts teikt, tradicionāls dzīvesveids! Tā ir nozare, kurā cilvēki strādā, lai pelnītu sev iztiku un turību, kā tas ir jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē.” Savukārt valstij, viņaprāt, jābūt gatavai atbalstīt tos lauksaimniekus, kas grib ieguldīt līdzekļus saimniecību attīstībā, gatavi investēt nākotnē, it īpaši ņemot vērā mūsu vietu un konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū: gan izejvielu, gan darbaspēka, gan saražoto produktu jomā.
Jākooperējas un jāapvienojas
Konferencē ar ziņojumiem un secinājumiem diskusijās piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere. Viņa atzina, ka lauksaimniecības attīstība būs atkarīga no katras saimniecības darbības efektivitātes paaugstināšanas. Pēc ekonomistes sacītā, šis lauksaimniekiem būs jaunu izaicinājumu gads, kas prasīs spēju efektīvi izmantot resursus un vadīt augošās izmaksas.
Zemniekiem būs jātaupa un precīzi jāizlieto resursi, jāmeklē un jālieto inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi. Būs jālūko arī izdevīgākie produkcijas noieta tirgi, labākie sadarbības partneri, kā arī jākooperējas un jāapvienojas.
Vidējiem saimniekiem tiek mazāk
Ekonomiste, izmantojot pieejamos statistikas datus, apkopojusi vairākus lauksaimniecību raksturojošus rādītājus. Statistikas dati atklāj, ka samazinās lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars kopējā nodarbināto skaita vidū. Savukārt atalgojums nozarē, lai arī būtiski palielinās, tomēr ir nedaudz zemāks nekā bruto darba samaksa tautsaimniecībā vidēji mēnesī, kas, piemēram, 2006. gadā bija 302 lati.
Salīdzinot Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) rādītājus par kopējo atbalsta apjomu, ieskaitot akcīzes nodokļa kompensāciju, speciāliste secinājusi, ka pieauguma temps mazajām un lielajām lauku saimniecībām ir vienāds, savukārt vidējām saimniecībām atbalsta apjoms nedaudz atpaliek.
“Lai arī līdz 2013. gadam valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai būs lielāks, tomēr tik strauja attīstība kā iepriekšējos septiņos gados vairs nav gaidāma,” prognozēja I.Pilvere.
***
Lauksaimniecībā strādājošie no kopējā nodarbināto skaita
2000. gadā – 12,2 %
2003. gadā – 10,4%
2006. gadā – 8,1%
***
Lauksaimniecībā nodarbināto darba samaksa
2000. gadā – 115 lati
2003. gadā – 154 lati
2006. gadā – 255 lati.
